Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Piektdien, 28.martā, plkst. 12.00 sākas uzņēmuma Latio kārtējā nekustamā īpašuma interneta izsole, kur cenas piedāvājumus var izteikt, nosūtot pa e-pastu. Izsole turpināsies vienu nedēļu un noslēgsies 4.aprīlī, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Solīšanai tiek piedāvāts vairāk objektu, nekā līdz šim – kopumā septiņi. No tiem seši ir dzīvokļi jauno mājokļu projektos Mārupē un Jūrmalā. Viens objekts ir savrupmāja Rīgas rajonā, Babītes pagastā.

Šajā Latio izsolē objekti tiekot piedāvāti par sākumcenu, kas pazemināta saskaņā ar šī brīža reālo pieprasījumu veidojošajiem faktoriem tirgū.

"Latio izsoļu noteikumi paredz, ka pircēji izsolīto objektu iegādei var ņemt kredītu bankā," stāstīja Vija Gailīte, Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Latio izsolē piedāvātie nekustamie īpašumi ir:

-trīs 2 istabu dzīvokļi 49,34 kv.m, 51,17 kv.m un 57,23 kv.m platībā ar balto apdari jaunajā projektā Zemturu dvīņi Mārupē, Zemturu ielā 18;

Ceturtdien, 31. janvārī, plkst. 15.00 sāksies uzņēmuma Latio nekustamā īpašuma interneta izsole. Tā ilgs vienu nedēļu un noslēgsies 8. februārī, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Izsolē tiks piedāvāti četri jauno projektu mājokļi: dvīņu mājas Ķekavā un Babītē un savrupmājas Mārupē un Beberos. Arī šajā, kopumā – otrajā, Latio izsolē, kur solīšana notiek, izmantojot e-pastu, objekti ir piedāvāti par sākumcenu – 50 % no to piedāvājuma cenas tirgū.

„Turpmāk Latio interneta izsoles rīkos katru mēnesi, pakāpeniski paplašinot piedāvājamo objektu skaitu. Pašlaik no izsolāmajiem objektiem priekšroka tiek dota jauno projektu mājokļiem, tai skaitā dzīvokļiem, bet uz priekšu paredzams, ka tiks izsolīti arī sērijveida dzīvokļi. Zeme pagaidām izsolē netiks piedāvāta,” informēja Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Šodien, 29. februārī, plkst. 15.00 sāksies uzņēmuma Latio nekustamā īpašuma interneta izsole, kas turpināsies vienu nedēļu un noslēgsies 7. martā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Solīšanai tiek piedāvāti četri objekti: divi dzīvokļi Rīgas centrā, dvīņu māja Rīgas rajonā, Babītē, kā arī telpas birojam pilsētas klusajā centrā.

Izsolāmo objektu sākumcena ir 50% no to piedāvājuma cenas tirgū. Šī ir trešā Latio izsole internetā, kur solīšana notiek, izmantojot identifikācijas numurus, cenas piedāvājumus nosūtot pa e-pastu.

Izmainīta ir dalībnieku reģistrēšanās procedūra. Tagad reģistrēties izsolei varēs internetā – Latio mājaslapā www.latio.lv. Aizpildot anketu, izsoles dalībnieks iegūs identifikācijas kodu un autorizācijas tiesības. Solīšanu varēs sākt pēc reģistrācijas naudas (LVL 100) iemaksas Latio centrālajā birojā, Raiņa bulvārī 11. Reģistrācija noslēgsies trīs stundas pirms izsoles beigām.

Atbilstoši likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktajam, ar 2007.gada 1.janvāri stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, Db.lv informēja Valsts zemes dienests.

Likums paredz, ka no nākamā gada inženierbūves vairs netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Līdz šim nekustamā īpašuma nodoklis bija jāmaksā gan par ēkām, gan inženierbūvēm.

Likums arī nosaka, ka turpmāk nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām būs jāmaksā pēc Valsts zemes dienesta (VZD) noteiktās kadastrālās vērtības, nevis pēc vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības kā pašlaik. Bez tam, atbilstoši šī gada 16.maijā Ministru kabineta (MK) apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, ar 2007.gada 1.janvāri mainās arī ēku kadastrālo vērtību bāze.

Lai dotu iespēju ikvienam ēkas īpašniekam uzzināt iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru 2007.gadā pēc augstākminēto izmaiņu ieviešanas, VZD ir izstrādājis sistēmu (moduli), ar kuras palīdzību, ievadot nekustamā īpašuma kadastra numuru vai būves kadastra apzīmējumu, iespējams noskaidrot sev piederošās ēkas prognozēto kadastrālo vērtību. VZD šim nolūkam ir aprēķinājis visu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo vai daļēji apliekamo ēku prognozētās kadastrālās vērtības, ņemot vērā grozīto ēku kadastrālo vērtību bāzi un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par ēku pēc stāvokļa uz 2006.gada 1.jūniju. Atbilstoši likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktajam, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Uzņēmums Latio ir pirmais nekustamā īpašuma nozares kompleksā pakalpojuma sniedzējs, kura vadības sistēma sertificēta atbilstoši ISO 9001:2000 standartam. Latio sertifikācijas joma ir starpniecības pakalpojumi darījumos ar nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma un biznesa vērtēšana un ar nekustamo īpašumu saistītas konsultācijas.

Latio vadības lēmums iegūt šādu sertifikātu ir loģisks turpinājums jau vairākus gadus īstenotajai, uz uzņēmuma darbības procesu un to mijiedarbības norišu sakārtošanu balstītai pieejai. Sertifikācija bija Latio stratēģisks lēmums, pretstatā organizācijām, kurās ISO sertifikāta iegūšana ir sadarbības partneru, pasūtītāju, piegādātāju vai citu ārēju faktoru iniciēta prasība.

"Raugoties no klientu skatu punkta, Latio atbilstība ISO standartam ir signāls par darījumu drošumu, kas izpaužas atbilstībā normatīvu prasībām, juridiskajā un finanšu atbalstā, kā arī garantijā, ka uzņēmums apņēmies rūpēties par kvalitāti un klientu apmierinātību visās nodaļās vienādi," uzsver Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Šā gada 30. novembrī tiks uzsākta SIA Pilsētmāju institūts Urban Art attīstītā projekta Dienvidu pakavs pēdējā līdz šim nepārdotā dzīvokļa izsole, liecina sniegtā informācija medijiem.

Dzīvokļa ar kopējo platību 64,6 m2 izsoles sākumcena ir noteikta Ls 1000 par kvadrātmetru, kas līdzinās padomju laikā celto sērijveida dzīvokļu vidējai cenai Ziepniekkalnā. Izsoles organizētājs ir nekustamā īpašuma uzņēmums SIA Latio.

„Šī izsole faktiski iezīmē darba noslēgumu pie projekta Dienvidu pakavs realizācijas – tiek pārdots pēdējais brīvais dzīvoklis projektā,” sacīja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere. „Mēs sagaidām, ka izsole atspēkos pēdējā laika spekulācijas par dzīvokļu cenām Rīgā un ar tirgus instrumenta – izsoles – palīdzību vēlamies noskaidrot patieso jauna, labi apsaimniekota un kvalitatīva dzīvokļa vērtību,” viņa uzsver.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Šodien, 30. novembrī, plkst. 15.00 sāksies uzņēmuma Latio nekustamā īpašuma interneta izsole, kur tiks izsolīti trīs jauno projektu objekti – viens dzīvoklis, viena savrupmāja un viena dvīņu māja. Sākotnējā objektu izsoles cena būs 50 procenti no šo objektu pašreizējās tirgus piedāvājuma cenas, liecina Latio sniegtā informācija medijiem.

Šī esot Latvijā pirmā nekustamā īpašuma izsole, kuras laikā pircēji cenas piedāvājumus var izteikt elektroniski, nosūtot pa e-pastu. Interesentiem un potenciālajiem izsoles dalībniekiem objekti būs apskatāmi 1. un 2. decembrī no plkst. 10 – 15, kā arī citā laikā, iepriekš piesakoties.

Izsoles objekti ir: dzīvoklis 64,60 kv.m platībā projektā Dienvidu pakavs Rīgā, Vienības gatvē 186a, (objekta īpašnieks – SIA Pilsētmāju institūts Urban Art); savrupmāja 298,7 kv.m platībā ar zemi 1957 kv.m Babītes pagastā, Beberos, Ojāra Vācieša ielā 10, (īpašnieks – SIA Latio); dzīvoklis dvīņu mājā 197 kv.m platībā ar zemi 592 kv.m Mārupes pagastā, Jaunbebros, Jaunbebru ielā 9, (īpašnieks – SIA Somu māja).

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Uzņēmuma Latio pēc skaita sestajā nekustamā īpašuma interneta izsolē, kas sākas piektdien, 27. jūnijā, plkst. 15, solīšanai tiek piedāvāti 14 objekti. Tas ir lielākais līdz šim vienā Latio izsolē iekļauto īpašumu skaits.

Piedāvātie objekti ir jaunajos projektos, renovētā ēkā un sērijveida namos, kā arī pirmo reizi tiek izsolīts lauku īpašums Vidzemē. Visi objekti ir gatavi dzīvošanai. Izsole turpināsies vienu nedēļu un noslēgsies 4. jūlijā, Db.lv informē Aija Ševele, Latio sabiedrisko attiecību speciāliste.

No jaunajiem projektiem tiek piedāvāti divu un trīs istabu dzīvokļi projektā Vītiņu ielas nams Mārupē (36 un 64 kv.m platībā), divas savrupmājas Rīgas rajonā Garkalnē (256.70 kv.m ar zemi 1217 kv.m) un Līčos (190 kv.m ar zemi 2400 kv.m) un divas dvīņu mājas Garkalnē (kopā četri dzīvokļi, no kuriem katra puse – 185.40 kv.m ar zemi 608 kv.m).

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Nekustamā īpašuma uzņēmums „Latio”, vērtējot firmas „Ober-Haus Latvija” nekorektos un neobjektīvos paziņojumus presē par „Latio” tirgus analīzes datiem, vērsīsies Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijā, Latvijas Komercbanku asociācijā, kā arī uzsāks tiesvedību pret „Ober-Haus Latvija” par neslavas celšanu un „Latio” ekspertu profesionalitātes apšaubīšanu. „Latio” un „Ober-Haus” veidotajos mēneša tirgus pārskatos atšķiras dati par sērijveida dzīvokļu cenu kāpumu Rīgā. „Ober-Haus Latvija”, nepārbaudot informāciju, pauž nekorektus un apmelojošus paziņojumus par „Latio” darbu, norāda Latio. Uzņēmumam „Latio” ir nodarīts kaitējums ne tikai tā reputācijai, bet apšaubīta arī „Latio” kā Latvijas nekustamā īpašuma vērtēšanas tirgus līdera kompetence. „Šāda rīcība liecina par negodīgu konkurenci, tādēļ „Latio” lūgs asociāciju atzinumus, studēs tiesu praksi šajos jautājumos, kā arī precizēs, cik lielu materiālo kompensāciju pieprasīt no „Ober-Haus”, lai arī citi tirgus spēlētāji, sniedzot komentārus par citu uzņēmumu darbu, saglabātu objektivitāti, ” norāda „Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Nekustamā īpašuma tirgū janvārī novērota zemākā aktivitāte pēdējo divu gadu laikā gan kopējo darījumu skaita, gan intereses ziņā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotie tirgus dati.

Vairums potenciālo pircēju joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, sekojot līdzi banku kredītpolitikai, EURIBOR likmes izmaiņām un tirgū pieejamo īpašumu piedāvājumu opcijām.

Darījumu tendences janvārī iezīmē pērnā gada nogalē uzsākto kursu – būtiskas izmaiņas nekustamo īpašumu cenās nav novērotas. Joprojām turpina pieaugt dienu skaits, kas vajadzīgs, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu – vidēji tās ir jau 80 dienas. Salīdzinoši augstu līmeni saglabā to darījumu īpatsvars, kas veikti bez kredīta piesaistes, turklāt lielāka daļa šādu īpašumu tiek iegādāti ar mērķi tos izīrēt.

No vienas puses, tas apliecina pirktspējīgo iedzīvotāju vēlmi pasargāt savu naudu no inflācijas spaidiem. Bet no otras – brīdina par arvien pieaugošu nākotnes problēmu sociālekonomiskajā kontekstā, proti, samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli (first-time homebuyers). Vairumā gadījumu pirmo mājokli pērk tieši gados jaunāki cilvēki, kas valsts ekonomiskās attīstības izpratnē uzskatāmi par tās galveno virzītājspēku.

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.