Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

Ar izstādi Jūgendstils Latvijā 7. oktobrī Liepājā sākas pasaules arhitektūras dienas.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā būs iespēja apskatīt gan 2010.gada Latvijas arhitektūras skates darbus, gan RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas specialitātes studentu diplomdarbus. Tiek piedāvāta arhitektūras darbnīca, dažādas ekspozīcijas un stāsti par arhitekta profesiju. Par arhitektūras dienu kulmināciju Liepājā solās būt Berči lasījumi Jūgendstils - jauna dzīve, jauns stils. Pasaules arhitektūras dienas atzīmē arī Rīgā.

Oktobra pirmā pirmdiena ir Pasaules arhitektūras diena. Tradīcijas iedibinātāja Starptautiskā Arhitektu savienība (L' Union Internationale des Architectes; UIA) šogad vērsušies pie kolēģiem visā pasaulē ar aicinājumu, ko ietver tēmas pieteikums: Arhitektūra un cilvēktiesības. Pasaules arhitektūras diena tiek atzīmēta, lai popularizētu labu arhitektūru, informētu plašāku sabiedrību par arhitektu un arhitektu biroju darbu, veicinātu dialogu starp pašreizējiem un nākamajiem organizāciju biedriem, kā arī to uzņēmumu pārstāvjiem, kas darbojas arhitektūras jomā.

No 25. jūnija līdz 1. jūlijam Barselonā (Spānija), starptautiskā zinātniskā kongresā, ar referātu Cosmopolitan Atmosphere and Latvian Jugendstil in Liepaja uzstāsies RTU profesors, topošās grāmatas par Liepājas jugendu autors Jānis Krastiņš.

Kongress būs veltīts jūgendstila vēstures pētījumiem un atklājumiem visā pasaulē, informē Liepājas būvvalde.

Kongresā aicināti piedalīties jūgendstila pētnieki no Spānijas, Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, ASV, Japānas un daudzām citām pasaules valstīm.

J. Krastiņš ir vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm un darbojas arī kongresa organizācijas zinātniskajā komisijā. Viņa lekcija par jūgendstila arhitektūru Liepājā ir iekļauta kongresa sadaļā Jugendstils: starp kosmopolītismu un vietējām tradīcijām.

Kongresa dienās vienā no kongresa norises vietām – Barselonas universitātē – būs skatāma arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sagatavotā ceļojošā izstāde Jūgendstils Liepājā.

Kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova dēls Mihails nebūtu gatavs vadīt kompāniju.

Intervijā Db.lv Mihails Gerčikovs stāsta, ka Dzintarā jau nostrādājis astoņus gadus un pirmais darbs bija saistīts ar kvalitātes un sertificēšanas, bet vēlāk arī citiem jautājumiem. Viņš pats pēc izglītības ir farmaceits un atzīst, ka jau 4 - 5 gadu vecumā zinājis, ka kļūs par mediķi. Sākotnēji bijusi doma skoloties par ārstu, bet vēlāk dota priekšroka farmācijai, jo kosmētika un farmācija esot ļoti tuvas. «Farmaceitiem ir sava domāšana, domu precizitāte un sava dzīves vīzija,» tā M. Gerčikovs. Viņaprāt, ir amati un profesija, piemēram, par skolotāju vai ārstu nevarot strādāt tikai algas dēļ, jābūt citai domāšanai.

Divi oficiālie Rīgas kaķi Muris un Kuzja uzsāk jaunu pilsētas reklāmas kampaņu, mēģinot segt izdevumus par savu pārtiku, savā Facebook kontā paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Galvenais vēstījums, ko Rīgas kaķi cenšas pateikt, ir ļoti vienkāršs - Rīgā ir augstas klases restorāni un mājīgas viesnīcas par ievērojami zemākām cenām nekā vidēji Eiropā. Mums ir viduslaiku vecpilsēta, jūgendstils un jūra 20 minūšu attālumā no vēsturiskā centra, kā arī dažādi šovi, festivāli un citi svētki,» teikts pazinojumā.

N.Ušakovs arī piebilst, ka ikviens tūrists Muri un Kuzju var apskatīt mēra biroja uzgaidāmajā telpā.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

No nākamā gada 1. janvāra tirdzniecība Āgenskalna tirgū tiks pārtraukta, jo, izvērtējot vēsturiskā paviljona tehnisko stāvokli un sarūkošās tirdzniecības tendences tajā, AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) valde nolēmusi gatavot Pārdaugavas vecāko un lielāko tirgu visaptverošai rekonstrukcijai, informē RCT pārstāvis Ivars Jakovels.

Šobrīd veikti tehniskie priekšdarbi, lai esošo tirdzniecības procesu varētu saglabāt līdz šā gada nogalei. Rekonstrukcijas laikā visiem tirgotājiem un tirgus darbiniekiem tiks piedāvātas darba un tirdzniecības vietas Centrāltirgū.

Rekonstrukcijas ietvaros plānota pilnvērtīga renovācija, sakņu paviljona piebūves demontāža un tirgus atklātās teritorijas pārbūve. Rekonstrukcijas rezultātā tiks nodrošināta Āgenskalna tirgus atbilstība 21. gadsimta tirdzniecības prasībām, sniedzot iespēju vecākajai Pārdaugavas tirgus vietai pārdzimt par Rīgas pilsētas iespējams populārāko tirdzniecības vietu Daugavas kreisajā krastā.

«Mēs esam ieinteresēti ne vien saglabāt, bet arī attīstīt tirgus tradīcijas Pārdaugavā. Šobrīd esam guvuši dokumentāru apstiprinājumu tam, ka Āgenskalna tirgus rekonstrukcija vairāk nav atliekama, bet tās realizācijai tirdzniecība šajā vietā uz laiku apturama. Jau šobrīd aktīvi strādājam kopā gan ar mūsu uzņēmuma akcionāru, gan arī ar Rīgas domes Attīstības departamentu un Īpašuma departamentu, meklējot labāko variantu lielā darba paveikšanai,» precīzs ir RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka neizskatīsies tieši tāda, kādu to pirms apmēram ceturtdaļgadsimta bija iecerējis arhitekts Gunārs Birkerts. Par Gaismas pili dēvētās ēkas tapšanas gaitā projektā daudz kas ticis mainīts, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Iespaidīgā celtne vismaz no ārpuses ir gandrīz pabeigta, un pašā jumta spicē parādījies savdabīgs veidojums, kas iepriekš rādītajās prezentācijās gluži tā neizskatījās, akcentē laikraksts.

Kamēr ēka un tās apkārtne nav pilnībā pabeigta, arhitekti esot izvairīgi, komentējot tās izskatu Daugavas kreisā krasta panorāmā, kaut arī atzīstot, ka Gaismas pils apjoms vairs būtiski nemainīsies.

Arhitekts Jānis Krastiņš nav slēpis kriticismu un sacījis – iecerētais kalna gals atgādinot gaiļa seksti uz bibliotēkas jumta. «Tur nekā nav. Betona pārsegums, stikla būris, kur iekāpt pa lūku,» arhitekts aprakstījis. «Ārzemju kolēģi prasa, lai aizvedu, parādu [bibliotēkas ēku], un kļūst jocīgi ieraugot,» viņš stāstījis. J. Krastiņš uzsvēris, ka jaunajai bibliotēkas ēkai šajā vietā ir jābūt, taču kritizējis būves ārieni un arī telpas. «Diletantisks risinājums arī iekštelpās. Publikai imitēs grāmatu klātbūtni aiz nepieejamām stikla sienām. Grūti nosaukt, kas tas ir. Senils risinājums,» viņš nav taupījis asus vārdus.

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīcju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Redakcijas komentārs: Bez saimnieka gādības

Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Tomēr kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

Viesturs Celmiņš

Foto: Zane Bitere/LETA

Smadzenes izvēlas dzīvot tur, kur ir ērti. Ēkas pašas par sevi dzīvību pilsētā nerada, cilvēki to rada, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Viņš atklāj, ko iespējams mainīt, lai Rīga neturpinātu zaudēt iedzīvotājus.

"Katru gadu Rīga zaudē tūkstošiem cilvēku. Tas notiek ne jau tāpēc, ka mums trūkst vēl viena stadiona vai iepirkšanās centra. Šie ikdienas apstākļi – darbs, mājas, darbs, skola, veikals – nav gana ērti un intuitīvi saistīti. Mums joprojām ir maz apzaļumotu ielu, mums joprojām ir maz publisko vietu, kur cilvēki var apsēsties. Joprojām pagalmi ir pilni ar automašīnām. Mums joprojām nav pietiekami daudz velojoslu, lai es ar savu meitu varētu droši aizbraukt uz bērnudārzu. Tas ir tas, ko es vēlētos redzēt tuvāko 20 gadu laikā un pārliecināt ģimeni palikt dzīvot Rīgā," viņš teic.

V. Celmiņš arī norāda: "Pirmais intuitīvais veids, kā cilvēks vai tūrists iepazīst un piedzīvo jebkuru pilsētu, ir, raugoties uz tās arhitektūru. Un, jo daudzveidīgāka un senāka tā ir, jo daudzpusīgāks priekšstats mums veidojas. Rīgā mēs ejam un redzam – lūk, ir viduslaiki, lūk, ir jūgendstils, lūk, modernisms, lūk, ne visai izdevies postmodernisms, un tas viss vien relatīvi kompaktā areālā.

Kuba ir tīrradnis, kurai nav līdzinieka visā pasaulē.

Tā apbur ar tikai tai piemītošajām lietām, unikālo Latīņamerikas ritmu – mūziku, deju un dzīvesveidu. Kubā dzīve joprojām noris pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados «iekonservētā» vidē, kāda tā bija brīdī, kad Fidels Kastro nospieda «stop» pogu un sākās komunisma iedzīvināšanas ēra. Kopš tā laika valsts ir piedzīvojusi tautsaimniecības pakāpenisku sagrūšanu, kultūra, tradīcijas un arhitektūra ir izdzīvojušas. Havanas ielās rībina ikoniskas piecdesmito gadu mašīnas Chevrolet, Buick un Studebaker, kuras mēs padomju režīmā diemžēl tā arī nepiedzīvojām.

20 dienu ceļojumā uz saulaino un iedvesmojošo Kubu devos kopā meitu un vīru.

Rīgas Blaumaņa ielas raksturīgās iezīmes ir skaistas jūgendstila ēkas un restorānu puduris. Šo pilsētas rajonu ir iecienījuši rīdzinieki, nevis tūristi

Pirms četriem gadiem (2012. gada 26. oktobrī) DB Blaumaņa ielu nodēvēja par rīdzinieku jauno Vecrīgu. Tolaik šī iela sāka iegūt jaunus vaibstus – lēnām un piesardzīgi viens aiz otra atvērās jauni restorāni un kafejnīcas. Tagad to skaits ir brangs, un Blaumaņa ielā draudzīgi līdzās pastāv restorāns Mio un Vill Amor, kas pieder vieniem īpašniekiem. Savu slavu Rīgas kafejnīcu cienītāju vidū ir iemantojusi Innocent cafe, kas bija viena no pirmajām iestādēm Rīgā, kas sāka piedāvāt vēlās brokastis jeb brunch.

Blaumaņa ielā atrodas arī divi kokteiļbāri – iBar un Sapņi un kokteiļi, kur nakts dzīve sit augstu vilni. Blakus sapņotajam bāram atrodas Air cafe, kurā tiek filmētas TV 24 raidījumu tiešraides. Šajā ielā mājvietu atradis arī restorāns Terra, kas ir viena no iecienītākajām šīs ielas pusdienu vietām. To šoreiz novēroja arī DB, jo caur milzīgiem skatlogiem varēja skatīt izsalkušu ļautiņu rindu. Jāpiemin, ka šīs ielas ēdināšanas biznesa celmlauzis ir restorāns Čarlstons, kas Blaumaņa ielā atrodas jau 17 gadus. Tomēr Blaumaņa iela nav tikai restorānu cienītāju galamērķis. Tajā līdzās pastāv dažādu profilu uzņēmumi – juristu biroji, apģērbu, interjera priekšmetu un ziedu veikali, zobārstniecība, nekustamo īpašumu kompānijas, tūrisma aģentūras u.c.

Latvijas sociālais modes uzņēmums OWA sagatavojis valsts simtgadei veltītu T-kreklu kolekciju «Es esmu Latvija», kurā pārnesti uz auduma pašmāju mākslinieku gleznotie 5 Latvijas simboli: Tautu meita, Turaida, Rīgas melnais kaķis, Brīvības piemineklis un Jūgendstils.

Par kolekcijas sejām kļuva cilvēki ar īpašām vajadzībām un ar neierobežotām iespējām, informē OWA.

«OWA» ir sociālais uzņēmums, kas ražo apģērbus ar latviešu mākslinieku gleznām, kas pārnesti uz auduma ar sublimācijas drukas tehnikas palīdzību. Šīs kolekcijas sociālais mērķis ir lauzt stereotipus par cilvēkiem ar invaliditāti, un parādīt to spējas un nozīmi iedzīvotāju vidū, kā arī uzdrošināt citus, grūtībās nonākušos, celties kājās, neapstāties, un virzīties uz priekšu savā attīstībā. Simbolus gleznoja «OWA» mākslinieces Alisa Ādamsone un Vera Bondare, kura arī ir iejutusies modeles lomā.

Jau šovasar nolemts sākt Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas unikālās jūgendstila ēkas renovāciju.

Šim nolūkam Liepājas dome nolēmusi piešķirt pusmiljonu latu. Finansējums tiks precizēts pēc publiskā iepirkumu rezultātiem.

Renovācijas 1.kārtā paredzēts atjaunot ēkas fasādi pret Ausekļa ielu, ēkas jumtu un jumta nesošās konstrukcijas, izveidot jaunas ģērbtuves un sporta telpu cokolstāvā, kā arī renovēt sporta zāli. Liepājas dome jau iepriekš bija piešķīrusi līdzekļus Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas būvkonstrukciju un inženiertīklu tehniskajai apsekošanai, arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai un ēkas renovācijas tehniskā projekta izstrādei.

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju veica arhitekti K.Veinberga un J.Zviedrāns, ēkas renovācijas tehnisko projektu šogad izstrādāja SIA Wonderfull. Renovācijas uzsākšanai 2013.gadā piešķirts 501,8 tūkst.Ls.

Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.

Liepājas pašvaldība nolēmusi Valsts kasē aizņemties 564, 65 tūkstošus latu aizņēmumu Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēkas renovācijai. Tāpat deputāti vienojās Valsts kasē ņemt ilgtermiņa aizņēmumu 442,78 tūkst. Ls apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta Liepājas pilsētas skvēru un apstādījumu teritoriju rekonstrukcija īstenošanai.

No kopējās aizņēmuma summas 400 tūkstoši tiks pieprasīti jau šogad, savukārt atlikušie 164,6 tūkstoši – nākamgad. Aizņēmums Valsts kasei būs jāatdod nākamo 15 gadu laikā.

Liepājas valsts 1. ģimnāzijas ēka ir viens no izcilākajiem Eiropas augstāko standartu jūgendstila arhitektūras paraugiem, kurai skolu ēku arhitektūrā Latvijā līdzvērtīgu nav (izņemot ēku Rīgā, Strēlnieku ielā 4a, kura celta 1905. gadā pēc būvinženiera Mihaila Eizenšteina projekta). To atzinis RTU profesors J.Krastiņš savā pētījumā Liepājas jūgendstila arhitektūra.

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēka uzbūvēta laika posmā no 1909.-1912.gadam pēc arhitekta L.Melvila projekta kā Liepājas meiteņu ģimnāzija. Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 22.maijā. Jūgendstilā celtā skolas ēka pabeigta 1912.gadā.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Brūkošās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles glābšanai apstiprināts gandrīz pusmiljonu vērts projekts. Aptuveni pusi izmaksu segs ERAF, bet otra puse jāsavāc no privātiem ziedojumiem.

Šā gada sākumā Kultūras ministrija pieņēmusi lēmumu ar nosacījumiem apstiprināt projektu «Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana», kas paredz baznīcas pamatu stiprināšanu, jumta renovāciju un vides pieejamības risinājumu ieviešanu. Februāra sākumā baznīcas atjaunošanas fonds iesniedzis projekta pieteikuma precizējumus. Mēneša laikā tiks pieņemts lēmums par projekta tālāku virzību. Ja KM projektu apstiprinās, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda prioritāte 2012.gadā būs līdzekļu piesaiste līdzfinansējuma nodrošināšanai un projekta uzsākšanai, informē fonda vadītāja Ilze Vitāle.

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Latvijas būvnieku asociācijas (LBA) rīkotajā skatē Gada būve 2010 Latvijā par labāko jaunbūvi pagājušajā gadā atzīta Valmieras pamatskola, bet kategorijā renovācija, restaurācija laurus plūca M. Čehova Krievu teātra būvnieku komanda.

Nominācijai Elektromontāža pieteikti sarežģīti objekti, 110 kV un optisko kabeļu līnija Grobiņa – Liepājas Metalurgs kabelis nodrošina a/s Liepājas Metalurgs attīstībai nepieciešamo elektroenerģijas jaudas pieaugumu un stabilizē Liepājas pilsētas elektroapgādi. Pašlaik šis kabelis ir garākais augstsprieguma (110kV) kabelis, kāds izbūvēts Latvijas teritorijā.

LBA skati rīko kopš 1998.gada. Neraugoties uz būvniecības apjomu kritumu, skatei bija pieteikti 23 objekti sešās nominācijās. «Prieks, ka arī grūtajos laikos tomēr iesniegts tik daudz objektu,» saka LBA ilggadējais prezidents Viktors Puriņš. Pieteikto objektu spektrs ir plašs – ir gan skolas, gan slimnīcas, gan bankas ēka u.c. Viņaprāt, krīze drīzāk pozitīvi ir ietekmējusi būvniecības darbu kvalitāti. Caurmērā tā šobrīd ir laba.

SIA Citrus Solutions neauditētie finanšu dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 67,57 miljonus eiro (2022. gadā attiecīgi – 57,92 miljoni eiro). Tas ir 17 % pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un arī uzņēmuma vēsturiski lielākais apgrozījums.

“Skatoties uz priekšu, arī 2024. gadā prognozējam stabilu biznesa kāpumu, jo turpinās darbi pie Austrumu robežas (Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas) izbūves un Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Jau gada sākumā ir noslēgti jauni līgumi par noteiktu valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību un vairāku objektu inženiersistēmu uzturēšanas darbiem. Uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie savas konkurētspējas uzlabošanas, veicot procesu efektivizāciju, būvniecības tehnoloģiju pilnveidošanu un darbinieku kompetenču attīstību,” saka Dāvis Eniks, SIA Citrus Solutions izpilddirektors.

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, norāda, ka SIA Citrus Solutions ir svarīga loma Tet grupā: “Esmu gandarīts, ka Citrus Solutions veiksmīgi realizē uzņēmuma stratēģiju, kas saistīta ar projektu realizāciju pēc “projektē un būvē” principa. Uzņēmums realizē vairāku valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību un ir izveidojis atbildīga aizsardzības un drošības industrijas dalībnieka reputāciju. Citrus Solutions turpina veiksmīgi strādāt un būt viens no tirgus līderiem arī savas uzņēmējdarbības sākotnējā biznesa jomā – optiskā interneta tīklu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.”

Šodien paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 pusfinālisti – 16 darbi, kas tālāk cīnīsies par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā. Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, savukārt tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodota starptautiskās žūrijas rokās, kas paziņos labākos Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 apbalvošanas ceremonijā 19.maijā.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātās rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitektūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Aldara alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskolas, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka un Villa Rota.

Pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss Kado Karim, Kolekcionāra māja, Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais dzintars" un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts Divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums Adreses un R.Šmēlinga konference Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam].