«Šīs daudzās mājas, kas šobrīd stāv tukšas, ir tādas ne jau tāpēc, ka tur ir slikta kvalitāte, kaut gan arī tas vietām ir vērojams, bet gan tāpēc, ka pašizmaksa ir milzīgi liela. Kad reāli tirgus ir nokritis, tas nozīmē to, ka jebkura dzīvokļa pārdošana jaunajos projektos, nes zaudējumus. Tie, kuriem šīs mājas pieder vai arī tie, kas tās ir pārņēmuši, nelaiž šos dzīvokļus pārdošanā, jo tā ir daudz neizdevīgāka, tas nestu daudz lielākus zaudējumus nekā tad, ja vienkārši to māju uztur šādā stāvoklī,» klāstīja sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
Viņš atzīmēja, ka šos dzīvokļus varētu pārdot, saņemot 10% vai 20% no reālām izmaksām. «To var mēģināt darīt. Bet vēl viens jautājums šajā kontekstā ir - vai šodien būtu, kas tik daudz par šādām cenām tos dzīvokļus pērk?,» teica T. Tverijons.
Komercbanku asociācijas prezidents atzina, ka pašlaik bankas piedāvā ļoti izdevīgas procentu likmes gan latos, gan eiro un kreditēšanas nosacījumi būtībā ir pat izdevīgāki nekā pirms pieciem gadiem, taču daudzi potenciālie kredītņēmēji nav pārliecināti par savu nākotni.
«Tas, lai šī situācija mainītos, ir atkarīgs, pirmkārt, no valsts sektora - kas turpmāk notiks ar valsts budžetu izdevumiem, par cik un kādā veidā tie tiks samazināti. Ja šodien nav pārliecības par savu darbu vietu, ņemt kredītu būtu vienkārši neprāts. Otrkārt, kas attiecas uz privātsektoru - ir vērojama atkopšanās, bet pārliecības, ka tas ir uz ilgu laiku, arī nav,» teica Tverijons un piebilda, ka tāpēc arī pieprasījums pēc hipotekāriem kredītiem šobrīd ir ārkārtīgi zems.
«Vairākas bankas šobrīd pat aktīvi reklamē to, ko tās ir pārņēmušas. Protams, ka jebkuram ir vēlme pārdot pārņemtos īpašumus par normālāku cenu, lai tie zaudējumi nebūtu milzīgi. Bet kad šīs cenas atgriezīsies iepriekšējos līmeņos - pēc gada, trim, pieciem vai desmit gadiem - kas to lai zina?,» sacīja Tverijons.
Viņš atzina, ka bankas labāk izvēlas pārņemtos īpašumus nepārdot un nogaidīt brīdi, kad īpašumus būs iespējams pārdot par augstāku cenu. «Labāk, lai šī pārņemtā māja stāv, nekā to uzspridzināt. Bez šaubām banka arī nepildīs sociālo funkciju un neatdos šo māju Rīgas bomžiem. Tur ir ieguldīta nauda, kura ir jādabūn atpakaļ ar minimāliem zaudējumiem. Šeit ir zināms interešu konflikts. Nenoliedzami tas, kura plānos ir iegādāties dzīvokli, ir ieinteresēts, lai šo preci varētu nopirkt kaut vai par sviestmaizi, gluži kā "Stockman" trakajās dienās. Bet tie, kuram šim dzīvoklis pieder - maksātnespējīgam uzņēmējam, vai firmai - ir ieguldījuši savu naudu. Viņi gaida brīdi, kad varētu šos īpašumus pārdot pēc iespējas dārgāk,» sacīja Tverijons, piebilstot, ka šajā gadījumā bankas pozīcija ir pa vidu abām šīm pusēm.
Tverijons norādīja, ka ir jāsaprot gan šie uzņēmēji un viņu vēlme saņemt augstāku cenu, gan arī tas, ka bankas ir ieinteresētas izsniegt kredītus, lai cilvēki pirktu šos dzīvokļus.
Viņš klāstīja, ka bankas savas meitasfirmas, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nav izveidojušas spekulatīvos nolūkos. «Tas nav banku bizness. Vienkārši nav citas izejas, jo to attīstītāju īpašums, kuri ir maksātnespējīgi, kuri ir bankrotējuši, vai paši labprātīgi bija gatavi šādai restrukturizācijai, ir bankai jāpārņem. Šie piespiedu kārtā saņemtie aktīvi bankai ir vienkārši tagad jāuztur kārtībā. Tas ir tāds mākslīgi radīts priekšstats, ka nu tik bankas visu pārņem. To vairāk stāsta politiķi. Tās ir muļķības,» teica Tverijons.
Sekojiet ziņām