Vāgnera koncertzāle Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, ir rezervēta saistībā ar Vācijas vēstniecības iespējamajiem plāniem, informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Pērn Vācijas kanclere Angela Merkele vizītes laikā Latvijā ir iepazīstināta ar ieceri Vāgnera zālē izveidot Latvijas-Vācijas kultūras centru. Merkele izrādījusi interesi par šo projektu.

Par šo ieceri jau ilgāku laiku notiekot aktīvs dialogs starp valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Vācijas vēstniecības amatpersonām. Šajā laikā arī nekustamais īpašums vairākkārtīgi apsekots, piedaloties gan VNĪ pārstāvjiem, gan vēstniecības pieaicinātiem projektēšanas un būvniecības speciālistiem. Tā rezultātā vācu puse apņēmusies veikt nama rekonstrukcijas izmaksu kalkulāciju un pieņemt lēmumu par šī objekta iespējamo nomu, pastāstīja Laukšteina.

Lai varētu prognozēt turpmāko rīcību ēkas apsaimniekošanā, šā gada 9. februārī VNĪ Vācijas vēstniecībai ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu paust viedokli par jaunākajiem plāniem un iespējamajiem termiņiem saistībā ar Riharda Vāgnera ielas 4 izmantošanu. Atbilde vēl neesot saņemta.

Namā Riharda Vāgnera ielā 4 no 1837. līdz 1839.gadam strādāja izcilais vācu komponists Rihards Vāgners. Šajā zālē ir koncertējuši Ferencs Lists (1842), Klāra Šūmane (1844), Antons Rubinšteins (1844) un Hektors Berliozs (1847).

Namā atradās Muses biedrība, kas bija izklaidējoša rakstura klubs, dibināts 1787.gadā pēc Pēterburgas Angļu kluba parauga ar stingri reglamentētiem noteikumiem. Klubam tika ierādītas telpas jaunceltajā teātra ēkā Ķēniņa ielā, tagadējā Riharda Vāgnera ielā. Kluba biedri bija turīgāko kārtu pārstāvji, galvenokārt no Baltijas vāciešu vidus, biedru skaits bija apmēram 400. Klubam bija sava bibliotēka un lasītava, darbojās deju klubs, kungu klubs, notika deju vakari, masku balles, muzikāli vakari un koncerti, kuros piedalījās ievērojami mākslinieki. Formāli klubs pastāvēja līdz 20.gadsimta 30.gadiem.

Biedrības Muses ēka ir vairākkārtīgi pārbūvēta: 1882.gadā pārbūvi veica arhitekts Jūlijs Augusts Hāgens, 1988.gadā - arhitekts Juris Gusevs, 1994.gadā - arhitekts Juris Poga.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra