Vecās mājas nesabrukšot

"Aptauja parādīja, ka situācija attiecībā uz jauno un veco dzīvojamo namu kvalitāti tiek pārāk dramatizēta, tomēr visiem nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem – mākleriem, attīstītājiem, celtniekiem, veco namu īpašniekiem un iemītniekiem nepieciešams mainīt domāšanas veidu un apzināties, ka uz katru no mums gulstas atbildība par to, kāda izrādīsies Latvijas dzīvojamā fonda nākotne", aptaujas rezultātus komentē Tēts Kallasve, uzņēmuma Manutent Latvia valdes loceklis.

"Daļa ēku, protams, ir sliktā stāvoklī, tās nepieciešams nojaukt tuvākajā laikā. Lielākā daļa – tās, kuras tika remontētas un restaurētas, var tikt arī turpmāk izmantotas. Pat paneļu mājas tiek restaurētas un izskatās ne sliktāk kā jaunās ēkas. Kā lēts dzīvojamais fonds tās var saglabāties vēl kādu laiku, līdz tam brīdim, kad parādīsies pietiekami liels skaits jauno projektu", uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes profesors Jēkabs Trušiņš.

"Kopumā tik smagu problēmu, par kādām pašreiz pieņemts runāt, nav. Padomju laikā būvēja, domājot par to, ka ēka nostāvēs 25–30 gadus, pie tam, pastāvēja drošības koeficients, kas salīdzināms ar 10 – viens gads kā 10. Tas, protams, nenozīmē, ka māja nostāvēs 250 gadus, tomēr tā ir pietiekami droša. Problēma ir tā, ka vecās mājās nav veikti pat elementāri kosmētiskie remonti", - uzsver Aigars Zariņš, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis, atzīmējot, ka atsevišķu jauno projektu kvalitāte neatšķiras no vecajām ēkām.

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes profesors Jānis Briņķis uzskata: "Ir saimnieks – ir arī rūpēšanās par īpašumu. Denacionalizētajos namos saimnieki rūpējas par savām ēkām – nav atkritumu, sasistu stiklu. Pašvaldību namos nepietiek līdzekļu pilnīgai ēkas sakopšanai. Arī remontam paredzētie līdzekļi dažreiz tiek izmantoti neatbilstoši mērķim".

"Pašā sliktākajā stāvoklī ir privatizētie nami. Labākā stāvoklī ir nami, kuros nodibināti kooperatīvi", atzīmē Ilvars Metnieks, Latvijas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Eksperti kā vienu no attīstības variantiem piedāvā pāreja uz dzīvesveidu, kas raksturīgs daudzām Eiropas valstīm. "Eiropā cilvēks vispirms dzīvo pie vecākiem, pēc tam kopmītnēs, tad nodibina ģimeni un īrē dzīvokli, pēc tam pārceļas uz piepilsētu, kur dzīvos viņa bērni. Vecumdienās viņš atgriežas pilsētā. Tāda sistēma pastāv, bet tā ir efektīva, ja valstī ir aptuveni 7% brīvu mājokļu", - uzsver SIA Rīgas Pilsētbūvnieks ģenerāldirektora konsultants Valdis Trops.