Stenders līdzšinējais īpašnieks Jānis Bērziņš apliecinājis, ka uzņēmums tiek pārdots lielam Ķīnas investīciju fondam. Nozares līdera AS Madara Cosmetics līdzīpašnieks un valdes loceklis Uldis Iltners ir pārliecināts, ka pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja.

«Manuprāt, Stenderam tas ir veiksmīgs un loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā. Viņi jau darbojās Ķīnas tirgū, un tagad, iespējams, tiks piesaistītas papildus investīcijas. Turklāt jāņem vērā, ka Āzijas tirgus ir interesants un potenciāli kļūs aizvien pievilcīgāks,» norāda U. Iltners. Viņš atgādina, ka Madara Cosmetics savas akcijas plāno kotēt biržā, tādējādi piesaistot investīcijas, savukārt Stenders izvēlējies citu ceļu, piesaistot lielu investoru. U. Iltners domā, ka notikušais dos pozitīvu efektu visai nozarei, kas kļūs stiprāka. Lai komentētu plašāk, vēl gan esot jāsagaida Stenders oficiālā informācija par notikušo un jaunā investora tālākajiem plāniem.

Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti.

Pētījumā apskatīts tas, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan arī valsts ekonomikas izaugsmes iespējas – neto 8% no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem neto 18% paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai gan Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai neto 2 % uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, norāda pētījuma autori.

Ekonomisko izredžu indeksā ES uzņēmēju noskaņojums vērtēts ar -17%, kas liecina, ka neto 17% Eiropas uzņēmumu līderu pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm. Pasaules vidējais rādītājs ir +4 %. Par spīti kopējam Eiropas pesimismam, neto 7% no ES dalībvalstu kompānijām plāno palielināt darbinieku skaitu nākamo 12 mēnešu laikā.

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Grieķijas Konkurences komisija sešiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem, tostarp «Estee Lauder», «L'Oreal» un «Christian Dior», noteikusi aptuveni 19 miljonu eiro naudassodu par konkurenci kropļojošu pasākumu īstenošanu.

Komisija norāda, ka starp luksusa kosmētikas vairumtirgotājiem atklātas konkurenci kropļojošas vienošanās, kas paredzētas mazumtirdzniecības cenu fiksēšanai.

«Estee Lauder» Grieķijas struktūrvienībai piemērots 5,4 miljonu eiro naudassods, bet «L'Oreal» un «Christian Dior» struktūrvienībām noteiktais naudassods veido attiecīgi 2,6 miljonus eiro un 1,8 miljonus eiro.

Kompānijas komentārus vēl nesniedz.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Kosmētikas līdzekļu ražotājs SIA Stenders pēdējā finanšu gadā strādājis ar 3,58 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Finanšu gadu, kas ilga no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, uzņēmums pabeidza ar 5,55 miljonu eiro apgrozījumu. Lielāko daļu no zaudējumiem – 2,36 miljonus eiro - veido iekļautie zaudētie debitoru parādi, db.lv informē uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa- Ziemele.

Stendera apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija 8,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 633 414 eiro.

Jau ziņots, ka šogad oktobra sākumā SIA Stenders tika pārdots Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums CICC Ehealthcare Investment Fund. Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdza darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļuvuši līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao. Jaunais Stenders vadītājs un valdes loceklis Gang Yang sola, ka ražošana paliks Latvijā un tiks radītas papildu darbavietas.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Ukrainas tirgus, kas šobrīd attopas no kara izraisītās krīzes, ir liels, un šis ir īstais brīdis, lai to apgūtu. Attiecības ar Krieviju ir sabojātas uz ilgu laiku, savukārt rietumu investori vēl baidās Ukrainā veikt nopietnas investīcijas, tādēļ Latvijas uzņēmumiem jāsteidz novērtēt šīs valsts tirgus potenciāls un izmantot tā daudzveidīgās iespējas, protams, ņemot vērā vietējos noteikumus.

Svarīgi nenokavēt īsto brīdi

Ukrainu šobrīd var salīdzināt ar Latviju deviņdesmitajos gados, kad valstī valdīja haoss, bet tie, kas pirmie uzsāka biznesu, salīdzinoši ātri kļuva turīgi. Svarīgs faktors ir tas, ka Ukraina faktiski ir sarāvusi ciešās attiecības ar Krieviju, bet rietumu investori pagaidām izturas piesardzīgi un situāciju tikai vēro. Uz Latviju ukraiņi raugās kā uz paraugu, kā daļu Eiropas, kam viņi vēlas tuvināties. Ukrainā ir spēcīgs Eiropas sentiments, bet uz mums viņi raugās kā eiropiešiem. Tas ļoti palīdz organizēt tikšanās – «partneris no Eiropas Savienības» ir arguments, kas atver daudzas durvis. Turklāt ukraiņi ir atvērti, viņi ar prieku sadarbojas ar speciālistiem no citām valstīm, īpaši Eiropas, viņiem nav raksturīga skepse, ar kuru uz iebraucējiem esam ieraduši raudzīties mēs. Ukrainas banku sistēma, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, runājot par investīciju vidi, pārdzīvo nopietnas reformas. Vēl nesen šajā jomā valdīja pilnīgs haoss, to pilnībā kontrolēja oligarhi, tāpēc Ukrainas valdība ar ERAB un Pasaules bankas atbalstu spēra nopietnu soli – viņi nacionalizēja lielāko banku Privatbank brīdī, kad tās īpašnieks grasījās izpumpēt no tās naudu. Šobrīd banku sistēma ir daudz maz sakārtota, un ukraiņi nopietni strādā, lai uzlabotu investīciju vidi. Arī ekonomiskās izaugsmes rādītāji kopš pērnā gada 3. ceturkšņa sākuši augt, un šī gada 1. ceturksnis pret 2016. gada 1. ceturksni jau ir ar +4 % pieaugumu.

Laikā, kad Eirozonā ekonomiskā izaugsme sabremzējusies, Latvijā uzņēmēji saglabā piesardzīgu optimismu, un uzņēmēju noskaņojuma indekss turpina paaugstināties, liecina pēdējais bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Eksperti to skaidro ar Latvijas uzņēmēju spēju diferencēt noieta tirgus, spēju eksporta tirgiem piedāvāt augstas kvalitātes produktus par konkurētspējīgu cenu, kā arī ar Latvijas iekšējā patēriņa pieauguma pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Pēdējais Citadele Index pētījums liecina, ka, spītējot nelabvēlīgajām tendencēm Eirozonā, Latvijā uzņēmēji saglabā piesardzīgu optimismu, un uzņēmēju noskaņojuma indekss turpina paaugstināties - no 51,89 punktiem šā gada 1. ceturksnī uz 53,04 punktiem 2. ceturksnī. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2007. gada nogales.

Uzņēmēju vērtējumā pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir nedaudz uzlabojusies – tagadnes indeksa vērtība ir paaugstinājusies no 47,94 punktiem 1. ceturksnī uz 51,18 punktiem 2. ceturksnī. Tas liecina, ka, ja uzņēmēji situāciju šā gada 1. ceturksnī tā brīža situāciju vērtēja kā drīzāk pesimistisku, tad 2. ceturksnī pašreizējā situācija tiek vērtēta piesardzīgi optimistiski. Arī attiecībā uz nākamo pusgadu uzņēmēji Latvijā raugās samērā optimistiski, indeksa vērtībai sasniedzot 54,9 punktus.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Baltijas valstu bankas vispiesardzīgāk raugās uz nekustamā īpašuma tirgus atgūšanos, liecina KPMG veiktais pētījums (Centrālās un Austrumeiropas Nekustamā īpašuma finansēšanas barometrs - CEE Property Lending Barometer 2011).

Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgus finansējumā pēdējo 12 mēnešu laikā ir jaušamas uzlabošanās pazīmes, taču situācija joprojām ir neskaidra. Izņēmums ir Austrijas, Čehijas un Polijas tirgus, kas krīzes rezultātā nepiedzīvoja tik lielu kritumu kā citu valstu tirgi.

Nekustamā īpašuma finansēšanas noskaņojuma indekss (Property Finance Sentiment Index), kas parāda banku attieksmi pret nekustamā īpašuma finansējumu, liecina, ka Baltijas valstu bankas no sestās vietas 2010. gadā šogad ir nokritušas uz desmito vietu. Visoptimistiskāk šogad uz tirgus attīstību raugās bankas Austrijā (1.vieta), Čehijā (2.vieta) un Polijā (3.vieta).

Saskaņā ar “PricewaterhouseCoopers” veikto pētījumu “Five trends transforming the Automotive Industry” nākamajos gados jaunākās paaudzes, proti, “Gen Z” un “Gen Alpha”, radikāli mainīs mobilitāti.

Šo paaudžu simbioze ar tehnoloģijām, atšķirīgā estētika un dzīvesstils jau tagad ir galvenie faktori, kuru ietekmē transformējas arī auto nozare, priekšplānā izvirzot elektrifikāciju, autonomās tehnoloģijas un auto koplietošanas konceptu. Kā jaunākās paaudzes šobrīd raugās uz mobilitāti un personīgo auto?

Lai arī mileniāļi un “Gen X” pārstāvji ir spēruši nozīmīgus soļus, integrējot tehnoloģijas savā ikdienā, mobilitāti viņi lielākoties saredz kā personīgo auto, kas patērē fosilo degvielu, ir aprīkots ar ērtām funkcijām un neprasa tik ļoti mainīt paradumus. Vienlaikus nevaru noliegt, ka arī šo cilvēku vidū paradumi mainās, soli pa solim pārņemot tās vērtības un tendences, kas vairāk raksturīgas gados jauniem patērētājiem.

Ar ātru servisu, atbilstošu cenas korekciju un tehnoloģisko priekšrocību industriālā koka iepakojuma ražotājs SIA Pēterkoks plāno pārlaist šo kokrūpniecības nozarei negaidīti vēso gadu.

Uzņēmuma īpašnieki un vienlaikus pārdošanas speciālisti Renārs Ābols un Mārtiņš Bumbieris pašlaik uz nozarē notiekošo raugās piesardzīgi. Skaidrs, ka globālajām tirgus tendencēm pakļautie eksportētāji pirmie nenovēršami izjūt iestājušos vilkmes trūkumu.

Vairs nevārās

Daži mēneši ir pārāk īss periods, lai atbildētu uz šī brīža lielo jautājumu, kā tālāk rīkoties. «Vai ar cenas korekciju saglabāt esošo apjomu, varbūt to pat iespējams palielināt, vai tomēr ir cenas korekcija uz leju un arī jāzaudē esošais apjoms,» tā M. Bumbieris raugās uz situāciju, ko R. Ābols raksturo: gāze kuras, bet katliņā ūdens nevārās.

Līdz ar to arī uz finanšu prognozēm jāskatās bez rozā brillēm. Ņemot vērā tirgus situāciju,Pēterkoks šo gadu plāno ar krītošu peļņu un apgrozījuma samazinājumu 10–20% apmērā. Uzmanīgi vērojot globālo tirgus situāciju, uzdevums ir gan noturēt esošos klientus, gan piesaistīt jaunus ar ātrāku reakcijas laiku, servisu, materiāliem, kā arī veikt atbilstošu cenu korekciju.

Nekustamā īpašuma attīstītājs West East Industries turpina risināt parādsaistības, piesardzīgi kaldinot vērienīgus nākotnes plānus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no ļoti daudziem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem a/s West East Industries (WEI) ir izdevies pārdzīvot krīzi, nepazaudējot īpašumus un saglabājot vēlmi darboties šajā nozarē arī turpmāk. WEI, kas nekustamo īpašumu tirgū darbojas kopš 1993. gada, jau trešo gadu pēc tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) izbeigšanas, vēl joprojām turpina risināt finansiālās problēmas. WEI kārto parādsaistības ar banku un piesardzīgi, taču ar zināmu optimismu raugās nākotnē. WEI ir izdevies atrisināt konfliktu ar banku un nepazaudēt ciematu Meža ciems, kas Rīgā, Mežciemā, tika uzbūvēts 2008. gadā. Lai arī WEI prezidents Viktors Koroļenko atzīst, ka «cilvēki brauc projām un nav īsti, kam celt ēkas», viņš ir pārliecināts, ka «pēc krituma nekustamo īpašumu tirgū noteikti būs arī kāpums.»

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu, tiešsaistes forumā Būvniecība 2020 teica RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš - Āboliņš.

"Ņemot vērā ka komercattīstītāji raugās piesardzīgi, viņu finansētāji, naudas avoti skatās piesardzīgi, vērtējot, vai būs pietiekami liels tirgus, vai būs vajadzīgas biroju ēkas, jauni mājokļi utt. Tie ir jautājumi, kas jāatbild, bet esošā kovidsituācija neļauj to izdarīt. Un šī nenoteiktība turpināsies vismaz līdz pavasarim. Līdz ar to par pārkaršanu nozarē nevaram vispār runāt," uzskata G.Āboltiņš - Āboliņš.

Viņš piebilda, ka lielākā naudas masa būvniecībā apgrozās nevis projektēšanas laikā, bet tieši būvniecības laikā, bet projektēšana var aizņemt gadu vai pusotru.

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata,...

G.Āboltiņš - Āboliņš arī uzskata, ka ES naudas apguvē nav gūta mācība no iepriekšējās pieredzes: "Nemākam domāt uz priekšu. Tikai dienā, kad tiek nolemts par kādas Eiropas naudas piešķiršanu, tad tikai sākam domāt, ko tad iesāksim. Tur ir tā ačgārnība, uz to pazaudējam gadu, divus".

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, inženierzinātņu doktors Raimonds Eizenšmits pieļāva, ka biroju būvniecība var stipri ciest - darbam pārceļoties uz mājām, vajadzības pēc lieliem birojiem nebūs.

"Ekonomiku var sildīt tikai caur investīcijām. Publiskās investīcijas ir saistītas arī ar privātajām - ja lielie privātie investori savus projektus šogad neapturēja, tad vairāki mazie un vidējie investori Covid-19 pandēmijas dēļ projektus apturēja. Komercsektora plānotās investīcijas nākamgad ir aptuveni par 30% mazākas un šo kritumu var aizpildīt publiskais sektors," sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

2012. gadā īpašuma nodokļa slogs varētu skart jaunaudzes, elektropārvades līnijas, HES, lauksaimniecības ražošanas ēkas.

Šādas idejas izskanējušas premjera izveidotajā darba grupā, kas izveidota nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pilnveidošanai, ir satraukušas privātmežu īpašniekus, lauksaimniekus utt. Ir ideja par nodokļu maksātāju loka paplašināšanu, par to, ka pašvaldībām varētu tikt dotas NĪN nodokļa likmes noteikšanas tiesības kādā diapazonā, piemēram, no 1% līdz 3% vai pat normatīvi pieņemtu maksājumu, piemēram, 150 Ls apmērā. Tāpat tiek piedāvāts pilnveidot kadastrālās vērtības noteikšanu. Tiek piedāvāts arī šī nodokļa sloga izmaiņas saistīt ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Ideju par tiesību piešķiršanu vietējām pašvaldībām noteikt savu NĪN noteiktā koridorā, daļa uzņēmēju vērtē pozitīvi, citi visai piesardzīgi, jo, nonākot karojošā situācijā, pašvaldība varētu vienkārši dramatiski palielināt NĪN. Tomēr, neviens nenoliedz, ka NĪN ieņēmumiem pašvaldību budžetos būs arvien lielāka loma, vienlaikus cerot, ka vietējā vara spēs salāgot cilvēku maksātspēju ar NĪN.

Šajā gadā bija vērojama banku sektora atkopšanās, tomēr maksājumu kavējumu līmenis aizvien ir augsts, un mājsaimniecības ļoti piesardzīgi skatās uz ilgtermiņa saistību uzņemšanos.

Kā norāda Latvijas Komercbanku asociācija, lai arī šis gads banku nozarē kopumā vērtējams kā labs, turklāt, pateicoties Latvijas ekonomikas straujam kāpumam, nozare piedzīvoja nozīmīgāku pieaugumu nekā plānots, nākotnē jālūkojas ar piesardzību, ņemot vērā iespējamos riskus, pamatā – ārējos.

Banku darbībā būtiskākais balsts ir aizdevumi uzņēmumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, 2012. gada 9 mēnešos Latvijas tautsaimniecībai tika izsniegti kredīti kopumā par 629 miljoniem latu. Liela daļa kredītu uzņēmējdarbības attīstībai ir saistīti ar ES fondu vai citu valsts atbalsta līdzekļu līdzfinansēšanu. Ņemot vērā, ka šī ES fondu perioda finansējums jau iet mazumā, bet Eiropā tuvāko trīs gadu laikā nav gaidāma būtiska ekonomikas izaugsme, būtisks ir jautājums par šī atbalsta turpināšanos, raugoties uz nākotnes kreditēšanas attīstības perspektīvām.

Atklāts "Maxima Latvija" modernizētais loģistikas centrs Ķekavas pagasta "Abrās".

Uzņēmums loģistikas centrā veicis investīcijas teju 3 miljonu eiro apmērā, paaugstinot efektivitāti šajā blokā par 30%. Tas paveikts, ieviešot ļoti šauro eju risinājumu, mākslīgo intelektu, videi draudzīgus risinājumus, kā arī palielinot litija-jonu elektroiekrāvēju skaitu par vienu piektdaļu.

"Ik gadu augam un attīstāmies, atverot jaunus veikalus Rīgā un reģionos, tādēļ arī loģistikas centram jāaug un jāattīstās līdzi veikalu tīklam, kļūstot efektīvākam. Iekšējo procesu efektivizācija jau vairākkārt sevi ir apliecinājusi. Pārdomāti investējot jaunākajās tehnoloģijās un procesu automatizācijā, mūsu mērķis bija celt katra darbinieka vērtību uzņēmumā, vienlaikus atvieglojot darba ikdienu," komentē "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

#«Ar avīzi var nosist mušu un banku, bet ražojošie un pakalpojumu uzņēmumi ir krietni vien piezemētāki un raugās uz Latviju kā uz salīdzinoši labi sakārtotu valsti.»

Jautāts, kā tas, kas pašlaik norisinās Latvijas finanšu sektorā, ietekmē Latvijas tēlu, reputāciju un investīciju vidi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols biznesa portālam db.lv norādīja uz negatīvo ietekmi, bet vienlaikus uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji to uztver pārspīlēti negatīvi - kā izgāšanos, pat kaunu.

«Daži ārzemnieki ir mani uzrunājuši, arī uzņēmēji, ka tas kopumā liecina par valsts spēju attīrīties. Negodprātīgi cilvēki ir visās valstīs, arī, piemēram, Vācijā. Varbūt Latvijas šā brīža aktualitāte ir tā, ka tas notiek visaugstākajā līmenī, bet arī pasauli ir satricinājuši šādi gadījumi, un tas tomēr liecina arī par demokrātiju un spēju darīt to, kas jādara,» sacīja A. Ozols.

Salīdzinot ar maiju, iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir pasliktinājies, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra jūnijā veiktā pētījuma rezultāti.

Kritiskāk tiek vērtēta gan tagadnes, gan nākotnes situācija. Visbūtiskāk pasliktinājies valdības darba vērtējums, kura indekss krities par veseliem 12 punktiem.

Kaut gan pēdējo gadu laikā vidējais algu līmenis valstī ir paaugstinājies, iedzīvotāji uz Latvijas ekonomisko situāciju joprojām raugās pesimistiski. Vērtējot tagadējo stāvokli, tikai 2% aptaujāto atzina to par labu, bet vairākums – 53% respondentu uzskata, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir slikts. Iegūtos rezultātus salīdzinot ar maija rādītājiem, novērojams indeksa kritums par sešiem punktiem.

Arī jautājumā par ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli 32% pētījuma dalībnieku to vērtē kritiski, bet tikai 12% atzīst par pozitīvu (indeksa kritums par trim punktiem).