Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

eParaksts, eAdrese, eVeselība, elektroniskās deklarēšanas sistēma un daudzi citi “e” kļuvuši par privātās un korporatīvās dzīves elementiem, kā arī digitālās transformācijas vitamīniem. Uzņēmēju vidē arvien pieprasītāks kļūst vēl viens, mazāk zināms, “e”- eZīmogs.

Papīra dokumentu apritē zīmogs vai spiedogs bija zināms jau krietni pirms Kristus dzimšanas. Digitālā vidē tāds pieejams jau 10 gadus, tomēr īstu popularitāti tas ieguvis tieši līdz ar plašu automatizētu risinājumu ieviešanu uzņēmumu un iestāžu biznesu procesos. Kas ir eZīmogs un kādos biznesa procesos tas ir noderīgs, DB iztaujā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ePakalpojumu daļas klientu vadītāju Vitu Apsi

Kā eZīmogs atšķiras no eParaksta?

eParaksts, neatkarīgi no tā ar kādu rīku – eID karti vai eParaksts mobile, to izmanto, ir piesaistīts konkrētai fiziskai personai. Ja šī persona paraksta dokumentus kādas organizācijas vārdā, tās piederība organizācijai vai paraksta tiesības tiek noteiktas ar pilnvaru vai kādu citu tiesisko pamatojumu un faktiski paraksts neataino neko citu, kā tikai konkrētās personas datus.

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde veidotie virtuālie asistenti, kas prot gan tērzēt un dalīties ar informāciju, gan palīdz apgūt jaunas prasmes, iekļauti Facebook un Skype sociālajās platformās, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, abu platformu lietotāji visā pasaulē tagad var tērzēt ar Tildes virtuālo asistentu Laura, kas uztur sarunu angļu valodā un prot atbildēt uz dažādiem izzinošiem jautājumiem.

Ar Lauru savos viedtālruņos sarunājušies jau 206 500 lietotāju no visas pasaules. Vairāk nekā 10 000 lietotāju savos tālruņos ir instalējuši arī Tildes latviskos botus.

«Pirmos virtuālos asistentus veidojām kā eksperimentu, lai noskaidrotu, vai cilvēki vēlas sarunāties ar virtuāliem tēliem. Esam patīkami pārsteigti, cik liela ir interese par mūsu asistentiem gan Latvijā, gan pasaulē. Tas liecina, ka lietotājiem ir svarīga ne tikai informācija, bet arī saziņa un emocijas,» sacīja Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Turpmāka A un B klases biroju nomas maksu samazināšanās nav gaidāma, prognozē nekustamā īpašuma kompānija Ober Haus Real Estate.

2009.gadā piedzīvots būtisks biroju nomas maksu kritums – pēc kompānijas datiem – pat par 40 – 45 %. 2010.gada sākumā tās ir stabilizējušās. Pašlaik A klases birojus iespējams nomāt par 7 līdz 12 eiro/m2, bet B klases biroju nomas maksas ir robežās starp 5 un 8 eiro/m2.

Tā kā pašlaik jauni biroju ēku projekti tiek attīstīti ļoti maz, tuvākajos divos gados nav gaidāma būtiska piedāvājuma palielināšanās, tādējādi brīvo platību piedāvājums pakāpeniski samazināsies. Šis faktors kopā ar prognozēto IKP pieaugumu 2012.gadā ļaujot izteikt prognozes, ka arī nomas maksa varētu palielināties tuvākajos pāris gados. «Patlaban vidējais nomas maksu fiksēšanas termiņš līgumos ir divi – trīs gadi, tomēr, ja tiek slēgti līgumi uz ilgāku laiku, tajos bieži tiek atrunāta iespēja nomas maksu paaugstināt – katru gadu palielinot bāzes likmi un papildus paredzot nomas maksas paaugstināšanu pēc Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas indeksa,» komentē Kaspars Millersons, Ober Haus Komercnodaļas vadītājs.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sākusi Latvijas Tūrisma biroju pārstrukturizāciju Somijā un Zviedrijā, slēdzot birojus un pārejot uz klientu apkalpošanu pa tālruni.

Nozari pārstāvošās uzņēmēju organizācijas ir paudušas neapmierinātību ar iecerēto pārstrukturizāciju un uzrakstīja atklātu vēstuli, kas adresēta premjeram I. Godmanim, ekonomikas ministram K. Gerhardam un Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktoram U. Vītoliņam.

Vēstulē uzsvērts, ka tūrisms saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju, “Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” , “Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēm”, kā arī ar citiem valsts tūrisma plānošanas dokumentiem, ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību. Taču prakse liecina par pretējo. Gadu no gada tiek samazināts TAVA piešķirtais finansējums, kurai tādējādi nav iespējams realizēt labi uzsāktās mārketinga aktivitātes.

Arvien vairāk Latvijas uzņēmēji orientējas uz globālo tirgu, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Kā viņi risina klientu piesaistes problēmu ārvalstīs, ņemot vērā ierobežotu budžetu? Pavisam nesen vietējie uzņēmēji sev ir atklājuši jaunu servisu, kurš minūtes laikā pieslēdz pie Latvijas SIM kartes ārzemju numurus.

Latvijas tirgus ir ierobežots, tāpēc mazajam un vidējajam biznesam darbs ar ārzemju klientiem kļūst par pievilcīgu alternatīvu. Vēl nesen, lai pieteiktu sevi starptautiskaja tirgū, bija nepieciešami lieli ieguldījumi. Tomēr pat simtiem tūkstoši, kas tiek ieguldīti biroju atvēršanai ārvlastīs, masu reklāma, un dalība izstādēs negarantē panākumus.

Interneta un globālo komunikāciju attīstība ir ieviesusi radikālas pārmaiņas biznesa attīstībā. Jaunās tehnoloģijas ļauj izvirzīt mazo biznesu globālā līmenī, neliekot atstāt savus birojus un bez miljoniem liela budžeta. Arvien vairāk Latvijas biznesmeņi izvieto informāciju par savu preci un pakalpojumiem, specializētos interneta portālos ārzemēs.

2. martā Latvijas Republikas Patentu valde atzīmēs 15 darba gadu jubileju. Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte saņems I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā. Apbalvojumus saņems arī citi Patentu valdes darbinieki, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Patentu valde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, nodrošinot rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību un veicinot tiesību aizsardzības izpratni.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Patentu valdes kolektīvs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas vadība.

Novērtējot Patentu valdes darbinieku ieguldījumu iestādes attīstībā un uzsverot viņu godprātīgo attieksmi pret darba pienākumiem, iestādes jubilejas reizē tiks pasniegti vairāki Tieslietu ministrijas apbalvojumi. I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā saņems Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte, II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu saņems Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece Eiropas patentu jautājumos Māra Rozenblate, Finanšu departamenta direktore Dana Jansone un Redakcijas un komunikācijas departamenta eksperts Modris Geidāns.

Rīga. Latvijas aviosabiedrība airBaltic līdz gada beigām plāno atvērt birojus Latvijas novados, lai ceļošanas iespējas padarītu pieejamākas reģionu iedzīvotājiem.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar Rietumeiropu, pašlaik savos ceļojumos aviosabiedrību pakalpojumus izmanto relatīvi mazāk. Tādēļ valstī, jo īpaši reģionos, vēl ir ļoti daudz cilvēku, kas jau tuvākajā laikā varētu kļūt par mūsu pasažieriem. Atverot jaunos birojus, airBaltic padarīs savus pakalpojumus pieejamākus reģionu iedzīvotājiem."

airBaltic birojus atvērs Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā. Arī Rīgā papildu jau esošajam birojam Berga bazārā tiks atvērta vēl viena tirdzniecības un konsultāciju vieta.

airBaltic birojos būs iespējams saņemt informāciju par pakalpojumiem, iegādāties aviobiļetes, veikt pasažieru vārdu, lidojumu datuma un maršruta maiņu, saņemt Eurobonus programmas apkalpošanu, kā arī iegādāties priekšapmaksas mobilo tālruņu karti airBalticcard Mobile un aviokompānijas suvenīrus.

Biroju telpu segmentā aktivitāte joprojām zema, informē Nira fonds.

Biroju telpu cenas joprojām nomniekiem ir pievilcīgas, spriež kompānijas speciālisti, norādot, ka, piemēram, telpas augstākā līmeņa – A klases biroju centros esot piedāvājumā pat par 8 eiro/m2. Tomēr šāda cena tiek piedāvāta telpām, kuru platība pārsniedz 200 m2. Savukārt nomnieku, kam vajadzētu tik lielas telpas, šobrīd ir maz.

Galvenokārt uzņēmumi pieprasa birojus, kas nav lielāki par 100 m2. Nereti klienti, kas meklē lielas platības birojus, vēlētos 2 – 3 atsevišķus kabinetus, pieņemšanas telpu, taču tirgū dominē atvērta tipa biroji.

Samērā bieži klienti meklē 30 – 40 m2 lielus birojus Rīgas centrā, kam būtu autostāvvietas. Šo prasību apmierināt esot grūti.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic līdz gada beigām plāno atvērt birojus Latvijas novados, lai ceļošanas iespējas padarītu pieejamākas reģionu iedzīvotājiem, liecina aviosabiedrības sniegtā informācija medijiem.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks, komentējot šos plānus, sacīja: "Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar Rietumeiropu, pašlaik savos ceļojumos aviosabiedrību pakalpojumus izmanto relatīvi mazāk. Tādēļ valstī, jo īpaši reģionos, vēl ir ļoti daudz cilvēku, kas jau tuvākajā laikā varētu kļūt par mūsu pasažieriem. Atverot jaunos birojus, airBaltic padarīs savus pakalpojumus pieejamākus reģionu iedzīvotājiem."

airBaltic birojus atvērs Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā. Arī Rīgā papildu jau esošajam birojam Berga bazārā tiks atvērta vēl viena tirdzniecības un konsultāciju vieta.

airBaltic birojos būs iespējams saņemt informāciju par pakalpojumiem, iegādāties aviobiļetes, veikt pasažieru vārdu, lidojumu datuma un maršruta maiņu, saņemt Eurobonus programmas apkalpošanu, kā arī iegādāties priekšapmaksas mobilo tālruņu karti airBalticcard Mobile un aviokompānijas suvenīrus.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Eurobarometer pētījums liecina, ka trešā daļa eiropiešu aktīvi iesaistās brīvprātīgos darbos dažādās organizācijās, piemēram, arodbiedrībās, sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās u.c. Savukārt Latvijā brīvprātīgos darbos labprāt iesaistās piektdaļa pilsoņu, informē TNS Latvia marketinga vadītāja Laura Briča.

No Latvijas pilsoņiem iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā apmēram 31% nav svarīga. Brīvprātīgajos darbos dažādās organizācijās aktīvi iesaistās piektā daļa jeb 20 % pilsoņu.

Latvijā līdzīgi kā Eiropā kopumā cilvēki brīvprātīgo darbu visbiežāk veic dažādos sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās, savukārt Eiropā starp biežāk minētajām organizācijām, kurās iedzīvotāji iesaistās brīvprātīgā darba veikšanā tiek minētas arī labdarības un sociālās palīdzības organizācijas.

Latvijā sporta un atpūtas klubos brīvprātīgajā darbā biežāk iesaistās vīrieši un jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Sievietes salīdzinoši biežāk palīdz brīvprātīgos darbos arodbiedrībās un reliģiskajās organizācijās. Reliģiskajās organizācijas brīvprātīgajā darbā vienlīdz bieži ir iesaistīti jaunieši (no 15 līdz 24 gadiem) un vecāka gada gājuma cilvēki (no 55 gadiem).

72% respondentu Latvijā, 57% Lietuvā un 73% Igaunijā atzīst, ka pārtiku pašlaik internetā nepērk. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 53%.

Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā pārtikas produktus ir sākuši iegādāties internetā biežāk, nekā iepriekš, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par tehnoloģiju ietekmi uz mazumtirdzniecības sektoru un patērētāju attieksmi pret pārtikas preču un citu ikdienas pirkumu iegādi tiešsaistē.

Lielākais īpatsvars patērētāju, kas vēlētos pirkt pārtikas preces un citas ikdienā nepieciešamās lietas internetā, ir Āzijas un Klusā okeāna reģionā – 60%. Vienlaikus 61% respondentu pasaulē atzīst, ka došanās uz veikalu ir patīkama un nevēlas no tās atteikties.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Atklātajā konkursā par Rīgas starptautiskās lidostas teritorijas nomu norvēģu sabiedrības EBO Invest meitas uzņēmuma EBO International iesniegtais projekts tika atzīts par labāko. Tas paredz daudzfunkcionāla biznesa parka izveidi lidostas teritorijā 21 ha platībā, db.lv informēja EBO International valdes loceklis Petters Lundebijs (Petter Lundeby).

Projektā paredzēts izbūvēt trīs viesnīcas, izstāžu centru, konferenču telpas, birojus un stāvvietu.

Rīgas Starptautiskās lidostas biznesa parka izveidē norvēģu investori ieguldīs 400 miljonus eiro.

"Rīgas lidostu redzam kā Ziemeļeiropas vadošo transporta un biznesa centru. Jau tagad tā ir nozīmīgs Eiropas gaisa transporta mezglpunkts un tilts uz citiem kontinentiem. Tā ir nenovērtējama priekšrocība, kas dod iespēju Rīgas lidostai kļūt par nozīmīgu centru starptautisku konferenču, gadatirgu, izstāžu un izklaides pasākumu rīkošanai. Projekts ir izstrādāts tā, lai apmeklētājiem, darbiniekiem un personālam sniegtu maksimālas ērtības. Mūsu mērķis ir izveidot pilnībā integrētu daudzfunkcionālu biznesa parku, kas veicinās Rīgas lidostas nepārtrauktu dinamisku attīstību," sacīja P. Lundebijs.

Atklātajā konkursā par Rīgas starptautiskās lidostas teritorijas nomu norvēģu sabiedrības EBO Invest meitas uzņēmuma EBO International iesniegtais projekts tika atzīts par labāko. Tas paredz daudzfunkcionāla biznesa parka izveidi lidostas teritorijā 21 ha platībā.

Projektā paredzēts izbūvēt trīs viesnīcas, izstāžu centru, konferenču telpas, birojus un stāvvietu.

Rīgas Starptautiskās lidostas biznesa parka izveidē norvēģu investori ieguldīs 400 miljonus eiro.

"Rīgas lidostu redzam kā Ziemeļeiropas vadošo transporta un biznesa centru. Jau tagad tā ir nozīmīgs Eiropas gaisa transporta mezglpunkts un tilts uz citiem kontinentiem. Tā ir nenovērtējama priekšrocība, kas dod iespēju Rīgas lidostai kļūt par nozīmīgu centru starptautisku konferenču, gadatirgu, izstāžu un izklaides pasākumu rīkošanai. Projekts ir izstrādāts tā, lai apmeklētājiem, darbiniekiem un personālam sniegtu maksimālas ērtības. Mūsu mērķis ir izveidot pilnībā integrētu daudzfunkcionālu biznesa parku, kas veicinās Rīgas lidostas nepārtrauktu dinamisku attīstību," saka EBO International valdes loceklis Petters Lundebijs (Petter Lundeby).