Lai stiprinātu valsts kontroli būvniecībā un enerģētikā un veicinātu valsts iestāžu darbības efektivitāti, Ministru kabinets šodien, 4.decembrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu līdz 2008.gada 1.janvārim apvienot Valsts energoinspekciju un Valsts būvinspekciju.

Apvienotā inspekcija būs Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veiks Būvniecības likumā, likumā Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu un Enerģētikas likumā noteiktās funkcijas, informēja Ekonomikas ministrija.

Izvērtējot Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas šobrīd īstenotās funkcijas, institūciju lomu, kompetenci, darbības sfēru, ministrija konstatēja, ka pastāv funkcijas, kas dublējas ar citām institūcijām, kā arī funkcijas, kas neatbilst iestādes uzdevumam. Līdz ar to inspekcijām nav lietderīgi no organizācijas viedokļa darboties kā atsevišķām institūcijām.

Valsts būvinspekcija būs Valsts energoinspekcijas funkciju, tiesību, saistību, mantas, arhīva un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Papildus minētajām funkcijām tiek pievienotas arī Valsts darba inspekcijas funkcijas, kas saistītas ar valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā, pakļaujot Valsts būvinspekcijas uzraudzībai un kontrolei bīstamās iekārtas un to valdītājus.

Jūrmalas mērs izrādījis ekskluzīvu labvēlību SIA BL ±pašumi, grozot zemes nomas līguma nosacījumus un atbrīvojot firmu no neizpildītajām saistībām.

Mazpazīstamās firmas BL Īpašumi līgums par zemes gabala Dārzkopības 19 nomu uz tuvākajiem 99 gadiem ir viens no jau apcietinātā Jūrmalas eksmēra Jura Hlevicka mantojuma līgumiem. Gan šis, gan līgums ar SIA Martium noslēgti 2004. gadā. Pirms trim gadiem slēdzot zemes nomas līgumu, tajā paredzēts nosacījums: "Viena gada laikā no Līguma noslēgšanas dienas izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai domē viesnīcas, tirdzniecības centra un atpūtas kompleksa projektu", taču, tā kā uzņēmums to neizpildīja, R. Munkevics dažas nedēļas pēc stāšanās amatā vienpersoniski, bez domes balsojuma, šo punktu grozīja, nosakot, ka BL Īpašumi projektu var iesniegt līdz šī gada 1. novembrim.

Lai stiprinātu valsts kontroli būvniecībā un enerģētikā un veicinātu valsts iestāžu darbības efektivitāti, Ekonomikas ministrija rosina līdz 2008.gada 1.janvārim apvienot Valsts energoinspekciju un Valsts būvinspekciju, izveidojot vienotu Valsts Tehnisko inspekciju.

Šobrīd ir sagatavots attiecīgs Ministru Kabineta rīkojuma projekts par Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas reorganizāciju un Valsts tehniskās inspekcijas izveidošanu līdz 2008.gada 1.janvārim. Vienlaikus ir sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots Valsts tehniskās inspekcijas nolikums. Tehniskā inspekcija būs Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veiks Būvniecības likumā, likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" un Enerģētikas likumā noteiktās funkcijas.

Izvērtējot Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas šobrīd īstenotās funkcijas, institūciju lomu, kompetenci, darbības sfēru, tika konstatētas, ka pastāv funkcijas, kas dublējas ar citām institūcijām, kā arī funkcijas, kas neatbilst iestādes uzdevumam. Līdz ar to jāatzīst, ka inspekcijām nav lietderīgi no organizācijas viedokļa darboties kā atsevišķām institūcijām.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Valsts zemes dienesta (VZD) jaunais nolikums, kurā noteiktas dienesta funkcijas, uzdevumi, kompetence, struktūra un darbības tiesiskuma nodrošināšana. Jauns VZD nolikums nepieciešams, jo pieņemts lēmums par dienesta reorganizāciju. Nolikums paredz, ka dienests ne retāk kā reizi gadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu. Līdzšinējās VZD funkcijas — valsts ģeodēzijas, kartogrāfijas un valsts ģeogrāfiskās informācijas pamatdatu sagatavošanu, infrastruktūras veidošanu un uzturēšanu VZD nodos valsts aģentūrai ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā. Tās izveidošana līdz nākamā gada 2. janvārim jānodrošina Aizsardzības ministrijai. Savukārt zemes ierīcības un mērniecības funkcijas VZD nodod izveidojamai valsts kapitālsabiedrībai SIA Latvijas Valsts mērnieks. Šīs kapitālsabiedrības uzdevumi būs zemes robežu uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, represētajiem, invalīdiem, kā arī mērniecības darbu veikšana, lai novērstu neprecizitātes VZD līdz šim veiktajos mērniecības darbos. Zemes reformas īstenošanas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Valsts adrešu reģistra uzturēšanas funkcijas turpinās pildīt VZD.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom jau otru reizi ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā par Iekšlietu ministrijas fotoradaru iepirkumu; uzņēmums sola sūdzēties tik ilgi, kamēr tiks sagatavots kvalitatīvs konkursa nolikums.

«Lattelecom jau vairākkārt ir norādījis uz nepilnībām šī konkursa procedūrā, neskatoties, uz to Iekšlietu ministrija turpina virzīt šo iepirkuma procedūru. Konkursa nolikums ir necaurspīdīgi un neprofesionāli sagatavots, tādēļ arī Lattelecom ir iesniedzis sūdzību un iesniegs tik ilgi, kamēr tiks sagatavots kvalitatīvs nolikums un caurspīdīga procedūra,» DB sacīja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele DB norādīja, ka šobrīd interesi par fotoradaru iepirkumu ir izrādījuši vairāki pretendenti, bet konkrēts iesniegto piedāvājumu skaits būs zināms 12.septembrī, kad tiks atvērti piedāvājumi.

Turpmāk, izraugoties ierēdņus Rīgas domes struktūrvienībās, uz to amatiem būs jāizsludina konkurss, paredz domes deputāta Eināra Cilinska izstrādāts nolikuma projekts.

Iecerētais nolikums noteiks kārtību, kādā Rīgas domes centrālajā aparātā un padotajās iestādēs pieņem darbā darbiniekus uz nenoteiktu laiku. Nolikums attieksies arī uz darbiniekiem, kurus pieņem darbā uz noteiktu laiku, ja tie ir iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki, kā arī uz pašvaldības ieceltām kapitālsabiedrību amatpersonām. Nolikuma projektu paredzēts izskatīt Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas 10. marta sēdē. Paredzēts, ka sludinājumus par konkursa izsludināšanu publicēs laikrakstā Latvijas Vēstnesis un Rīgas domes mājas lapā internetā. Tiesa gan, nolikums pieļauj pārcelt darbinieku citā amatā tajā pašā vai citā iestādē, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, ja tas pamatots ar Rīgas domes vai attiecīgās iestādes vadītāja lēmumu.

Liepājas domes nolikumā iestrādāti nosacījumi deputātiem, kas liecina par vēlmi ierobežot informācijas izplatīšanos ārpus pašvaldības.

Piemēram, domes nolikums pauž, ka ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar domes pieņemtajiem lēmumiem, ja tie nesatur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Nolikums paredz, ka dome var atteikt informāciju par budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, ja tie satur komercnoslēpumu.

Domes deputāti, ja vēlas iepazīties ar pašvaldības rīcībā esošo dokumentāciju, kas skar pašvaldības intereses (nav definēts, ar ko pašvaldības intereses varētu atšķirties no iedzīvotāju interesēm), iesniedz rakstisku iesniegumu domes organizatoriskajā nodaļā, un saņem šo informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā. Nolikums paredz arī ierobežotas pieejamības informāciju, par kuru deputātiem būs jāparakstās, ka viņi to izlietos tikai iesniegumā norādītajiem mērķiem. Pret nolikumu iebilda vairāki deputāti, apšaubot, vai šādi nosacījumi ļaus iepazīties ar visu nepieciešamo informāciju laikus, lai deputāts varētu pieņemt adekvātu lēmumu domes sēdē, īpaši, ja viņš ir opozīcijā un nepiedalās koalīcijas apspriedēs. Neoficiāla informācija vēstī, ka tūlīt pēc domes sēdes, kurā pieņēma nolikumu, deputāti pulcējās vēlreiz, lai apspriestu, vai jaunpieņemtajā nolikumā tomēr nenāksies kādu punktu mainīt.

Rīgas domes Vides departaments izsludina konkursu "Ceļā uz labiekārtotu skolu". Konkursa mērķis - veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu, darīt savas skolas teritoriju skaistāku. Skolas teritorijas sakopšanas darbos aicināti iesaistīties skolu audzēkņi, pedagogi un direktori. Konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" balvu klāsts būs gana plašs, taču galvenā balva tikai viena - uzvarētājam Rīgas domes Vides departaments veiks skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.Vides departaments informē, ka ar konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikumu skolas var iepazīties izglītības vortālā E-skola: www.e-skola.lv , šis nolikums ir izsūtīts visām skolām arī pa e-pastu.Rīgas domes Vides departaments pieteikumus gaidīs līdz š.g. 10. novembrim Rīgā, Basteja bulvārī 1, kontaktpersona - Maija Vanaga, tālrunis 7012968. Turpmāk jūsu informācijai konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikums.

Nolikums

1. Konkursu rīko Rīgas domes Vides departaments.

2. Mērķis

Veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu Rīgas pilsētā kā arī, iesaistot skolu audzēkņus un pedagogus, veidot izpratni par dabas vērtībām un to saudzēšanu.

3. Galvenā balva

Rīgas domes Vides departaments veic vienas skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.

4. Papildus balvas

Skola, kuras apstādījumu rekonstrukcijas pieteikuma sagatavošanā aktīvi piedalījušies skolēni un konkursa komisija to atzinusi par labāko, saņem GRAND PRIX balvu - bezmaksas ekskursiju visai skolai uz Rīgas Zooloģisko dārzu.

Rīgas pilsētas pašvaldības privatizējamo neapbūvētu zemesgabalu izsoļu nolikums domes sēdē tiks skatīts 1. augustā. Domes Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komiteja to atbalstīja un steidzamības kārtā virza izskatīšanai domes sēdē. Komiteja šo jautājumu skatīja atkārtoti, jo pirmajā variantā bija noteikts, ka izsoli varēs rīkot tad, ja tajā pieteikušies vairāk nekā viens pretendents, taču pēdējā variantā noteikts, ka vispirms tiks izsludināta izsole, un tikai pēc tam var pieteikties pretendenti, skaidroja Īpašuma departamenta sabiedrisko attiecību speciālists Alvis Rudzišs. Jaunais nolikums noteiks vispārēju izsoles kārtību, tādējādi katrai neapbūvētu zemes gabalu izsolei nebūs jāgatavo atsevišķs nolikums.

Ikšķiles novada domes būvvalde nelikumīgi izsniegusi būvatļauju tirdzniecības centra Maxima 0 cikla būvniecībai teritorijā, kur paredzēta mazstāvu dzīvojamā apbūve. * nulles cikls - ēkas pazemes daļa un virszemes daļa līdz ēkas nosacītās 1. stāva grīdas līmenim, raksta laikraksts Dienas bizness.

Atzīst, ka nedrīkstēja

Kā liecina Db rīcībā nonākušie dokumenti - sarakste starp Ikšķiles novada domi un ESPI Grupa, Ikšķiles novada domes Būvvalde akceptēja tirdzniecības centra Maximanulles cikla tehnisko projektu, bet 2008. gada 15. februārī - izsniegusi būvatļauju Maxima Latvija veikala nulles cikla būvniecībai. Vēlāk gan Būvvaldes vadītāja Agnese Pivore-Bokta atzinusi, ka nebija tiesīga akceptēt Maxima Latvija iesniegto projektu līdz detālplānojuma izstrādes brīdim un akceptēšanai Ikšķiles domē. Atzinumā, kas no Būvvaldes adresēts Ikšķiles novada domei, arī teikts, ka izsniegtais arhitektūras un plānošanas uzdevums paredzēja trīsstāvu apbūvi un tas ir pretrunā ar apbūves noteikumiem, kas Skolas ielā 4 atļauj tikai divstāvu apbūvi. Pēc šāda atzinuma sniegšanas nu jau bijusī būvvaldes vadītāja atstājusi savu amatu, un pašlaik Ikšķiles novada domē jau ir cita Būvvaldes vadītāja. Arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis Db atzina, ka A. Pivore-Bokta nedrīkstēja izdot būvatļauju, taču viņš piebilda, ka tagad jau vairs neko no viņas nevar prasīt, jo viņa vairs nav amatā. Ar bijušo būvvaldes vadītāju Db sazināties neizdevās.

Db.lv publicē Latvijas būvnieku, būvinženieru un enerģētiķu profesionālo sabiedrisko organizāciju paziņojumu saistībā ar ieceri apvienot Valsts Energoinspekciju ar Valsts Būvinspekciju.

"Par problēmām, kuras jāatrisina, pievienojot Valsts Energoinspekcijas funkcijas Valsts Būvinspekcijai

No pēdējā mēneša laikā presē publicētajiem un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem dokumentiem izriet nepārprotama Ekonomikas Ministrijas vēlme reorganizēt Valsts Būvinspekciju un Valsts Energoinspekciju. Mēs atbalstām skaidri redzamos Ekonomikas Ministrijas centienus realizēt būvniecības pārvaldes institūciju integrēšanas politiku, un uzskatām, ka mūsu visu pienākums ir panākt maksimāli iespējamo pozitīvo rezultātu, pie kam nepazaudējot labi strādājošās Valsts būvinspekcijas struktūrvienības un VBI iestrādes.

Rīgā, 2007. gada 30. augustā

Par problēmām, kuras jāatrisina, pievienojot Valsts Energoinspekcijas funkcijas Valsts Būvinspekcijai.

No pēdējā mēneša laikā presē publicētajiem un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem dokumentiem izriet nepārprotama Ekonomikas Ministrijas vēlme reorganizēt Valsts Būvinspekciju un Valsts Energoinspekciju. Mēs atbalstām skaidri redzamos Ekonomikas Ministrijas centienus realizēt būvniecības pārvaldes institūciju integrēšanas politiku, un uzskatām, ka mūsu visu pienākums ir panākt maksimāli iespējamo pozitīvo rezultātu, pie kam nepazaudējot labi strādājošās Valsts būvinspekcijas struktūrvienības un VBI iestrādes.

Apzinoties, ka valstī pazeminās būvprojektu kvalitāte; profesionālu projektētāju un celtnieku skaits samazinās; būvobjektu attīstītāju profesionālais līmenis bieži ir nepietiekošs; būvniecības tirgū turpina ienākt nepārbaudīti un nesertificēti materiāli - mēs uzskatām, ka Valsts Būvinspekcijas radīto būvniecības kontroles sistēmu jāpilnveido, bet to sagraut nedrīkst.

Pēc Zolitūdes traģēdijas – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā – praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm»; izmaiņām vajadzīga aktīva rīcība no valsts .

Būvnieku viedokļi par to, kas būtu jāmaina likumdošanā un būvniecības uzraudzībā, ir atšķirīgi – no pašvaldību būvvalžu stiprināšanas līdz pat jaunas ministrijas veidošanai. Citi atzīst – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm». Vēl citi vispirms vēlas sagaidīt ekspertīžu rezultātus. Viens no ierosinājumiem, ar ko Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā pēc traģēdijas, ir vēl šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju, taču par tā funkcijām nozarē ir daudz neskaidrību.

Jaunais par strauju

Saistībā ar traģēdiju bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izteicies – tas noticis vēl pie vecā būvniecības regulējuma un nedrīkst pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem. «Es esmu pārliecināts, ka divgadīgas ēkas nesabrūk atkarībā no tā, vai spēkā būtu vecais regulējums vai jaunais,» intervijā DB iebilst būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš norāda, ka traģēdija notikusi konkrētu cilvēku nolaidības, neprofesionalitātes darba rezultātā, un saistīt to ar būvniecības regulējumu – veco vai jauno – nevajadzētu. «Šis notikums ir saistāms ar konkrētu cilvēku konkrētu rīcību un, manuprāt, to saistīt ar kaut kādu jaunu formulāru, atskaiti, jaunu sertifikātu ir nevietā,» min O. Ozoliņš. Arī kāds cits būvnieks neoficiāli atzīst, ka «neviens likums nedarbosies mūsu vietā, likums nepieņems lēmumu, neuzņemsies atbildību, to dara cilvēki». Pagaidām šim būvniekam vēl neesot gatavs darbspējīgs piedāvājums, kas situāciju mainītu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija paredzēts – jaunais Būvniecības likums un būvnoteikumi stāsies spēkā šā gada 1.februārī, taču vairāki noteikumi valsts sekretāru sanāksmei tika pieteikti tikai pirms Ziemassvētkiem, savukārt citi vēl nebija izstrādāti. Būvnieki vērsa uzmanību uz īso laiku noteikumu izskatīšanai, arī pašvaldībām ir jāsagatavojas jaunajam procesam, tādēļ Saeima nolēma atlikt likuma spēkā stāšanās termiņu līdz 1.maijam.

Lai aizsargātu trešās personas — tostarp valsti — no iespējamajiem zaudējumiem, turpmāk civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas princips attieksies arī uz hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju vadītājiem. Virzību likumdošanas gaiteņos sākuši jauni Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs A un B klases hidrotehnisko būvju vadītāju atbildības apdrošināšanu pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, pret zaudējumiem trešo personu īpašumam un kaitējumu videi. Jāatgādina, ka pašu apdrošināšanas principu kā tādu nosaka jau pērn oktobrī izdarītie grozījumi likumā par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu. Šī novitāte stājusies spēkā jau ar 1. janvāri, kamēr valdības noteikumi varētu stāties spēkā šā gada vidū. Valdības noteikumi precīzi definēs apdrošināšanas kārtību un termiņus, minimālās atbildības limitus utt. Par jaunās kārtības ievērošanas kontroli būs atbildīga Valsts būvinspekcija, tādēļ apdrošinātājam būs pienākums trīs dienu laikā rakstiski ziņot par noslēgto līgumu būvinspekcijai.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis (TP) pieprasījis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Pēterim Strancim atbrīvot no darba departamenta Administrācijas vadītāju Raimondu Janitu un lauzt līgumu ar padomnieku Dienvidu tilta un Rīgas Ziemeļu transporta koridora projektu realizācijas jautājumos Vilni Štramu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Domes priekšsēdētāja vietnieks arī uzdevis Pilsētas attīstības departamenta vadītājam steidzami izstrādāt kārtību, kādos gadījumos detālplānojuma izstrāde un sabiedriskās apspriešanas rīkošana ir obligāts noteikums projektu attīstītājiem. Viņš arī uzdeva nosūtīt Valsts būvinspekcijai SIA NCC Spilve Development būvniecības ieceres projektu, lai saņemtu kompetentu ekspertīzes slēdzienu.

Tāpat Pilsētas attīstības departamenta vadībai uzdots nodrošināt neatkarīgu juridisko ekspertīzi par minētā attīstības projekta tālāko izskatīšanu Rīgas domes institūcijās.

Rīgas domes Būvniecības uzraudzības nodaļas likvidēšana, ko veica iepriekšējais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) bijusi pamatota un pareiza, Nils Ušakovs, pašreizējais galvaspilsētas vadītājs, pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

N. Ušakovs skaidroja, ka minētajā nodaļā strādājis viens cilvēks, tādēļ nevarēja uzskatīt, ka šāda nodaļa būtu bijusi lietderīga. N. Ušakovs arī atzina, ka būtu rīkojies tāpat kā J. Birks.

Rīgas dome savulaik likvidēja īpašo Būvniecības uzraudzības nodaļu, kuras funkcijas bija līdzīgas Valsts būvinspekcijai. Nodaļa slēgta laikā, kad būvniecības kontrole pilnībā nodota pašvaldībām. Nodaļa, kuras uzdevumos bija būvvaldes darbinieku lēmumu un sagatavoto dokumentu pārbaude, tika slēgta nepietiekamo budžeta līdzekļu dēļ, teikts iestādes 2009. gada pārskatā.

Rīgas enerģētikas aģentūra konstatējusi, ka SIA Starduko izplatītā atstarojošā krāsa TSM Ceramic nav piemērota ēku siltināšanai.

Aģentūra (REA) izvērtējusi daudzdzīvokļu namam Ieriķu ielā 44 veikto komplekso nama renovāciju, secinot, ka pielietotā tehnoloģija nav devusi gaidīto siltumenerģijas ietaupījumu. TSM Ceramic ir līdz šim Latvijas praksē nepārbaudīta tehnoloģija.

REA ir konstatējusi, ka pēc ēkas renovācijas gada vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz apsildāmās platības kvadrātmetru kWh/m² - nav mainījies pat 10% robežās. Līdz ar to iedzīvotājiem, neraugoties uz veiktajām investīcijām 36.39 Ls/m², saglabājas augsta maksa par ikmēneša patērēto siltumenerģiju apkurei, pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) un Ekonomikas ministrija (EM) veidos darba grupu, kas atkārtoti vērtēs Ķekavas pagasta padomes lēmumus.

Tomēr valdības sēdē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns informēja, ka vienošanās par darba grupas izveidi jau panākta, tādēļ šis jautājums no darba kārtības tika svītrots.

Valdībai iesniegtajos dokumentos RAPLM norāda, ka papildu pārbaudes nepieciešamas tādēļ, ka bez jau konstatētajiem pārkāpumiem vēl vairāki esot atzīstami par nelikumīgiem. Ministrija par piemēru min objektu Avotkalni, kura būvatļauja izsniegta bez iepriekš izstrādāta detālplānojuma.

Līdz šim RAPLM 79 Ķekavas pašvaldības izdotas būvatļaujas bija atzinusi par nelikumīgām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

Daugavpils domes Privatizācijas nodaļa sākot ar šī gada 1.decembri sauksies par Īpašuma departamentu.

Īpašuma departaments sastāvēs no divām nodaļām: Īpašuma reģistrācijas un zemes nodaļas un Īpašuma atsavināšanas nodaļas. Darbinieku skaits līdz ar departamenta izveidošanu palielināts netiks, bet samazināts, likvidējot vienu štata vienību. Daugavpils domes Privatizācijas nodaļas vadītājs Pāvels Jaunzems norādīja, ka nosaukuma maiņa bija nepieciešama, lai nomainītu veco nodaļas nolikumu, kas tika pieņemts 1990. gadā. Nolikums novecojis, jo tajā ir norādītas funkcijas, kas saistītas tikai ar privatizācijas procesu. Šobrīd nodaļa veic daudz jaunu funkciju kā īpašuma reģistrācija, uzskaite un atsavināšana. Līdz ar nosaukuma maiņu ir apstiprināts arī jauns nolikums.

Dienesta transportlīdzekļu nomas konkursa komisija izsludinājusi atklātu konkursu par 549 automobiļu nomu. Šogad pirmo reizi konkursa nolikumā ir ietvertas stingras vides prasības - atbilstība EURO IV vai EURO V emisijas prasībām, kā arī viens no vērtēšanas kritērijiem būs oglekļa dioksīda (CO2) emisija.

Saskaņā ar Ministru kabineta sniegto informāciju no 549 automobiļiem 16 domāti ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, 10 automobiļi domāti - Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, prokuratūras, SAB, KNAB un Informācijas analīzes dienesta vajadzībām.

523 automobiļi ir plānoti ministriju un sekretariātu padotībā esošo valsts iestāžu, t.sk. 82 automobiļi ir domāti Pārtikas un veterinārajam dienestam, 67 Valsts meža dienestam, 31 NBS nodrošinājuma pavēlniecībai, un citu iestāžu vajadzībām. Pieteikšanās termiņš ir šā gada 9.jūlijs.

Konkursa paziņojums un nolikums publicēts un pieejams Ministru kabineta mājas lapā internetā www.mk.gov.lv sadaļā Valsts kanceleja/Valsts iepirkums.

Šodien, 5. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumos Nr.912 Valsts aģentūras Latvijas Statistikas institūts nolikums. MK noteikumu projekts izstrādāts, lai papildinātu valsts aģentūras Latvijas Statistikas institūts funkcijas.

Ekonomikas ministrija no 2007.gada 1.jūlija būs atbildīgā institūcija darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas procesa koordinēšanā valstī. Lai nodrošinātu darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu sagatavošanu, tiks grozīts valsts aģentūras Latvijas Statistikas institūts nolikums, uzdodot tai izstrādāt darba tirgus attīstības scenārijus, un vidēja un ilgtermiņa prognozes. Tāpēc attiecīgi tiks precizēts arī valsts aģentūras nosaukums. Aģentūras nosaukums tiks mainīts uz valsts aģentūra Latvijas Statistikas un darba tirgus institūts.

Uzsākot darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanu valstī, plašākai sabiedrībai būs pieejamas prognozes par darba tirgus attīstību un nākotnē darba tirgū pieprasītām specialitātēm. Valsts pārvaldes iestādes, izmantojot šos datus, varēs pieņemt pamatotākus lēmumus, kas ietekmē darbaspēka piedāvājumu. Reaģējot uz darba tirgus prasībām, varēs savlaicīgi mainīt izglītības piedāvājumu. Skolēniem un studentiem, pieņemot lēmumus par savu turpmāko specialitāti, arī būs pieejamas šīs prognozes. Mērķtiecīgi izmantojot prognozes lēmumu pieņemšanā, ilgtermiņa sagaidāma lielāka darbaspēka piedāvājuma atbilstība pieprasījumam, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija.