Ministru kabineta 3. oktobra sēdē atbalstīti grozījumi Imigrācijas likumā, nosakot, ka pēc to spēkā stāšanās visiem termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) saņēmējiem, kuri TUA būs saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās, atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā būs jāveic iemaksa valsts budžetā 5 000 eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, nosacījums par 5000 eiro iemaksu valsts budžetā netiek piemērots tiem ārzemniekiem, kuri pieteikumus TUA saņemšanai bija iesnieguši, balstoties TUA izsniegšanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1. jūlijam, kā arī ja TUA pieprasīšanas pamats bija bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde.Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem tiek sakārtota TUA izsniegšanas sistēma Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus visiem atkārtotas TUA saņēmējiem, kā arī nodrošinot papildu finansējuma iekasēšanu valsts budžetā.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai, taču plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Vislētāk termiņuzturēšanās atļauju par ieguldījumu uzņēmumā var iegūt Lietuvā, kur pietiek ar 14 tūkst. eiro; Latvija nav dārgākā valsts, tomēr iespējamie jauninājumi trešo valstu investoriem to var mainīt .

To rāda a/s BDO Latvia pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem. DB jau rakstījis, ka uzņēmēji Saeimas deputātus vairākkārt aicinājuši, vērtējot iespējamos grozījumus Imigrācijas likumā saistībā ar nosacījumiem – investīciju apmēru apmaiņā pret TUA, izvērtēt arī citu valstu nosacījumus šādiem potenciālajiem investoriem. Vēl jo vairāk, ja Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešamas investīcijas ne tikai jaunu darba vietu radīšanai, bet arī esošo saglabāšanai, jo īpaši pašreizējā valsts budžeta ieņēmumu kontekstā, kad naudas ir pārāk maz un kā risinājums tiek piedāvāta nodokļu likmju paaugstināšana un jauna nodokļa ieviešana.

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

TUA nosacījumus piedāvā gan mīkstināt, gan arī dot tiesības valdībai apturēt to piešķiršanu vispār vai konkrētas valsts ieguldītājiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi ir Imigrācijas likumā iesniegto Saeimas deputātu priekšlikumi. Savu redzējumu šajā jautājumā parlamentāriešiem ir nosūtījusi gan LDDK, gan LTRK, gan arī Latvijas lielo pilsētu asociācija.

Visapjomīgākos grozījumus ir iesniedzis Saeimas deputāts, bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis. Viņš piedāvā TUA pretendentiem minimālo ieguldījumu kapitālsabiedrībā 50 000 eiro apmērā (pašlaik 35 000 eiro), kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 milj. eiro, gadā budžetā samaksā ne mazāk kā 40 000 eiro. Savukārt kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 milj. eiro, gadā budžetā samaksā ne mazāk kā 100 000 eiro, minimālo ieguldījumu noteikt 100 000 eiro pašreizējo 150 0000 eiro vietā. I. Boķis piedāvā arī ieviest TUA par 100 000 eiro vērtu ieguldījumu kooperatīvajā sabiedrībā, kuras apgrozījums vai gada bilance pārsniegtu 10 milj. eiro un gadā budžetā samaksā ne mazāk kā 100 000 eiro. Vēl lielāku ieguldījumu slieksni – 150 000 eiro – piedāvāts uzlikt tiem, kuri vēlēsies TUA par investīcijām ieguldījumu fondā. I. Boķis rosina arī TUA pretendentiem, kuri investēs kredīt- iestādē 280 000 eiro, arī veikt vienreizējo iemaksu valsts budžetā 5000 eiro. Šāda iemaksa, pieprasot atkārtotu TUA un neveicot jaunas investīcijas, tiek rosināta jau 15 000 eiro apmērā. Šādu nodevu ieviešana faktiski papildinātu valsts budžetu, iespējams, pat par daudziem milj. eiro. I. Boķis arī piedāvā pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrēt reizi piecos gados.

Valdība otrdien, 28.novembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem, kurā sniegta informācija par izsniegto termiņuzturēšanās atļauju dinamiku pēdējos 7 gados, informē Iekšlietu ministrijā.

Ziņojumā secināts, ka investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, kad ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Savukārt ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.

Ziņojums ietver detalizētu informāciju par katru termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas veidu, kas ir ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un valsts vērtspapīru iegāde.

Ziņojumā analizēta ar TUA saistīto ārvalstu investīciju loma kopējās ārvalstu investīcijās, kā arī atspoguļots ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības un norādīts ar TUA saņēmējiem saistīto uzņēmumu nomaksāto nodokļu apmērs.

Dienai turpinot apzināt viedokļus par termiņuzturēšanās atļauju tēmu, laikraksts izjautā baņķieri, Trasta komercbankas padomes priekšsēdētāju Igoru Buimisteru.

Kā vērtējat jau ilgstoši Latvijā notiekošās diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) nosacījumiem?

Cilvēkus, kas pretendē uz TUA, šī ilgstošā neskaidrība ļoti satrauc. Nav skaidri spēles noteikumi, kas nez kāpēc tiek mainīti, kā saka, esot uz tilta pār mutuļojošu upi. Sākušas pat klīst baumas, ka jau izsniegtās atļaujas varētu ar atpakaļejošu datumu tikt atņemtas, nepagarinātas. Tas cilvēkus dzen panikā. Kā zināms, tiem, kam ir šīs atļaujas, saskaņā ar noteikumiem reizi gadā jāstājas ierēdņu priekšā ar visām ģimenēm, jāapliecina sava vēlme turpināt TUA programmu.

Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns intervijā laikrakstam Diena.

Kāds būtu optimālais variants, kā Latvijas politiķiem vajadzētu rīkoties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas jautājumā? Viedokļi par to ir gan būvniekiem, gan mediķiem, bet jūsu pārstāvēto nozari TUA piešķiršanas politika ietekmē vistiešāk.

To, kā klājas tautsaimniecībai tādos kapitālisma apstākļos, kādos mēs dzīvojam, nosaka naudas apjoms tirgū. Diemžēl kopš 2008. gada finansējuma apjoms, kas pieejams ne tikai nekustamā īpašuma segmentam, bet tirgum kopumā, katru mēnesi samazinās. Šādos apstākļos saprātīgs risinājums būtu veicināt naudas ienākšanu tirgū. TUA ir viens no naudas iegūšanas veidiem, un jāatceras, ka TUA programma tika rosināta tādēļ, ka Latvijas ekonomikai draudēja ilgstoša recesija. Patlaban mēs - Latvijas sabiedrība - saasināti uztveram TUA jautājumu, bet, ja manā rīcībā esošā informācija ir pareiza, tad Latvijas Republika izsniegusi apmēram 80 tūkstošu uzturēšanās atļauju un no tām tikai aptuveni 15 tūkstošu ir tādas, pret kurām mūsu ekonomika saņēmusi kaut kādu materiālo labumu. Tomēr nevar noliegt, pagaidām TUA programma ir gandrīz vienīgā, kura Latvijai tiešām ienes reālas investīcijas. Jāuzsver gan, ka TUA programma vērtējama kā īstermiņa instruments. Noteikti jāizmanto vēl daudzi dažādi investīciju iegūšanas mehānismi.

Valsts labklājības pamatā ir uzņēmējdarbības vide, tāpēc ir jāpieņem pragmatiski izsvērti valstiski lēmumi

To intervijā stāsta a/s Rietumu banka valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pankovs. Viņaprāt, tautsaimniecības recesijas situācijā Latvijā tika pieņemts stratēģiski pareizs lēmums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu apmaiņā par 142 000 eiro (Rīgā un Jūrmalā) vērta nekustamā īpašuma iegādi, kā arī ieguldījumiem banku kapitālā un biznesā. Lai arī pašlaik situācija Latvijas tautsaimniecībā ir citāda, nekā tā bija pirms pieciem – sešiem gadiem, tomēr minētā programma ir bijusi veiksmīga, jo piesaistījusi vairāk nekā 1,2 miljardus eiro ārvalstu investīciju, tā bija saprotama, viegli administrējama. Turklāt tā varētu turpināt nodrošināt investīciju plūsmu uz Latviju, ja vien tās nosacījumi potenciālajiem ārvalstu investoriem būtu pievilcīgi.

Laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar nozaru līderiem š.g. 2. februārī plkst. 14.00—17.30 viesnīcā Radisson BLU Hotel Latvija, Rīgā, rīko diskusiju Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu Latvijas ekonomikai smagākajos ekonomikas recesijas gados nodrošināja stabilu izaugsmi, valsts ekonomikā iepludinot būtiskus papildus līdzekļus. Lai gan tiek uzskatīts, ka tā nonāca nekustamo īpašumu celtniecībā strādājošo rīcībā, nozares, kuru izaugsme bija saistīta ar šīs programmas darbību ir daudz vairāk. Ne vien celtniecības materiālu ražotāji un tirgotāji, bet arī arhitekti, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, mēbeļu ražotāji un tirgotāji, restorāni, veikali un daudzi citi. Līdz ar minimālā sliekšņa paaugstināšanu pērnruden, TUA pozitīvais pienesums ekonomikai praktiski ir apstājies, bet ārpus Rīgas – pilnībā izzudis. TUA programma bija ekonomikas sildītājs, palīdzot ne vien attīstītājiem, bet arī kalpojot kā grūdiens ekonomikai, materializējoties gan darba vietās, gan arī nodokļos valsts budžetā.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) sliekšņa paaugstināšanas un maksātnespējas likuma grozījumu dēļ vairāk nekā uz pusi ticis samazināts investīciju apmērs

Tādu pašreizējo ainu intervijā skaidro nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Viņaprāt, pašreizējā situācijā, kad ārējie faktori (Krievijas rubļa vērtības kritums, ES ekonomikas vājums u.c.), kurus Latvija nevar ietekmēt, ir nelabvēlīgi un ekonomiku slāpējoši, nevajadzētu to vēl vairāk pastiprināt ar nepārdomātiem lēmumiem pašu mājās. Tāpēc TUA piešķiršanas jautājumā ir jāizveido profesionāļu darba grupa; šo jautājumu nevar atstāt politiķu virtuves spēlēm, kā tas ir noticis līdz šim. Vērtējot šo programmu, jābalstās uz objektīvu situācijas analīzi un bezkaislīgiem skaitļiem – darbavietām, samaksātajiem nodokļiem, jāvērtē arī Latvijas konkurētspējas ieguvumi.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Valstij un tās vārdā lēmumus pieņemošajiem politiķiem jābūt korektiem pret uzņēmējiem, nosacījumu maiņas gadījumos piešķirot pārejas laiku, kā tas notiek citviet Eiropā

To intervijā stāsta SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Viņaprāt, nav svarīgi, kādi politiķi uzvar vēlēšanās un iekļūst parlamentā, jo viņiem visiem ir jārespektē Latvijas valsts intereses. Lai izvairītos no situācijas, kad daudzi uzņēmēji iesaistījās mājokļu projektu realizācijā, kas bija mērķēti tieši uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmējiem, un tagad pēc politiķu lēmuma neciestu zaudējumus, ir jānosaka vai nu pārejas laiks, vai arī TUA saņēmēju kvota vēl pēc iepriekšējiem nosacījumiem – slieksnis 142 000 eiro mājoklim Rīgā un Jūrmalā.

Vai izjūtat Imigrācijas likuma grozījumus TUA saņemšanas sliekšņa pacelšanai no 142 300 līdz 250 000 eiro?

Ar termiņuzturēšanās atļauju pieteicējiem saistītie uzņēmumi valsts budžetu pērn papildinājuši ar 30,7 milj. eiro, un vēl 6 milj. eiro ieripo no patēriņa nodokļiem, ko samaksā investori, uzturoties Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādi dati tika minēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Tomēr jārēķinās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmēji piecu gadu laikā Latvijā kopumā investējuši 1,31 miljardu eiro, no kuriem vislielākie ieguldījumi veikti nekustamajos īpašumos 1,09 miljardu eiro apmērā, bankās – 148 milj. eiro, kapitālsabiedrībās – 70,8 milj. eiro, kā arī valsts vērtspapīros – vienu milj. eiro. «Tas bija, ir un būs svarīgs avots banku kapitālam, kurām nav pieejamu lielu mātesbanku,» tā situāciju ar TUA apmaiņā pret ieguldījumiem bankās raksturoja komercbanku pārstāvis Jānis Brazovskis. Pozitīvi TUA apmaiņu programmu pret investīcijām vērtēja arī LTRK pārstāve.

Termiņuzturēšanās atļaujas ārzemēs ķīnieši negrābj par katru cenu; investīcijas izaugsmē nav cieņā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Austrālija kopš 1. jūlija labojumiem vīzu jeb faktiski arī Latvijā pazīstamo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanā no Ķīnas ir saņēmusi tikai 19 iesniegumus. Tas ir ievērojams kritums no vairāk nekā 1679 ķīniešu pieteikumiem, kopš 2012. gadā Kanbera ieviesa TUA sistēmu, jeb vairāk nekā 62 pieteikumiem mēnesī. Vairāk nekā puse no pieteikumiem tika atraidīta.

Kādi tur startapi

Valdības politikas bumeranga efekts liek satraukties fondu pārvaldniekiem, kas bija cerējuši, ka nu ķīniešu dāsnās investīcijas plūdīs viņu biznesā, jo tieši tāds bija izmaiņu nolūks, raksta The Sydney Morning Herald (SMH). Kopš 2012. gada TUA kopumā Austrālijai ienesušas 3,8 mljrd. AUD (2,5 mljrd. EUR), un tie ir ieguldīti vai nu valdības parādzīmēs, vai arī premium klases nekustamajā īpašumā.

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

TUA gadā piesaistīja 350 milj. eiro investīciju, kas ļāva nelikvidēt darba vietas un ģenerēja nodokļus; to darbība pašreizējā situācijā jāatjauno

Ja politiķi neko nedarīs, tad ekonomikas atdzišanas apstākļos var nākties šā gada valsts budžetā veikt konsolidāciju daudzu desmitu miljonu eiro apmērā, vēl jo vairāk, ja ES struktūrfondu programmas 2014.–2020. gadam šogad vēl īsti nedarbosies. Kā rīkosies politiķi, skaidru atbilžu nav, bet diskusija solās būt nežēlīga, jo vienā svaru kausā tiks likti iespējamie drošības riski un otrā – TUA ekonomiskie ieguvumi – darba vietas, nodokļi. Tā secināms pēc Dienas Biznesa rīkotās un kupli apmeklētās konferences «Termiņuzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantotā iespēja».

Politiķu «migla»

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir mazākais apjoms, kopš 2010. gadā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām.

To liecina valdības sēdē izskatītais Iekšlietu ministrijas ziņojums. Pēc veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā kopš 2014. gada būtiski ir sarucis gan piešķirto TUA skaits, gan arī šajā programmā piesaistīto investīciju apjoms. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, šī programma faktiski ir pārstājusi darboties, un lai situāciju mainītu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvos. Tomēr, ja tādi taps, tad ar tiem darbosies jau nākamā valdība. To, ka tādi varētu tapt, liecina arī ziņojuma secinājumi – ieteikumi turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vairs nav motivējošs instruments ārvalstu investoriem; joprojām lielākā interese par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Analizējot ar TUA saistīto ieguldījumu apmēru, vērojams, ka kopš 2014. gada samazinās šo ieguldījumu apmērs ienākošo ārvalstu tiešo investīciju plūsmā. Ja 2014. gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veidoja gandrīz 12%, tad pagājušajā gadā tie bija vairs tikai 1,4% no ienākošās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas. Arī šā gada pirmajā pusē turpinājās ar TUA saistīto ieguldījumu kopējā apjoma kritums, un sagaidāms, ka šogad netiks sasniegts 2016. gada līmenis.

Ekonomikas ministrija (EM) DB skaidro, ka vienlaikus jāņem vērā fakts, ka lielāko daļu no uz TUA attiecināmajiem ieguldījumiem veido ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kuru apjoms kopš 2014. gada arī ir ievērojami krities. Tas skaidrojams gan ar 2014. gadā veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā, kur tika paaugstināta nekustamā īpašuma iegādes darījuma summa, lai pieteiktos TUA, gan ar ekonomisko krīzi, kas skāra Krieviju 2014. gadā, gan ar ģeopolitisko situāciju reģionā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija konkurē arī ar citām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Ungāriju, Čehiju, Bulgāriju, Grieķiju u.c, kur darbojas līdzīgas ārvalstu investīciju piesaistes programmas. Kopumā secināms, ka šī investīciju programma pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai deva krīzes laikā un ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Ar laiku, ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.

Par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pienesumu valsts labklājībai dominē divu galēji pretēju nometņu viedokļi, kas pauž vai nu kategorisku «par», vai arī kategorisku «pret» šo atļauju tirdzniecību ārvalstniekiem

Tai pašā laikā pietrūkst padziļinātas, izsvērtas diskusijas par TUA ilgtermiņa ietekmi ne tikai uz ekonomiskiem, bet arī uz sociāliem procesiem. Tādu atziņu sarunā ar DB pauž arhitekts Visvaldis Sarma, arhitektu biroja Sarma & Norde arhitekti līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Termiņuzturēšanās atļauju tēma kārtējo reizi tiek aktualizēta likumdošanā, raisot asas diskusijas par to nepieciešamību. Kāds, jūsuprāt, ir iespējamais risinājums?

Protams, strādājot šajā tirgū un nodarbojoties ar lietām, kas kaut kādā veidā ir saistītas ar nekustamo īpašumu, arī mēs, arhitekti, esam ieinteresēti šajā diskusijā. Jau ilgākā laika periodā esmu apkopojis dažādus datus un veicis piezīmes par to, kā un cik ļoti šīs atļaujas ietekmē mūsu tirgu, valsts ekonomiku un mūs pašus. Interneta portālu līmenī par šo tēmu ir runāts un rakstīts daudz, taču līdz šim nav bijis gandrīz neviena laba piemēra, kad kāds par šīm lietām būtu runājis pietiekami nopietnā līmenī – ja neskaita dažu atsevišķu Latvijas Bankas speciālistu viedokļus.

Kopējais Latvijā ienākošais naudas daudzums no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas ir n-tās reizes lielāks par to, kas tiek samaksāts par nekustamajiem īpašumiem. Tas tiešām varētu būt vairāk par miljardu. Lielākais ļaunums, ko nacionāļi tagad var nodarīt latviešu biznesam un Latvijai kopumā, ir likvidēt TUA programmu, uzskata arhitektu biroja SZK un Partneri vadītājs Andis Sīlis.

«Ja paskatās uz to, ko mūsu birojs ir darījis pēdējo 10 gadu laikā, tad, izņemot projektu Jaunie trīs brāļi, kurā tika ieguldīta valsts nauda, un Latvijas Mākslas akadēmijas jauno piebūvi, kas tapa par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, viss pārējais mūsu darbs ir saistīts ar dzīvojamo apbūvi, jo valstij arhitektūrai naudas nav,» skaidro Sīlis.

Pirms krīzes SZK un Partneri bija radījuši būvprojektus jaunām ēkām apmēram 100 000 kvadrātmetru platībā. Krīzei sākoties, nerealizēti palika pieci lieli projekti, kam jau bija visi nepieciešamie saskaņojumi, visi «sarkanie» zīmogi.

«Mums toreiz apgrozījums kritās par 95%. Daudzi mazie arhitektu biroji vienkārši bankrotēja. Lielie kaut kā ar sakostiem zobiem izvilka. Mēs bijām 25 cilvēki, no kuriem 10 krīzes dēļ pārcēlās strādāt uz Rietumiem. Konkrēts piemērs - Latvijā par budžeta naudu labi izglītota arhitekte šobrīd relaksēti strādā Parīzē, izbauda garos pusdienu pārtraukumus un par to pašu darbu, ko mūsu birojā Latvijā, saņem tieši četras reizes vairāk. Atpakaļ viņa nebrauks nekad, jo Francijā var dzīvot skaisti un pilnvērtīgi,» skaidro Sīlis.

Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamā sliekšņa paaugstināšana Latvijā slāpē investīciju ieplūšanu, samazina biznesa apjomus un darba vietas daudzās jomās, lielākās ieguvējas no tā ir mūsu konkurentvalstis

Tā intervijā DB atzīst a/s ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. Viņaprāt, priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi, īsti pat neiedziļinoties problēmas būtībā, ar balsu vairākumu pieņēma lēmumus, kas neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm, samazinot investīcijas, kas nozīmē arī mazāk darba vietu, mazākus nodokļus. DB jau iepriekš rakstījis par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1. septembrī. Nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu jau no pērnā gada 1. septembra, slieksnis no 142 300 eiro ir pacelts līdz 250 000 eiro ar papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas, turklāt īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst būt zemāka par 80 000 eiro.

Laikā, kad ir vajadzība palielināt budžeta ieņēmumus, nedrīkstētu atlikt saprātīgu investīciju piesaisti

Valdības rokās ir formulēt viedokli par iesniegtajiem priekšlikumiem Imigrācijas likumā. Pašlaik valdošie politiķi ir vienojušies, ka nekustamo īpašumu pircējiem Latvijā Termiņ- uzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas sliekšņi netiks mainīti, taču tagad tiek lauzti šķēpi par to, vai un kādi risinājumi būtu piemērojami tiem TUA saņēmējiem, kas veic investīcijas Latvijas uzņēmumos. Šobrīd puslīdz skaidru redzējumu ir publiskojusi tikai Ekonomikas ministrija, vēl ir jautājums, kā rīkosies citi valdības koalīcijas politiskie spēki, nemaz nerunājot par vēlāk sagaidāmajām diskusijām Saeimā.