Nekustamais īpašums

Varētu gaidīt vācu investīciju pieaugumu

Ingrīda Drazdovska [email protected], 20.09.2004

Jaunākais izdevums

Vācu uzņēmējus patiešām interesē iespējas investēt nekustamā īpašuma un arī citās nozarēs Baltijas valstīs, pagaidām gan vairāk tiek meklēti sadarbības partneri un pētīta tirgus situācija. To apliecināja 1. Vācijas – Baltijas investoru foruma dalībnieki. Saiets no 16. līdz 19. septembrim notika Rīgā un pulcēja ap 110 uzņēmēju un investoru no Vācijas un Baltijas. Interese, sevišķi no vācu puses, bijusi daudz lielāka, nekā prognozēts, — teica viens no pasākuma rīkotājiem vācu konsultāciju kompānijas GLC Glūcksburg Consulting Group prezidents Martins Vaigels (Martin Weigel). Attīstītājkompānijas Ansorg GmbH & Co izpilddirektors Karls Ansorgs (Karl Ulrich Ansorg) uzsvēra, ka šobrīd šī sabiedrība Baltijā meklē patiešām spēcīgu vietējo operatorkompāniju, ar kuru varētu sadarboties tirdzniecības centru izveidē. Svens Hollesens (Sven Hollessen) , Planet – Haus GmbH izpilddirektors, savukārt vēlas gluži tāpat kā Dānijā un Vācijā, kur šis uzņēmums darbojas, Baltijas jūras piekrastē Latvijā atrast piemērotu zemes gabalu un projekta līdzfinansētāju nelielas brīvdienu luksusa viesu mājas būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nestabilitāte un darbaspēka trūkums pasliktina vācu uzņēmēju noskaņojumu Baltijas valstīs

Sandra Dieziņa, 16.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu uzņēmumi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai joprojām sniedz augstu vērtējumu un plāno turpmākas kapitāla un personāla investīcijas. Pēc iepriekšējo gadu eiforijas tomēr ir iestājies zināms ilūziju zudums.

Makroekonomisko rādītāju nestabilitāte, augošās izmaksas un izteikts darbaspēka trūkums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ievērojami apslāpējuši pozitīvo noskaņu. Tāds ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas kopsavilkums. Aptaujā piedalījās 82 uzņēmumi no rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomām.Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāv tradicionāli labas ekonomiskās attiecības, kuras iepriekšējos gados attīstījušās ļoti dinamiski. No intensīvi aizvien augošā pieprasījuma pēc produktiem ar marku Made in Germany guva labumu ne tikai vācu piegādātāji, bet arī trijās Baltijas valstīs aktīvie vācu uzņēmumi. Pagājušajā gadā lielākā daļa uzņēmumu ar vācu kapitāldaļām guva nozīmīgu apgrozījuma un peļņas pieaugumu līdz pat 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atbilstoši tam aptaujas dalībnieki ir apmierināti un kopumā tikai 4 procenti aptaujāto vērtē pašreizējo situāciju kā sliktu. Arī sava uzņēmuma turpmākās attīstības novērtējums atspoguļo pozitīvas noskaņas. Optimisms ietekmē arī investīciju aktivitātes: lielākā daļa uzņēmumu grib palielināt investīciju apjomu vai turpināt investēt iepriekšējā gada līmenī. Turklāt gandrīz 40 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu investoru vērtējums par ekonomiskajiem procesiem Centrālajā un Austrumeiropā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski mainījies. It īpaši tas attiecināms uz Baltijas valstīm, kur pēc pēdējos gados piedzīvotās ekonomiskās eiforijas iestājies mērenāks attīstības temps, savukārt Balkānu reģionā optimisms pieņemas spēkā.

Turpretim Čehija kā bija tā arī paliek – pievilcīgākā valsts vācu investoru vērtējumā. Tādas ir galvenās ikgadējās aptaujas atziņas, kas šogad tika veikta starp 928 uzņēmumiem, 13 Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Centrālā un Austrumeiropa kā reģions tiek uzskatīts par kontinenta dinamiskāko ekonomisko telpu, kas no gada gadā kļūst arvien atraktīvāks vācu investoriem. Jaunās ES dalībvalstis, NVS un Balkānu reģiona valstis, uzrādot iespaidīgus attīstības tempus arvien spēcīgāk integrējās pasaules ekonomikā, kļūst par nozīmīgu Vācijas sadarbības partneri. Vācijas kopējais eksporta apjoms uz Austrumeiropu pagājušajā gadā sasniedza 154 miljardus eiro. 16% no kopējā Vācijas importa un eksporta ir realizēti Austrumeiropas virzienā. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā līdz šim tradicionāli lielākais tirdzniecības apjoms ar Franciju un ASV. Runājot par tiešajām investīcijām, reģions ir priviliģēts vācu uzņēmēju vidū. Līdz 2007. gada beigām reģionā bija investēti 95 miljardi eiro jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no kopējām vācu ārvalstu investīcijām. Pagājušajā gadā vien investīciju apjoms sastādīja turpat 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pirmoreiz Latvijā mācības pēc vācu izglītības programmas – RĪGAS VĀCU SKOLA uzsāk uzņemšanu 1.klasē

Martin Farenfield, Rīgas vācu skolas direktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas notikumu kalendārs tagad arī vācu valodā

Ainars Sedlenieks [email protected], 29.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kalendārs internetā notikumi.lv izveidojis arī Latvijas notikumu kalendāru vācu valodā līdzās jau esošajām latviešu un angļu valodas versijām (www.notikumi.lv un www.eventguide.lv). Arī vācu valodā tā nosaukums ir www.eventguide.lv un tajā tiek ievietota informācija, kas var interesēt vācu tūristus vai vienkārši interesentus, kas vēlas uzzināt par aktuālākajām kultūras, sporta vai izklaides norisēm Latvijā. Vācijas tūristi 2004. gadā ieņēma trešo vietu no visiem Latviju apmeklējušiem tūristiem, tūlīt aiz Lietuvas un Igaunijas. Visvairāk vācieši interesējušies par Rīgu - 2004. gadā vācu tūristu skaits ir pieaudzis par 35%. Rīgā viņus interesē latviešu nacionālā virtuve un "Lido", Rīgas jūgendstila arhitektūra un kultūras pasākumi, piemēram, Latvijas Nacionālās operas piedāvājums. 2004. gadā vācu tūristi, kas apmeklēja Rīgu, atstāja šeit apmēram 1,6 milj. Ls, kas ir par 0,5 milj. vairāk nekā 2003. gadā. Vairāk kā 50% no visām ārvalstu tūristu pavadītajām gultas naktīm Latvijas laukos veidoja vācu tūristi. Diemžēl informācija par Latviju un tās piedāvājumu tūrisma, kultūras, izklaides un citās jomās vācu valodā internetā pieejama ļoti ierobežotā apjomā un dažādā kvalitātē. Ja Latvijas pilsētu un kultūras institūciju mājas lapās informācija angļu valodā vēl tiek tulkota un aktualizēta, tad informācija kvalitatīvā vācu valodā ir retums. Latvijas kalendārs internetā vācu valodā tapis ar daļēju Rīgas domes Kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Vācijas investori paliek uzticīgi Baltijas valstīm

, 06.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz daudz kritizēto, uzņēmējdarbībai vispārēji nelabvēlīgo situāciju vācu investori paliek uzticīgi Baltijas valstīm.

Smagās ekonomiskās krīzes dēļ vācu uzņēmēji Baltijas valstīs skeptiski raugās nākotnē, vienlaikus ir pieaugusi arī neapmierinātība ar uzņēmējdarbības vispārējo situāciju, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas, kurā šogad piedalījās 118 uzņēmumi.

80 % no aptaujātajiem aktuālo ekonomisko situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vērtē kā sliktu. Vēl pesimistiskākas prognozes ir nākamajam gadam. Deviņi no desmit aptaujātiem vācu uzņēmumiem sagaida 2009. gadā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas valstīs, pārējie aptaujātie cer, ka situācija labākajā gadījumā saglabāsies nemainīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Skandāls no VW tirgus vērtības jau «nokodis» 30 miljardus eiro

Arnis Blūmfelds, Coface direktors Latvijā, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu autobūves koncerna Volkswagen (VW) kaitīgo izmešu skandāls ietekmēs ne tikai Vāciju kā automobiļu ražošanas nozares līderi, bet arī citas ekonomikas, ieskaitot Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstis ar nozīmīgu klātbūtni vācu ražošanas ķēdē.

Pēc VW aizvadītajā nedēļā izskanējušā paziņojuma, ka miljoniem zīmola dīzeļdzinēju automašīnu visā pasaulē aprīkotas ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, aizsācies globāla apmēra skandāls. VW vēl tikai nesen apsteidza Toyota, ieņemot pasaulē lielākā autoražotāja statusu, taču skandāla negatīvās sekas var būtiski ietekmēt VW pozīciju, ņemot vērā, ka gadījums saistāms ne tikai ar konkrēto dīzeļdzinēju EA 189 un tā versijām, bet arī citiem zīmola modeļiem un visu grupu kopumā. Proti, VW grupa aptver 12 zīmolus, tostarp vieglās pasažieru automašīnas (VW, Audi, Škoda, Seat) un premium klases auto (Bentley, Bugatti, Lamborghini, Porsche), kā arī kravas transportlīdzekļus (MAN, Scania).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs īstenotie projekti

, 12.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācieši pieklājīgi sola palielināt investīcijas Latvijā, tomēr norāda uz valsts negatīvās slavas radītajiem riskiem, šodien raksta Dienas bizness.

Gandrīz katrs otrais Latvijā strādājošais vācu uzņēmējs 2012. gadā ieplānojis aktīvāku darbošanos investīciju jomā, turklāt Vācija pieder pie valstīm ar visaugstāko investīciju ieguldījumu apjomu Latvijā. Tas teikts Vācijas – Baltijas valstu Ārējās Tirdzniecības kameru (AHK) ikgadējā konjunktūras aptaujā. Savu vērtējumu darbībai Baltijas valstīs 2011. gadā un prognozes uz esošo gadu snieguši 118 Baltijā strādājoši vācu kapitāla uzņēmumi. Vairāk nekā 90% aptaujāto joprojām novērtē sava uzņēmuma ekonomisko situāciju pozitīvi, un vairums izvēlētos savas investīcijas Baltijas valstīs atkārtot, tomēr 2011. gada eiforiskais noskaņojums vairs nav vērojams un vācu investori pastiprināti min arī kritiskus aspektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Berlitz: uz Vāciju no Latvijas aizbrauks kvalificēti savas jomas eksperti

Lelde Petrāne, 13.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka arī Latvijas iedzīvotāji plāno doties peļņā uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas maijā, liecina iedzīvotāju arvien pieaugošā interese par vācu valodas apguvi, secinājuši valodu centra Berlitz speciālisti.

Berlitz valodas centra eksperti brīdina, ka aizbraucēju vidū būs kvalificēti savas jomas eksperti, kas Vācijā saskata daudz lielākas atalgojuma iespējas savā profesijā nekā Latvijā.

Saskaņā ar Berlitz datiem iedzīvotāju vēlme mācīties vācu valodu pieaugusi par 100% salīdzinājumā ar pērno gadu, kļūstot par otru populārāko valodu centrā apgūto svešvalodu. Pēdējo mēnešu laikā Berlitz esot novērojama interesanta tendence – vairāki klienti, kas iepriekš uzsākuši angļu valodas mācības, nomaina tās pret vācu valodas apguvi.

Berlitz centra Latvijā direktore Inga Zeide norāda: «Vācu valoda ir trešā zināmākā svešvaloda Latvijā pēc krievu un angļu valodām, kas skaidrojams ar to, ka padomju gados to apguva kā svešvalodu skolā. Tāpēc tikai loģiski, ka līdz ar darba tirgus atvēršanu Vācijā un ņemot vērā ekonomisko krīzi Īrijā un Lielbritānijā, daļa iedzīvotāju, kuri runā vācu valodā, vēlēsies doties peļņā uz Vāciju. Šo tendenci mēs izjūtam arī Berlitz valodu centrā, jo pieaug interesentu skaits, kas agrāk ir apguvuši vācu valodu un šobrīd vēlas atsvaidzināt savas zināšanas vai tās apgūt padziļināti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarucis ārvalstu investīciju projektos radīto darba vietu skaits

Db.lv, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darbaspēka trūkums samazina izredzes uz panākumiem

, 23.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu uzņēmēji vēl joprojām Latviju, Lietuvu un Igauniju vērtē pozitīvi un ir apmierināti ar pašreizējo ekonomisko situāciju. Uzņēmēji ar drošu skatu raugās aizvadītajā gadā un ir gatavi investēt - kaut arī ekonomiski politiskais stāvoklis ir kļuvis sarežģītāks, īpaši situācija darba tirgū. Šādi, pēc Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras ikgadējās konjunktūras aptaujas rezultātiem, tiek raksturota pašreizējā situācija Baltijas valstīs, kopskaitā 112 uzņēmumu no ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu nozarēm skatījumā.

Pagājušajā gadā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā bija vērojama stabila izaugsme. Pieaugošā iedzīvotāju pirktspēja, nepieciešamība pēc modernizācijas un jaunām iekārtām, kā arī pieprasījums pēc augstas kvalitātes patēriņa precēm paaugstināja vietējo vācu uzņēmumu peļņu par vairāk kā 20 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdz ar to ar esošo situāciju uzņēmējdarbībā bija apmierināti lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju, vienīgi 2 % respondentu situāciju raksturoja kā sliktu.

Vērtējot nākotnes izredzes, aptaujātie uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti. Aptuveni 70 % respondentu rēķinās ar apgrozījuma un 50% ar peļņas pieaugumu. Uzņēmēju optimisms attiecināms arī uz investīcijām - 85% uzņēmēju ir gatavi paaugstināt savas investīcijas uzņēmumā vai vismaz tās atstāt iepriekšējā gada līmenī. Vācu uzņēmēji plāno palielināt ne tikai investīciju apjomus, bet arī darbinieku skaitu, to apstiprinājuši 46 % aptaujāto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pagājušajā gadā būtiski izdevies uzlabot rādītājus investīciju piesaistes jomā vairāk nekā četras reizes – līdz 29 - palielinot īstenoto investīciju projektu skaitu, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju vides pētījums EY Attractiveness Survey.

2012. gadā tika īstenoti septiņi investīciju projekti. Rezultātā pērn radītas piecreiz vairāk jaunu darba vietu (1614) nekā gadu iepriekš (290).

Lai arī Baltijas valstu starpā Lietuva pērn piesaistījusi visvairāk jaunu investīciju projektu – 33, kam seko Igaunija ar 31 un Latvija ar 29, jaunu darba vietu investīciju projektu rezultātā Latvijā pērn radīts visvairāk jaunu darba vietu.

Latvijas jaunradīto darba vietu rādītājam (1614) seko Lietuva ar 1265 jaunām darba vietām un Igaunija ar 500 darba vietām.

«Pētījums parāda, ka Latvija sāk apgūt savu investīciju piesaistes potenciālu. Izaugsmi pagājušajā gadā pozitīvi ietekmēja Latvijas stabilā, ilgtspējīgā ekonomiskā politika un izaugsmes atgriešanās Eiropas ekonomikā kopumā, kas veicināja investīciju lēmumu pieņemšanu. Šogad mums ir visas iespējas saglabāt pozitīvo dinamiku, ņemot vērā Latvijas iestāšanos Eirozonā. Jācer vienīgi, ka Ukrainas krīze nepadziļinās, kas, protams, var negatīvi ietekmēt visu reģionu,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Eiropā audzis jaunu tiešo investīciju projektu skaits, Latvijā – samazinājies

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Eiropā būtiski audzis jaunu tiešo investīciju apjoms, liecina ikgadējais EY investīciju piesaistes pētījums EY Europe Attractiveness Survey.

Pagājušajā gadā Eiropā īstenoti 5083 jauni investīciju projekti, kas ir par 14% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī radītas 217 666 jaunas darba vietas, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

EY pētījums atklāj, ka no Baltijas valstīm visvairāk jaunu tiešo investīciju projektu pērn tika īstenoti Lietuvā – 43, kur arī novērots neliels investīciju projektu kāpums, savukārt Latvijā pērn tika īstenots 31 jauns tiešo investīciju projekts, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad tika realizēti 36 jauni investīciju projekti. Baltijā investīciju ziņā atpaliek Igaunija, kur pērn tika īstenoti 22 jauni projekti.

«Mēs redzam, ka Eiropa piesaista arvien vairāk tiešo investīciju pat laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme ir lēna un politiskajā dienaskārtībā dominē bēgļu krīze un terorisma draudi. Tas parāda, ka investori dod priekšroku ekonomiskai stabilitātei, tirgus jaudai, infrastruktūras un darbaspēka kvalitātei pat salīdzinoši nemierīgos laikos, kas valda Eiropā. Savā ziņā šie rezultāti parāda arī investoru fokusa maiņu no straujas attīstības valstīm par labu pārbaudītiem tirgiem,» saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atmaksa

Lāsma Vaivare, Db, 25.10.2009

Valmieras teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis, kas «varētu būt viens no notiesātajiem vācu ģenerāļiem Frīdrihs Jelkens», filmas Ešafots. Soda izrāde filmēšanas laikā bijušajos čekas pagrabos. (FOTO: JĀNIS KEŠĀNS, HANSAMEDIA)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. oktobrī pirmizrādi piedzīvo producentu grupas HansaMedia dokumentālā filma Ešafots. Soda izrāde, kas meklē atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem - vai ļaunumu var uzveikt ar ļaunumu un vai atmaksa, lai cik pelnīta, var būt taisnīga?

Filma tapusi pēc skandalozā un ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa grāmatas Ešafots motīviem, taču, kā uzsver scenārija autors HansaMedia galvenais redaktors Ilmārs Latkovskis, tā nav grāmatas ekranizācija. Lai gan sižeta pamatā ir Ešafotā aprakstītā 1946. gada prāva Rīgā, kurā tiesāja un publiski pakāra septiņus vācu ģenerāļus, filma vairāk iedziļinās sociāli psiholoģiskā jautājumā par atmaksu, par atriebību - «to ļaunumu, kas pamostas no atmaksas alkas, mēs meklējam lielās vēsturiskās personībās un politiskos režīmos, bet pamatā tās lietas ir daudz cilvēcīgākas savā sākotnē un tad izaug mīti, tad izaug vēstures interpretācijas un tad ir attaisnojumi dažādām zvērīgām izrīcībām».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvija investīciju jomā uzņēmusi labu ātrumu

Žanete Hāka, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm tiešo investīciju piesaistes ziņā 2014. gads bijis veiksmīgs – piesaistīts par 9% vairāk jaunu investīciju projektu nekā gadu iepriekš, kas radījuši par 31% vairāk jaunu darba vietu, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) pētījums European Attractiveness Survey 2015, kas analizē tiešo investīciju piesaisti Eiropā.

Latvijai pagājušais gads ir bijis īpaši veiksmīgs – piesaistīts par 24% vairāk investīciju projektu, kamēr Lietuvā bijis par 18% vairāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš. Igaunijā, savukārt, 2014. gadā jaunu investīciju projektu ir bijis par 17% mazāk nekā 2013. gadā.

EY pētījums parāda, ka no visiem jaunajiem investīciju projektiem Baltijā 2014. gadā lielākais īpatsvars joprojām ir Lietuvai – 39%, kam seko Latvija ar 36% un Igaunija ar 26%. EY pētnieki atzīmē, ka gadu iepriekš Latvijai bija mazākais jauno investīciju projektu īpatsvars Baltijā – 31%, kas sekoja Igaunijas 33% un Lietuvas 35% proporcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumi neziņā par 8,5 eiro stundā minimālās algas maksāšanu darbiniekiem, kuri šķērsojuši Vācijas robežu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas transporta uzņēmumi un to asociācijas pauž neapmierinātību par Vācijas lēmumu attiecināt minimālā atalgojuma likmi 8,50 eiro/stundā (bruto) arī uz tranzīta pārvadājumiem. Komersantiem joprojām ir arī daudz neatbildētu jautājumu par to, kā vācu iekšējā tirgus aizsardzībai ieviestos nosacījumus ievērot. Bargo sodu dēļ, kas var sasniegt pat 500 tūkstošus eiro, atsevišķi uzņēmumi pagaidām pārvadājumus uz Vāciju neveic.

«Nav nekādu normālu skaidrojumu ne no vienas ministrijas, tāpat nav normālu instrukciju,» neizpratnē ir lielākā Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma SIA Kreiss pārstāvis Boriss Zaks. Kompānija gan pārvadājumus uz Vāciju veic un «strādā» pie jautājuma, lai nosūtītu vāciešiem nepieciešamo informāciju. Starptautisko kravu pārvadājumu veicējas SIA Vervo direktors Māris Dreimanis norāda, ka Vācijas virzienā izmanto ārpakalpojumu, un kravu plūsma uz šo valsti nav apstājusies. Turpretī SIA Panway Logistics pagaidām uz Vāciju nebrauc, jo nav skaidrības, ko īsti sevī ietver prasība par minimālo algu, proti, vai šajā summā iekļautas arī komandējuma naudas, norāda kompānijas valdes locekle Inga Varnasa. Pēc viņas teiktā – atbildes nespēj sniegt ne autopārvadātāju asociācijā Latvijas auto (LA), ne Valsts Darba inspekcijā. Latvija nav tiesīga skaidrot Vācijas iekšējos normatīvos aktus, norāda Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, piebilstot, ka skaidrojums būtu jāprasa vācu iestādēm. Noprotams, ka citu valstu iebildumu dēļ Eiropas Komisijas dienesti pētīs, vai vācu normatīvie akti atbilst ES tiesību normām.

Komentāri

Pievienot komentāru