Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Pēc sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile turpinās darbu, informēja viņas pārstāve Ilze Salna.

Notikumi skolēnu dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā pierādījuši, ka svētku organizatori nebija pilnībā gatavi šādai situācijai. «Mans uzdevums ir rīkoties, izvērtēt notikušo un turpināt darbu svētku organizācijas uzlabošanai. Ir jānotiek vērtību maiņai svētku rīkošanā. Premjeres un mans uzskats sakrīt - bērnu drošībai un veselībai ir jābūt pirmajā vietā, dziesmu un deju svētkiem ir jābūt svētkiem bērniem,» norāda ministre.

«Bija krīze, un lēmums par svētku gājiena atcelšanu bija ārkārtas risinājums. Situācija Mežaparkā sestdienas vakarā bija ļoti nopietna un prasīja atbildīgu rīcību. Es uzņemos pilnu atbildību par pieņemto lēmumu. Apzinos, ka daudzi jutās sarūgtināti par atcelto gājienu, tomēr svarīgākais svētku organizācijā ir nodrošināt ikviena bērna veselību un drošību.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku Saeima» (ZSA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta iniciatīvu mainīt 11.novembra dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu kā to Saeima pašreiz ir atbalstījusi 2.lasījumā, izskatot grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», informē LTRK.

ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām».

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas - 11. novembra noteikšana 2018. gadā neietekmētu kopējos nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, taču 2019. gadā tas radītu 8,6 miljonus eiro zaudējumus un 2020. gadā - 9,2 miljonus eiro.

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai valdībā «aitu labturības» noteikumu projektu, kas paredz Latvijā atļaut vienu no nežēlīgākajām lopkopības metodēm – jēru kastrāciju un astu amputāciju ar gumijas gredzeniem, informē dzīvnieku aizstāvju organizācijas.

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008.gada ziņojumā «Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs», lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

6. janvāris – Zvaigznes diena, 7. janvāris – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētki, 15. augusts – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena, 31. oktobris – Reformācijas diena, kā arī Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas svētku diena likumā «Par svētku un atceres dienām» varētu tikt noteikti par reliģisko svētku dienām.

Tāpat likumā ir plānots noteikt, ka citus reliģiskos svētkus atzīmē konfesiju noteiktajos datumos.

Minētie likuma grozījumi, kurus izstrādājuši Reformu partijas deputāti, ceturtdien nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Likumprojekta autori norāda, ka daļu no reliģiskajiem svētkiem, proti, Ziemassvētkus un Lieldienas, kas tiek atzīmēti saskaņā ar Gregora kalendāru, valsts jau ir noteikusi par svētku dienām, tādēļ valstij būtu jādod saviem pilsoņiem iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam, otrdien, 12.aprīlī lēmusi valdība, informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Nākamie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.

Līdz 2016. gada decembrim Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar svētku sagatavošanā iesaistītajām pusēm (valsts institūcijām, pašvaldībām, svētku pasākumu darba grupām u.c.) plāno sagatavot svētku pasākumu plānu un māksliniecisko programmu, kā arī izvērtēt svētku pasākumiem piemērotākās norises vietas.

Tuvākajā laikā plānots izveidot svētku Rīcības komiteju, kuras sastāvā būs svētku rīkošanā iesaistīto ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citu institūciju, kuras iesaistītas Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, pārstāvji.

Šogad pirmo reizi tiks piemērots likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» noteiktais, ka gadījumā, ja svētku diena - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Tātad šogad 9. jūlijs Latvijā būs brīvdiena.

Labklājības ministrija skaidro, ka atbilstoši vispārējam principam darbs šajā brīvdienā darbiniekiem nav jāveic. Ja cilvēks tiek nodarbināts šī gada 9. jūlijā, darba devējam viņam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta. Tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti šī gada 8. jūlijā, tas ir - svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likumā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā. Tas ir ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu vai arī jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta citā laikā.

No šodienas līdz 31.oktobrim e-dziesmusvētku formātā norisināsies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Dziesmu svētki attālinātā formātā notiks, lai ikviens bērns un jaunietis, kurš līdzdarbojies svētku procesā vairāku gadu garumā, varētu atspoguļot savu veikumu video formātā.

Svētku kopējo programmu veido dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiek filmētas un translētas Latvijas Televīzijas (LTV) un citās digitālajās platformās.

Jebkurā svētku norisē varēs piedalīties dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam. Svētku svinēšanas laikā tikšot ievērota "burbuļa" stratēģija, kā arī svētki norisināsies ārā pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai. IZM piedāvā, ka dziesmu un deju svētku laikā šogad nenotiks centralizēti mēģinājum un nebūs paredzēts garš mēģinājumu process. Tāpat bērnu nometnēs kolektīvi varēs veidot videoierakstus, savukārt pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātajā iepirkumā «XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums» uzvarējusi SIA «Biļešu paradīze», informē Kultūras ministrija. Iepirkumam par svētku biļešu tirdzniecību, kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija no 2017. gada 14. augusta līdz 7. septembrim, pieteicās trīs pretendenti. Iepirkuma mērķis bija izvēlēties pretendentu, kas nodrošina Svētku biļešu tirdzniecību, administrēšanu un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojumu.

Izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurš apliecina pretendenta pakalpojuma atbilstību galvenajām prasībām– nodrošināt ne mazāk kā 40 vienotā tiešsaistes datu apmaiņas tīklā saslēgtas biļešu tirdzniecības vietas Latvijas teritorijā, izbraukumu tirdzniecību, biļešu elektronisko kontroli svētku pasākumu norišu vietās.

«Jau šobrīd jūtam pastiprinātu sabiedrības interesi par biļešu iegādi uz gaidāmajiem 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem. Mūsu kā rīkotāju pamatuzdevums bija izvēlēties pretendentu, kurš spēs sniegt pārskatāmu un kvalitatīvu pakalpojumu un ir gatavs rūpīgi strādāt gan pie rindu regulēšanas mehānisma tiešsaistē, gan rindu mazināšanas aktivitātēm tirdzniecības vietās. Pārskatāma un kvalitatīvi sagatavota biļešu tirdzniecība nodrošinās lielāku Dziesmu un deju svētku pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Tomēr jau tagad vēlamies uzsvērt, ka visiem interesentiem ir jārēķinās, ka pieprasījums daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, ņemot vērā pasākumu norišu infrastuktūru ietilpību, un visiem nebūs iespēja baudīt visus pasākumus klātienē.Programma ir ļoti krāšņa – Rīgā būs gan maksas, gan bezmaksas pasākumi, un esam pārliecināti, ka ikvienam būs iespēja sajust Latvijas valsts simtgadei veltīto Dziesmu un deju svētku īpašo gaisotni,» skaidro svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Lielais karstums, kuru pirms nedēļas sinoptiķi solīja tikai pašās nedēļas beigās, tomēr Latvijā ieradies agrāk, padarot Dziesmu un deju svētku mēģinājumus par pārbaudījumu dalībniekiem. Tomēr svētku sagatavošana notiek pirmā sparā, vēsta laikraksts Diena.

Atlikušajās Dziesmu un deju svētku nedēļas dienās ieplānoti gan vairāku Deju svētku koncerti, gan Dziesmu svētku noslēguma koncerts un tā ģenerālmēģinājumi.

Piektdien vēl pieejamas biļetes uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu sestdienas rītā, pārējie koncerti un mēģinājumi jau pilnībā izpārdoti. Tiesa, trešdien, kad tirdzniecībā nonāca biļetes gan uz noslēguma koncertu, gan sestdienas vakara mēģinājumu, tās zibenīgi tika izpirktas. Tāpat internetā vēl aizvien rosās biļešu tirgotāji, kas ievietojuši sludinājumus dažādos portālos. Vēl trešdien kāda sludinājumu portālā biļeti uz deju koncertu Tēvu laipas piedāvāja iegādāties par 400 latiem, bet uz noslēguma koncertu 7. jūlijā – par 30 latiem. Pārdevējs gan norādījis, ka par cenu esot iespējams vienoties.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Pareizticīgo Ziemassvētkus ir iespējams noteikt par atzīmējamo, nevis svētku dienu, kā to rosina Saskaņas centrs (SC), uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Premjers intervijā Radio 101 norādīja, ka par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu tiek diskutēts ik gadu. Taču ir jāvērtē, kāda jaunai svētku dienai būtu ietekme uz valsts ekonomiku un budžetu. Premjers arī uzsvēra, ka Latvijas Darba devēju konfederācija nekad nav atbalstījusi jaunu svētku dienu radīšanu.

«Bet ir iespējami arī dažādi starprisinājumi, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par atzīmējamo dienu,» teica premjers.

SC kārtējo reizi ir sagatavojis grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

Līdz ar referendumu par divvalodību ir aktualizējies jautājums par sabiedrības saliedētību un to, kā to veicināt. Pēc referenduma diskusijās izskanējis, ka viens no priekšlikumiem vienotības izjūtas veicināšanai starp dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem varētu būt pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svētku dienu.