Pērn decembrī ievērojami pieaudzis pa Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūru pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms – salīdzinājumā ar 2015.gada decembri to īpatsvars pieaudzis par 28,4%, informē LDz.

Gada laikā kopumā pārvadāti gandrīz 16 miljoni tonnu akmeņogļu. Ievērojams pieaugums vērojams arī melno metālu segmentā, kur pērn pārvadāts par 43,1% vairāk nekā 2015.gadā.

Gada pēdējā mēnesī pārvadāti 2,2 miljoni tonnu akmeņogļu, kas pārsniedz ne vien 2015.gada decembra rādītājus, bet par 0,4 miljoniem tonnu pārsniedz arī novembra pārvadājumu rezultātus. Decembra nogalē LDz jau vērsa uzmanību uz to, ka pārvadājumu pieprasījums šajā kravu grupā ir īpaši pieaudzis, un aicināja aktīvi sadarboties ostas un tajās strādājošos termināļus, nodrošinot operatīvu izkraušanu un mazinot kravu dīkstāves uz LDz infrastruktūras.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

2016. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī pieauga līdz 705 EUR/m², liecina Arco Real Estate jaunākais apskats.

Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,6 %. Ikmēneša cenu lielākais pieaugums tika novērots februārī, martā un aprīlī, kad tas pārsniedza viena procenta atzīmi, savukārt vismazākās cenu izmaiņas konstatētas septembrī.

Rīgas mikrorajonos 2016. gadā cenas pieauga visiem dzīvokļiem (gan platību, gan istabu skaita ziņā). Cenas, vērtējot pēc istabu skaita, palielinājās 7,2 – 7,9 % robežās. 2016. gadā dzīvokļu kopējais cenu pieaugums bija lielākais kopš 2010. gada, kad cenas gada laikā paaugstinājās par 16,9 %.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2016. gada decembrī dzīvokļu piedāvājums piedzīvoja strauju kritumu – piedāvājumu skaits saruka par 15,2 %.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Latvija 2017. gadā kopumā eksportēja preces 11,392 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10% jeb 1,034 miljardiem eiro vairāk nekā 2016. gadā, bet importēja - par 14,03 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 14,5% jeb 1,781 miljardu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro – par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,3 % un importa vērtība – par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %.

2016. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 9,7 % lielāks nekā 2015. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,6 % un importa vērtība – par 11,4 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Decembrī Latvija eksportēja preces 884,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,1 miljardu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,0% (2015. gada decembrī – 44,9 %).

2016. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 22,61 miljardi eiro – par 243,8 milj. eiro jeb 1,1 % mazāk nekā 2015. gadā. Eksporta vērtība veidoja 10,33 miljardus eiro (samazinājums par 30,9 milj. eiro jeb 0,3 %), bet importa – 12,28 miljardus eiro (kritums par 212,9 milj. eiro jeb 1,7 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri: koka un koka izstrādājumu eksports lielāks par 24,2 milj. eiro jeb 19,3 %; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 14,8 milj. eiro jeb 24,3 %; satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 14,0 milj. eiro jeb 30,5 %; dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 11,7 milj. eiro jeb 35,9 %; augu valsts produktu eksports mazāks par 40,5 milj. eiro jeb 50,6%.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Aizvadītā gada decembrī būtiski palielinājies pretsaaukstēšanās līdzekļu pieprasījums salīdzinājumā ar 2013.gada decembri, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie aptieku pārstāvji.

Benu aptiekas pārdošanas attīstības vadītājs Egils Tēbelis aģentūrai BNS norādīja, ka 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, pieprasījums pēc pretsaaukstēšanās līdzekļiem ir būtiski pieaudzis. «Kopējais šo līdzekļu pieprasījums ir pieaudzis par 21%, bet līdzekļi pret iesnām pirkti pat par 40% vairāk. Otra straujāk pieaugušā kategorija ir kompleksie preparāti, kuru pieprasījums pieaudzis par 26% , bet trešā straujāk augošā grupa ir līdzekļi kakla sāpju ārstēšanai, kuru pieprasījums pieaudzis par 14%,» klāstīja Tēbelis.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka pērn visvairāk pretsaaukstēšanās produkti pirkti oktobrī - salīdzinot ar decembri, pārdošanas apjomi oktobrī bija par 3% lielāki. «Vismazāk ar saaukstēšanos Benu aptiekas klienti ir saskārušies novembrī – tad, salīdzinot ar decembri, preparāti pirkti par 17% mazāk,» sacīja Tēbelis, piebilstot, ka visvairāk decembrī cilvēki pirkuši līdzekļus cīņai ar iesnām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien akceptēja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz no šī gada 1. aprīļa mainīt maksu par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, grozot arī auto atstāšanas vietu līdzšinējo zonējumu, informē Rīgas dome.

Grozījumi Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošajos noteikumos paredz, ka A zonas teritorijā par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā 2,50 eiro, bet par katru nākamo stundu – trīs eiro.

Savukārt B zonas teritorijā par pirmo autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā divus eiro, bet par katru nākamo lietošanas stundu 2,50 eiro.

Attiecīgi C zonā par pirmo stundu būs jāmaksā 1,50 eiro, bet katra tālākā stunda maksās divus eiro.

Arī Vecrīgas, jeb R zonas teritorijā būs jāmaksā vairāk – par pirmo auto atstāšanas stundu būs jāmaksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda izmaksās astoņus eiro.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Finanšu ministrija, saņemot oficiālos mēneša pārskatus par budžeta izpildi, katru gadu sniedz detalizētu skaidrojumu par konkrētā gada valsts budžeta izpildi. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka ministrijas decembrī neplānoti veikušas izdevumus atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Taču šī ziņa gluži nesniedz sabiedrībai patieso valsts budžeta plānošanas un izpildes kopainu.

Pamatbudžeta izdevumu izpilde atlīdzībai 2016.gada divpadsmit mēnešos sasniedza 98,8% no 2016.gadam plānotajiem izdevumiem, savukārt precēm un pakalpojumiem – 95,0%. Tātad faktiskie izdevumi 2016.gadā bija mazāki nekā plānots, gada beigās veidojot līdzekļu atlikumu atlīdzībai 10,7 milj. eiro un 31,6 milj. eiro precēm un pakalpojumiem.

Budžeta izpilde tiek kontrolēta attiecībā pret kumulatīvo plānu, un ne tikai pret viena mēneša plānu, tātad decembrī izpildes kontrole tiek nodrošināta attiecībā pret decembra plānu un janvāra līdz novembra mēnešos nepagūto finansējumu.

Budžets un darbs kopumā ministrijām tiek plānots kārtējam gadam ar darbu izpildes termiņiem un norēķiniem decembrī, tāpēc katru gadu janvāra izpilde ir mazāka kā vidējā izpilde mēnesī, savukārt decembrī tā ir lielāka (skatīt grafiku).

2012. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada, par 12% pieaudzis televīzijas (TV) reklāmas apjoms, par 11% palielinājies reklāmas apjoms radio un par 8% - žurnālos. Savukārt reklāmas apjoms avīzēs un vidē gada laikā ir samazinājies, novērojusi pētījumu aģentūra TNS.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka situācija decembrī turpina jau iepriekš novēroto tendenci – TV ir straujāk augošais medijs, savukārt, avīzēs vērojams reklāmas apjomu kritums.

Kopumā TV decembrī raidīti vairāk nekā 49 tūkstoši minūšu reklāmas. Decembrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter & Gamble, Henkel, Bite un Maxima.

Radio reklāmas apjoms 2012. gada decembrī bija 22 tūkst. minūšu. Lielākie reklāmdevēji radio pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Maxima, Tele2, SmsCredit.lv, Taula Rīga (bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju pārstāvoša mārketinga kompānija) un Cenuklubs.lv.

Turpinot izskatīt 11.februāra Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus, Saeima ceturtdien, 18.februārī, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest jaunu principu administratīvo sodu politikā - tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un sodu samaksā laikus, maksā mazāk.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu daļēji atbrīvot viņu no naudas soda samaksas.

Lai papildu teritorijām Latgales reģionā piešķirtu speciālās ekonomiskās zonas statusu, parlaments pirmajā lasījumā skatīs Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu.

Tāpat Saeimas Mandātu komisija lūgusi deputātus rītdienas sēdē iekļaut paziņojumu par Laimdotas Straujumas deputāta pilnvaru atjaunošanu, kā arī deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku Edvardam Smiltēnam un Valdim Kalnozolam.

Savukārt 18.februāra Saeimas kārtējā sēdē, kas sāksies pēc 11.februāra sēdes turpinājuma beigām, deputāti galīgajā lasījumā lems par Kriminālprocesa likuma grozījumiem. Tie paredz pilnveidot noziegumos cietušo personu aizsardzības tiesisko regulējumu.