Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Nodokļu izpētes procesā tiek iegūta un izvērtēta vispārīga informācija par uzņēmuma darbības aspektiem un būtiskajiem darījumiem. Piemēram, reorganizācijām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajiem kontroles pasākumiem, saņemtajām konsultācijām no nodokļu konsultantiem, VID mērķa uzņēmumam sniegtajiem skaidrojumiem u.c. Tas veido priekšstatu par nodokļu riskiem un mērķa uzņēmuma veiktajām darbībām risku novēršanā.

Lai gan pēc 2018. gada īstenotās nodokļu reformas UIN režīms Latvijā tika vienkāršots, liela daļa potenciālo nodokļu risku saistās tieši ar UIN piemērošanu. To veicina gan mazais uzņēmumos veikto UIN revīziju skaits, gan VID publisko skaidrojumu nepieejamība un citi aspekti. Lai noteiktu UIN piemērošanas atbilstību, izlases kārtībā tiek pārbaudīta attaisnojuma dokumentācija, lai secinātu, vai kādas no izmaksām bija jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Īpaši tiek vērtēta arī saņemto pakalpojumu un iegādāto preču pamatotība, kā arī darījumi ar nerezidentiem par vadības vai konsultatīviem pakalpojumiem. Šāda veida darījumi bieži vien padziļinātās izpētes ziņojumā tiek atzīti par riskantiem.

Liela uzmanība nodokļu padziļinātās izpētes ziņojumā tiek pievērsta arī darījumiem starp saistītām personām un darījumu vērtības atbilstībai tirgus cenai, kas visbiežāk ziņojumā norādīts kā risks. Izpētes laikā, tiek pārbaudīta transfertcenu regulējuma ievērošana, saistīto pušu darījumu atspoguļošana UIN deklarācijā atbilstoši UIN normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī tiek izvērtēts cenu noteikšanas princips saistīto pušu darījumos.

Padziļinātās izpētes procesā būtiska uzmanība tiek pievērsta arī PVN piemērošanas, aprēķināšanas un deklarēšanas aspektiem mērķa uzņēmuma darbības jomas darījumiem. Praksē, piemēram, tiek vērtēta atbilstošo PVN likmju piemērošana, neapliekamo un apliekamo darījumu proporcijas aprēķināšana, PVN piemērošana nekustamajiem īpašumiem, priekšnodokļa atskaitīšanas pamatotība un attaisnojuma dokumentu, kas pamato 0% likmes piemērošanu, noformēšanas atbildība u.c.

Saistībā ar algas nodokļiem izpētes ietvaros tiek pārbaudīta to piemērošanas atbilstība ne tikai vietējām, bet arī starptautisko normatīvo aktu prasībām, un citi aspekti, kas var radīt nodokļu riskus. Piemēram, nerezidentu nodarbināšana, attālināta darba iespēju ieviešana uzņēmumā, labumu piešķiršana valdes loceklim un darbiniekiem, darba braucieni/ komandējumi un ar tiem saistīto izmaksu segšana, personāla noma u.c. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta arī atlīdzībai ārpus darba attiecībām, lai identificētu, vai no nodokļu viedokļa nav iespējams konstatēt, ka atlīdzība tiek pielīdzināta darba samaksai, kas nosaka atšķirīgu nodokļu piemērošanu.

Jebkura potenciālā nodokļu riska identificēšana var ietekmēt iegādājamā uzņēmuma vērtību vai pirkuma līguma noteikumus. Nodokļu padziļinātā pārbaude ļauj pircējam gūt priekšstatu par uzņēmuma nodokļu riskiem, to apmēru un novēršanas iespējām, proti, vai tos var novērst līdz uzņēmuma iegādei, vai nepieciešams iekļaut garantijas un atlīdzināšanas punktus kapitāla daļu pirkuma līgumā, tādejādi sniedzot neatsveramu ieguvumu visām M&A darījumā iesaistītajām pusēm.

Padziļinātās pārbaudes nozīme

Iegādājoties uzņēmuma akcijas darījumā, pircējs uzņemas visas esošās iegādājamā uzņēmuma vēsturiskās nodokļu saistības. Protams, darījuma līgumā pircējs un pārdevējs vienojas par potenciālo nodokļu risku/saistību segšanas mehānismu, taču situācijā, kad tiek lemts par nodokļu papildu nomaksu vai nodokļu atbilstības soļu izpildi, to veic jau jaunā uzņēmuma īpašnieka kontrolē. Tāpēc ir jāsaprot, kādi soļi ir jāveic, lai to izpildītu. Viens no procesiem, ko var veikt, – iesniegt atskaites un dokumentus, nomaksājot nokavējuma naudu. Gadījumā, ja šāda piemaksa ir liela, ieteicams papildu nodokļu nomaksas procesu saskaņot ar VID un veikt šo procesu tā uzraudzībā. Pieredze liecina, ka VID šādos gadījumos, norīko konkrētu inspektoru vai pat vairākus, kas uzņēmumam palīdz ar jautājumiem par aprēķina mehānismiem un citiem aspektiem.

Nekustamais īpašums kā daļa no darījuma

Uzņēmuma iegāde vai reorganizācija vienmēr ir komplicēts darījums, jo īpaši, ja tā sastāvā ir nekustamais īpašums. Iegādājoties šādu uzņēmumu, ir jārisina vairāki problēmjautājumi, piemēram, nekustamā īpašuma nodošana ekspluatācijā, reģistrācija zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma reģistrācija VID. Šādi apstākļi var radīt turpmākas PVN piemērošanas sekas, tāpēc ir jānovērtē iespējamie PVN riski vai potenciālie nākotnes izdevumi, kas saistīti ar PVN normu ievērošanu.

Būvējot, restaurējot vai iegādājoties nekustamo īpašumu, kā arī nopērkot apbūves zemi, rodas priekšnodoklis, ko nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt tādā apmērā, kādā nekustamo īpašumu paredzēts izmantot ar PVN apliekamiem darījumiem. PVN likums paredz 10 gadu atskaitītā priekšnodokļa korekcijas pienākumu gadījumos, kad tiek iegādāts, būvēts, pārbūvēts, atjaunots vai restaurēts nekustamais īpašums (bet ne vienkārši remontēts), proti, 10 gadu garumā jāseko līdzi vai daļa no iepriekš atskaitītā priekšnodokļa tomēr nav jāatmaksā valsts budžetā. Turklāt ekspluatācijā nodotais nekustamais īpašums ir jāreģistrē VID, iesniedzot speciālu tam paredzētu PVN deklarācijas pielikumu. Ir arī virkne citu nianšu, kas saistās ar PVN piemērošanu šādos gadījumos, tāpēc šāda situācija prasa padziļinātu izpēti.

Jāpiebilst vien, ka ja uzņēmuma īpašumā esošais nekustamais īpašums tiek izmantots ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, pareizi ievērojot PVN likuma nosacījumus, nav jārodas liekiem izdevumiem. Pirms uzņēmuma iegādes darījuma svarīgi ir pārliecināties, ka iepriekšējais uzņēmuma īpašnieks ir ievērojis nosacījumus, kas attiecas uz priekšnodokļa atskaitīšanu un/vai nekustamā īpašuma reģistrāciju VID. Šādās situācijās praksē cieši strādā juristu un nodokļu konsultantu komandas, lai vērtētu darījuma ar nekustamo īpašumu nodokļu ietekmi.

Uzņēmuma struktūra pirms darījuma

Atkarībā no jaunā īpašnieka mērķiem par tālāko rīcību ar jauniegādāto uzņēmumu, var atšķirties integrācijas plāns un struktūra. Izvēloties struktūru, ir jāņem vērā arī potenciālās nodokļu sekas, atsavinot ieguldījumus (pārdevēja–m). Piemēram, ja uzņēmumu grupu atsavinās fiziska persona, tai gūstot peļņu no šī darījuma, veidosies tūlītējas IIN saistības, kas būs jāsedz uz ceturkšņa bāzes, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un piemērojot IIN 20% likmi peļņai. Savukārt, ja peļņa no darījuma akumulēsies holdinga uzņēmumā, nodokļu piemērošana var tikt atlikta uz vēlāku periodu vai nodokļu saistības var arī nerasties tad, ja, piemēram, uzņēmums peļņu reinvestēs un novirzīs biznesa attīstībai, neveicot dividenžu sadali; ja gūtā peļņa tiks aizdota citam meitas uzņēmumam un dažos citos gadījumos. Tāpēc uzņēmuma struktūras izvēle pirms darījuma ir svarīga no nodokļu viedokļa un var ietekmēt arī potenciālo peļņu no darījuma. Šo jautājumu ir jārisina savlaicīgi, piesaistot juristus un nodokļu konsultantus.

Uzņēmuma struktūra pēc darījuma

Veicot potenciāla M&A darījuma “mērķuzņēmuma” izvēli, būtu arī jāapdomā, vai uzņēmums turpinās savu darbību patstāvīgi, vai arī būs nepieciešama tā integrācija citā grupas uzņēmumā. Tas nereti izriet no uzņēmuma darbības pamatfunkcijām. Piemēram, ja tiek iegādāts uzņēmums, kas papildina kādu ražošanas procesu, tad nereti tiek izlemts par labu juridiskai apvienošanai. Turpretī, kad tiek iegādāts uzņēmums, kas īstenos pavisam citu biznesa virzienu vai apkalpos citu valsti vai pasaules daļu, grupas uzņēmums turpmāk var funkcionēt arī kā neatkarīgs uzņēmums.

Ir svarīgi identificēt funkciju dublēšanos jaunajam uzņēmumam ar pārējiem grupas uzņēmumiem. Piemēram, iekšējās grāmatvedības un personālvadības sistēmas, iepirkumu un vadības funkcijas un citas. Šajā procesā var rasties būtiskas juridiskās un nodokļu nianses atkarībā no izvēlētā integrācijas procesa veida, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Nodokļu jautājumi visbiežāk ir saistīti ar nodokļu atbilstības prasību (tax compliance) izpildi, ziņojot par darbinieku pāreju u.tml.

Integrācijas procesā svarīga loma ir arī finansēšanas modeļa izvēlei. Atkarībā no tā un paredzamajām nodokļu sekām, var tikt pieņemts lēmums par ilgtermiņa vai īstermiņa finansēšanas risinājumiem, ņemot vērā arī to, vai ir jāveic kādas darbības, lai nodrošinātu jauniegūtā uzņēmuma padziļinātās pārbaudes procesā identificēto risku un saistību optimizāciju.

Ja nolemts, ka notiks uzņēmuma integrācija, ir ieteicams sagatavot pirms un pēc apvienošanās bilances simulāciju/kalkulāciju, lai darījuma rezultātā neiestātos negatīvas nodokļu sekas (piemēram, lai neveidotos negatīva reorganizācijas rezerve). Savukārt, ja nolemts, ka integrācija nav jāveic, jāsaprot, kā veiksmīgi attīstīt uzņēmuma darbību jaunajos apstākļos un, kā nodrošināt uzņēmuma darbības finansēšanu (piemēram, ja nepieciešams, citam grupas dalībniekam izsniedzot aizdevumu jauniegūtajam uzņēmumam vai aizņemoties no trešās personas). Gadījumā, ja jauniegūtā uzņēmuma darbības finansēšanai nolemts izmantot iekšējos grupas aizdevumus, ir jāizvērtē palielināto procentu maksājuma normu un citu UIN likuma normu piemērošana attiecībā uz aizdevumiem saistītajām personām.

Svarīgi arī noteikt, kāds ir turpmākais uzņēmuma grupas mērķis – vai, piemēram, tiek plānota grupas pārdošana? Tas var ietekmēt sākotnējo iegādātā uzņēmuma “izvietošanu” grupā, paturot prātā arī tiešās vai netiešās nodokļu saistības, kas var rasties Latvijā, veicot uzņēmumu atsavināšanu nākotnē. Tāpat būtu jāizvērtē, kā rīkoties ar jauniegūtā uzņēmuma darbiniekiem, – kā efektīvi organizēt darbu un motivēt darbiniekus jaunās uzņēmuma grupas ietvaros? Iespējams, ir apsverama akciju opciju vai kādu citu labumu piešķiršana.

Minētie apstākļi visbiežāk nav primāri saistīti ar nodokļu jautājumiem, bet viennozīmīgi ietekmē nodokļu piemērošanu. Visiem iepriekšminētajiem punktiem ir svarīga nozīme uzņēmumu vai visas grupas ilgtermiņa nodokļu stratēģijā un naudas plūsmas plānošanā.

Ņemot vērā iepriekš minētos aspektus, secināms, – ja M&A darījuma plānā nav iekļauta sadaļa par nodokļu ietekmi, tas būtu jāmaina, nepieciešamības gadījumā piesaistot kvalificētus papildspēkus nodokļu jautājumu risināšanai. Pieredze liecina, ka dažādu nodokļu ietekmes savlaicīga apzināšana un šo jautājumu iekļaušana darījuma plānā, palīdz izvairīties no papildus tēriņiem un negaidītiem pavērsieniem un termiņu pagarinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PricewaterhouseCoopers (PwC) šī gada nogalē vērs sava jaunā biroja durvis biznesa centrā "Novira Plaza", informē uzņēmums.

"PwC ne tikai ievieš, bet arī virza jaunus biznesa standartus. Mūsu globālā tīkla stratēģija nosaka ilgtspējīgas attīstības principus – samazināt dabas resursu patēriņu un izvēlēties energoefektīvus un funkcionālus risinājumus, lai rūpētos par apkārtējo vidi, mūsu dzīves telpu šodien un nākotnē," stāsta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija vadošā partnere.

Viņa uzsver, ka viens no pamatprincipiem jaunā biroja izvēlē bija ilgtspējīgu materiālu un citu mūsdienu tehnoloģisko risinājumu izmantošana. "Jau šobrīd notiek aktīvs darbs pie jaunā biroja telpu plānošanas un dizaina izstrādes, lai radītu mūsdienīgu un ilgtspējīgu darba vidi un ērtus apstākļus darbiniekiem. Jaunajās biroja telpās būs integrēti moderni tehnoloģiskie un inženiertehniskie risinājumi, kas ļaus transformēt telpas, pielāgojot tās dažādām vajadzībām."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augusta sākumā PwC personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu komandai pievienojās Agnese Cimdiņa. Viņa turpmāk vadīs un attīstīs dažādības un iekļaušanas prakses grupu.

Agnese Cimdiņa ir viena no vadošajām jomas ekspertēm ar lielu pieredzi dažādības vadības jautājumos. Sertificējoties Norvēģijas sertifikācijas iestādē “Norsk Sertifisering” un Starptautiskajā Personāla Sertifikācijas asociācijā, 2019. gadā viņa kļuva par vienu no pirmajām starptautiski sertificētajām dažādības vadītājām Baltijā un Ziemeļvalstīs. Šo gadu laikā Agnese Cimdiņa dažādības un iekļaušanas jautājumos konsultējusi virkni Latvijas un ārvalstu organizāciju, piedalījusies organizāciju dažādības vadības stratēģiju izstrādē, vadījusi apmācības un seminārus, kā arī uzstājusies neskaitāmās konferencēs un diskusijās.

“Man vairs sen nav šaubu par dažādības vadības saikni ar organizācijas un personīgo izaugsmi. Taču lai to veiksmīgi īstenotu, nepieciešama sistemātiska pieeja un gatavība stratēģiskām pārmaiņām. Spēja apšaubīt savus priekšstatus un izveidot vidi, kurā katrs darbinieks jūtas atzīts un vērtīgs, ir būtisks pamats iekļaujošas organizācijas izveidē. Tomēr jāsper arī nākamie soļi - dažādības kompetences apgūšana, tās apzināšana un atraisīšana, dažādības un tās lomas definēšana, dažādības brieduma noteikšana un tās vadības standartu pielietošana, vadības stratēģijas izveidošana un tās sasaistīšana ar uzņēmuma kvalitātes rādītājiem (KPIs), ilgtspējas un izaugsmes mērķiem. Svarīga ir arī regulāra rezultātu mērīšana, kas ļauj ilgtermiņā savienot dažādību ar izaugsmi, konkurētspēju, vērtību radīšanu un inovācijām, proti, pārvērst dažādības vadību par konkurences priekšrocību, sociālās ilgtspējas stūrakmeni un labbūtības atslēgu, nevis tikai modes vārdu,” norāda Agnese Cimdina, PhD, PwC Latvija dažādības un iekļaušanas prakses grupa vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iegādājas uzņēmumus nolūkā transformēt esošo biznesu

Raimonds Dauksts, Darījumu un Vadības konsultāciju nodaļas direktors, PwC Latvija, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Māris Ķirsons, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu uzņēmumu vadītājos atgriežas piesardzīgs optimisms par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā, savukārt kā būtiskākos izaicinājumus nākotnē vadītāji Baltijā saskata normatīvās vides izmaiņas, kiberuzbrukumus un konkurences pārkāpumus.

To rāda biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja. Pēdējos gados uzņēmējiem ir nācies saskarties ar izaicinājumiem, kādi iepriekš nav pieredzēti, – Covid-19 pandēmiju, kas izraisīja iepriekš labi strādājošo loģistikas ķēžu pārrāvumus, kas rezultējās ar virknes preču deficītu un cenu pieaugumu, tam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā ar kārtējām izmaiņām un milzīgo inflācijas lēcienu, kura slāpēšanai valstu centrālās bankas paaugstināja aizdevumu procentu likmes, taču tas raisīja ekonomikas atdzišanu un ir ietekmējis daudzu valstu uzņēmumus, to darbību un arī nākotnes prognozes.

Prognozes par nākotni – piesardzīgas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots projekts “Novira Plaza” Rīgas centrā, kurā investēti vairāk nekā 60 miljoni eiro.

Starp ēkas nomniekiem ir tādi uzņēmumi kā "Spaces", "Wolt Latvia", "PwC Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns",“Zalaris”, “GoCardless”,“Newsec”, kā arī daudzi citi.

"Būvēšanas process pašā pilsētas centrā vienmēr ir izaicinājumu pilns. Ēkas nodošana ekspluatācijā ir robežpunkts, kad varam atskatīties uz visu procesu, un esam gandarīti par paveikto. Daces Putniņas vadīto arhitektu grupas mērķis bija izveidot modernu ēku, kas organiski iederētos Rīgas vēsturiskajā centrā, un, manuprāt, tas ir paveikts lieliski," komentē "Novira Capital" valdes loceklis Nikolajs Križanovskis (Nikolay Kryzhanovskiy).

“Novira Plaza” ir moderns A klases biznesa centrs, kas atrodas starp Satekles, Marijas un Elizabetes ielām. Projekta attīstītāju mērķis ir iegūt LEED platīna sertifikātu pirmajos ēkas darbības gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.

“Lidostu klimata neitralitātes un vides ilgtspējas mērķi paredz nozīmīgi mazināt ietekmi uz vidi visos lidostas kontrolētajos darba procesos un sadarbībā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem lidostā. Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050”, kam esam pievienojušies. Esam gandarīti, ka šo projektu kā vadošais partneris īstenosim kopā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas lidostām,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Darbu sāk par 70 miljoniem eiro tapušais biznesa centrs Novira Plaza

Db.lv, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 12.aprīlī, darbu sāks biznesa centrs "Novira Plaza", kurā ieguldīti 70 miljoni eiro, informē ēkas attīstītāja pārstāvji.

Biznesa centrs nodots ekspluatācijā februārī.

Par savu mājvietu jauno A klases biznesa centru ir izvēlējušies tādi uzņēmumi kā "GoCardless", "PwC Latvia", "Wolt Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns", "Zalaris", "Newsec" un daudzi citi. Biznesa centrā "Novira Plaza" atradīsies arī "premium" klases kopstrādes telpas "Spaces".

"Novira Plaza" attīstītāji ir "Evernord Asset Management", licencēta Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas šobrīd pārvalda četrus slēgtus ieguldījumu fondus un darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un "Novira Capital", viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā. "Evernord Group" šobrīd pārvalda klientu aktīvus vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa vadītāju evolūcijas laiks ir tagad

Īans Kenedijs (Iain Kennedy), AAS BALTA valdes priekšsēdētājs, 13.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujā digitālā transformācija faktiski visās biznesa nozarēs kopā ar vietējās un globālās ekonomikas satricinājumiem ir pilnībā mainījusi veidu, kā mēs komunicējam, strādājam un dzīvojam. Likumsakarīgi tas maina spēles noteikumus arī biznesa pasaulē, liekot lielajām kompānijām kļūt dinamiskākām, efektīvākām, restrukturizēties un attīstīt jaunas prasmes.

Daudzos gadījumos tas vairs nav attīstības, bet izdzīvošanas jautājums, kas kļūst par slodzes testu kompāniju vadītājiem. Pat vislabākā komanda vai modernākās tehnoloģijas nepalīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi, ja vadītājs nebūs savietojams ar jaunā laikmeta dinamiku.

Mēs šobrīd piedzīvojam sava veida biznesa vadības evolūciju jeb paaudžu nomaiņu augstākajā biznesa vadības līmenī. Viens no pasaulē vadošajiem kompāniju vadītāju atlases un konsultāciju uzņēmumiem Russell Reynolds Associates nesen aptaujāja vairāk nekā 1800 starptautisku kompāniju, secinot, ka kompāniju vadītāju nomaiņas rādītāji 2022. gadā ir auguši par trešdaļu un sasnieguši pēdējo piecu gadu laikā augstāko punktu – 11,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” saņēmuši zelta godalgas vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā “Eventex Awards 2023”, kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē Radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

“Eventex Awards 2023” festivāls un konkurss notiek jau 13. gadu. Tas radīts, lai atzīmētu radošumu, inovācijas un efektivitāti nozarē. Tā ir visaugstāk novērtētā atzinība pasākumu un mārketinga pasaulē, kas ir patiess izcilības simbols. Šogad konkursam tika iesniegts rekordaugsts projektu skaits - 761 pieteikums no 49 valstīm, kurus vērtēja 83 žūrijas locekļi.

Starp finālistiem un balvu saņēmējiem tādi zīmoli un notikumi, kā Netflix, Porsche, Audi AG, FIFA World Cup Qatar 2022, Qatar Airways, Budweiser, China Motors Limited, SkyShowtime, PwC, RedBull, Twitch, Adobe un daudzi citi.

"“Dabas Galerija” ir unikāls mūsu komandas projekts, kas prasa milzu darbu un lielu atbildību, bet tajā pat laikā parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Daudzi “Dabas Galerijas” sasniegumi un jau 11. godalga gada laikā apliecina, ka projekts ir ļoti laikmetīgs, sabiedrībai vajadzīgs un attīsta pasākumu un tūrisma nozari. Piedzīvojums dabā visām maņām, kas ne tikai iedvesmo un izklaidē, bet arī izglīto. No sirds priecājos un lepojos par Latviju un visas komandas lielo darbu!”, tā par paveikto stāsta G.Skudriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Newsec Latvia ir parakstījis ekskluzīvu īpašuma pārvaldīšanas līgumu par tikko uzcelto biznesa centru Rīgas centrā– Novira Plaza.

Šis septiņu stāvu ēkas komplekss ar kopējo platību 39 000 kvadrātmetri ir lielākais papildinājums Newsec īpašumu pārvaldības portfelī Latvijā, nodrošinot uzņēmumam ievērojamu paplašināšanos un savas darbības pārcelšanu uz Novira Plaza biznesa centru.

A klases biznesa centrs Novira Plaza atrodas jaunākajā darījumu rajonā Rīgā, Marijas ielā 2. Biznesa centrs durvis vērs 2023. gada 4. ceturksnī. Nomnieku vidū jau apstiprināti tādi uzņēmumi kā pārtikas un citu preču ātrās piegādes uzņēmums Wolt, audita un konsultāciju uzņēmums PwC, personāla vadības uzņēmums Zalaris, GoCardless maksājumu risinājumi un, protams, pilna servisa īpašumu pārvadītājs Newsec.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“IWG” Grupa topošajā biznesa centrā Novira Plaza ierīkos zīmola Spaces premium klases kopstrādes telpas ar 250 darba vietām. Telpas 1875 kvadrātmetru platībā plānots atvērt janvārī.

“Pasaule mainās, darbinieki izvēlas hibrīdo darba stilu, un uzņēmumi, ņemot vērā straujās pārmaiņas un kvalificēta darbaspēka trūkumu pasaulē, ir gatavi pielāgoties šīm vajadzībām, paralēli samazinot biznesa fiksētās izmaksas. Statistikas dati pierāda, ka hibrīds darbs ir viens no galvenajiem faktoriem cīņā par talantiem,” stāsta vecākā viceprezidente Baltijā un Balkānu reģionā Jekaterīna Kosmačeva.

"Jau pirmajos "Novira Plaza" plānošanas posmos zinājām, ka šeit jābūt kopstrādes telpām, kas bagātinās šī biznesa centra darba vidi," stāsta “Evernord Asset Management” direktore un “Evernord Group” dibinātāja Jolanta Jurga.

Šī būs trešā “Spaces” kopstrādes telpu vieta Rīgā papildu esošajiem birojiem “Zunda Towers” un biroju ēku kompleksā “Elemental Business Centre”, kas tiks atvērts drīzumā.

Komentāri

Pievienot komentāru