Būvniecība un īpašums

Papildināta - No Operas ēkas krīt apmetuma gabali; Rīgas nami sola rīkoties

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktors Zigmārs Liepiņš noraizējies par Baltā nama tehnisko stāvokli, no kura sākuši birt apmetuma gabali.

«Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas (mūsu Baltais nams) sāka krist nost ķieģeļu, apmetuma gabali (nevienam netrāpīja!). Vieta tika nofotogrāfēta un apvilkta ar zaļo sietu, lai nebirst lejā vēl. Skats baiss,» Z.Liepiņš vēsta savā Facebook profilā.

«Baltais nams drīz būs Zaļais nams, ietīts kamuflāžā. Nosūtīju fotogrāfijas Kultūras ministrijai (LNOB kapitāldaļu turētājai) t.sk.Dacei Melbārdei un Rīgas domei (Latvijas Nacionālās operas ēkas īpašniecei) t.sk.Nilam Uškovam un Andrim Amerikam. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas? kā? ko darīsim? u.t.t. Klusums!,» sašutis ir komponists.

«KM savā mājas lapā kaut ko stāsta par galvenām paliekošām vērtībām no 100gades svinībām t.sk. nodaļā Infrastruktūra un kultūrvide pirmā pozīcija ir atjaunotas vēsturiskas un simboliskas ēkas. Vai LNO ir vēsturiska un simboliska? Būtu interesanti uzzināt valdnieku viedokli,» norāda Z.Liepiņš.

Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale DB norāda, ka LNOB ēka ir Rīgas domes īpašums. «No 2016.gada LNOB darbības nodrošināšanai ēkā ik gadu tiek piešķirts papildu valsts budžeta finansējums 286 598 eiro eiro apmērā nomas maksas segšanai (salīdzinoši – 2015.gadā tas bija 88 437 eiro; 2016. un turpmākajos gados – 374 258 eiro). Nomas maksas paaugstinājumu Rīgas dome pamato ar vajadzību veikt ieguldījumus LNOB ēkas remontdarbos,» skaidro L. Kokale.

Ministrijas pārtsāve piebilst: ja situācija kļūs kritiska un Rīgas dome risinājumus ēkas vizuālo defektu novēršanai nevarēs rast, nāksies vērtēt, vai radošajiem procesiem paredzēto finansējumu nenovirzīt LNOB ēkas labošanai, jo Kultūras ministrijas rīcībā citu resursu nav.

SIA Rīgas nami pārstāvis Edgars Arnītis Db.lv atzīst, ka radusies situācija ir nepatīkams pārsteigums gan Rīgas nami, gan Rīgas domes pārstāvjiem. «Pašlaik jau esam uzsākuši darbus, lai veiktu vietas apsekošanu un pēc iespējas ātrāk būtu iespējams izstrādāt fasādes restaurācijas projektu, kas arī ļaus izdarīt secinājumus par nepieciešamajiem darbiem un investīcijām situācijas sakārtošanai. Atgādinām, ka ēka un tās fasāde pakļaujas ar kultūras pieminekli saistītajām prasībām, tāpēc nepieciešami pārdomāti risinājumi un attiecīgie saskaņojumi. Līdz ar projekta aprēķiniem, kopā ar nomnieku domāsim par nepieciešamo investīciju piesaisti. Iespējams LNOB būs jāpārskata saskaņotie investīciju plāni, lai risinātu kritiskākās nepieciešamības,» norāda E.Arnītis.

Rīgas namu pārstāvis atgādina, ka Operas ēkas fasādes renovācija tika veikta 1995. gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma un tās uzraudzībā. Vēlāk 1999. gadā ēka tika nodota Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašumā, bet ēkas apsaimniekošanas jautājumus saglabājot LNOB pārziņā. Šobrīd ēkas Aspazijas bulvārī 3 pārvaldīšanu un apsaimniekošanu regulē līgums starp Latvijas Nacionālā opera un balets un SIA Rīgas nami, kas cita starpā paredz LNOB atbildību par ēkas ekspluatāciju, avārijas situāciju likvidēšanu, investīcijām ikgadējos restaurācijas darbos un Rīgas nami kā iznomātāja informēšanu par avārijas situācijām un nepieciešamajiem darbiem.

2016. gadā līgumā pēc LNOB prasībām tika iestrādāti risinājumi ēkas atjaunošanai, paredzot palielināt nomas maksu līdz 0.98 eur/m2, SIA Rīgas nami apņemoties desmit gadu laikā veikt investīcijas ēkas atjaunošanā aptuveni 1,7 miljonu eiro apjomā. Uzdevumus investīciju ieguldīšanai uzstāda LNOB. Pašlaik arī notiek aktīvs darbs pie šo investīciju plāna izstrādes, abām pusēm regulāri tiekoties un apspriežot galvenos uzdevumus. Ēkas fasādes renovācija šajās sarunās no LNOB puses līdz šim nav tikusi aktualizēta.

pievienots SIA Rīgas nami viedoklis 7.-9. rindkopā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Liepiņš: Izrādi nevar nodot kā Barona ielas remonta darbus

Kristīne Stepiņa, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā «OPERA titri», preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

«Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji - zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,» sacīja Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) saņēmis vismaz septiņas sūdzības no apmeklētājiem, kas kļuvuši par upuriem virtuālajiem krāpniekiem, kas izmanto Latvijas nacionālās operas un baleta slavu. Mūsu «Baltā nama» mājaslapai internetā izveidota «vietne-dubultniece», kur par biļetēm tiek prasīta vismaz divkārša cena, vēstī LNT Ziņas.

Par šādas «vietnes-dubultnieces» pastāvēšanu zina arī LNOB vadība – uz direktora galda ir vismaz septiņu neapmierinātu klientu vēstules. Uz šo vietni visi nokļuvuši, jo izvēlējušies «Google» meklētājā pirmo piedāvāto adresi, šādu iespēju meklētājs piedāvā iegādāties kā reklāmas pakalpojumu. «Visi cilvēki Latvijā zina, kas jāieraksta. Ja raksta Latvijas Nacionālā opera un balets vai to pašu angliski, tad parādās mūsējā lapa, bet ja ieraksta ....«Rižskaja opera» vai tamlīdzīgi, tad aiziet uz rigaopera.com un ir nagos», pastāstīja LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Tiklīdz cilvēks šeit pasūta biļeti, pārpircēji to izdara oriģinālajā LNOB vietnē. Cenas starpību, kas parasti ir 100%, patur sev.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstiprināta CSDD padome

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) akcionārs, ir ievēlējusi Nominācijas komisijas izvirzītās kandidatūras CSDD padomes locekļu amatos, informē SM.

Kopumā tika saņemti 19 pieteikumi CSDD padomes priekšsēdētāja un locekļu amatiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti četri pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Nominācijas komisijas nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Juri Bērziņu CSDD padomes priekšsēdētāja amatam, Kristiānu Godiņu CSDD padomes locekļa amatam un Andri Ķēniņu CSDD neatkarīgā padomes locekļa amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina būvniecības konkursu divu kvartālu -Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma Miera ielā 58a īstenošanai Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām un VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, Šķirotavas apkaimē.

Jau 2023. gada vasarā šīs Rīgas pilsētas apkaimes teritorijas iegūs jaunu elpu tālākai radošai attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši 2018. gada nogalē metu konkursā izstrādātajai un apstiprinātajai arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi.

Kopumā tiks atjaunota un labiekārtota sabiedriskā telpa 1 019 m2 platībā un publiskās ēkas 1 667 m2 platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ šogad plāno ar būvniecību saistītos iepirkumus par 22 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, Rīgā, Šķirotavas apkaimē pieteikušies 14 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Latvijas Nacionālās operas un baleta personālam tiks radītas telpas 5 700 m2 apjomā dekorāciju glabāšanai, izgatavošanai un mēģinājumiem, vienlaikus labiekārtojot un apzaļumojot apkārtējo teritoriju.

Piedāvājumus iesnieguši liels skaits būvuzņēmēju – SIA "AIMASA", SIA "AMATNIEKS", SIA "BūvKORE", SIA "Lagron", SIA "Merks", PS "MMG", piegādātāju apvienība "3A", piegādātāju apvienība "BBA, TILTS, AE", SIA "Pillar Contractor", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "PRO DEV", SIA "Selva Būve", personu apvienība SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"",SIA "VELVE". Piedāvājumu summas – no 5,9 miljoniem eiro līdz 7,46 miljoniem eiro. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā, Rīgā starp 14 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts būvuzņēmēja SIA "Velve" piedāvājums par 6,13 miljoniem eiro.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un uzsāks būvdarbus tuvāko mēnešu laikā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Latvijas Nacionālās operas un baleta personālam tiks radītas telpas 5 700 m2 apjomā dekorāciju glabāšanai, izgatavošanai un mēģinājumiem, vienlaikus labiekārtojot un apzaļumojot apkārtējo teritoriju.

"Būvdarbus plānojam uzsākt jau šovasar un pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Līdz ar kvartāla izveidi dzīvīgumu un jaunu elpu iegūs arī Šķirotavas apkaime, kurā rosīsies Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslinieki, dekoratori un tehniskie darbinieki. Projekta rezultātā uzlabosies šīs apkaimes sociālekonomiskā vide, tādējādi piesaistot arī vairāk privāto investīciju," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkā tuvākajos piecos gados vajadzētu ieguldīt 4 līdz 5 miljonus eiro, šorīt Latvijas Radio pastāstīja LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš, gan piebilstot, ka šīs esot, "maigi sakot, spekulatīvas" aplēses.

Voldiņa skatījumā, nākamajos gados būtu jākoncentrējas uz ieguldījumiem operas vecās ēkas iekšējo tīklu sakārtošanā, kā arī jādomā par to, kā ēku padarīt energoefektīvāku.

LNOB valdes loceklis atzīmēja, ka līdz šim ik gadu Rīgas pašvaldībai tika maksāta 300 000 eiro nomas maksa, bet vēl 100 000 līdz 150 000 eiro ēkā ieguldīja pati LNOB, kas arī veidos lielu daļu no tuvāko gadu ieguldījumiem operas ēkā.

Kā ziņots, valdība 18.februārī nolēma LNOB ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Ministrija uzsver, ka LNOB turpinās darbību Aspazijas bulvāra 3 ēkā, lai radītu daudzveidīgas un kvalitatīvas profesionālās operas un baleta mākslas izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, kā arī nacionālās identitātes nostiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu.

Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB), kā arī būvkomersanta “Velve” pārstāvjiem skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa jaunbūves korē, Meirānu ielā 2, Rīgā, novietoja spāru vainagu kā simbolu jaunbūves augstākā punkta izbūves sasniegšanai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Ar Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu vienlaikus divās Rīgas apkaimēs – Šķirotavā un Pļavniekos – mēs radām jaunu kultūrvietu. Šajā kultūrvietā ne vien notiks industrializētajai Šķirotavai raksturīgie ražošanas procesi, izgatavojot operas un baleta dekorācijas, bet kas vēl būtiskāk – arī mākslinieku uzstāšanās skatītājiem, priekšnesumu mēģinājumu procesam noslēdzoties,” teic kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Degradēto teritoriju, kāda tā Meirānu ielā 2 bija pirms darbu uzsākšanas, būsim sakārtojuši un atvēruši visupirms jau blīvi apdzīvoto Pļavnieku iedzīvotājiem, kuru apkaimē kultūrvietu nemaz nav tik daudz,” akcentē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta

Db.lv, 03.11.2021

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei, jo pretendenti - SIA "Selva būve", SIA "Reaton", personu apvienība "P un P" un AS "UPB" ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu un darbu izmaksu kāpuma dēļ, informē VNĪ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā par prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidi tika saņemti 11 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus ir atsaukuši arī citi pretendenti, kuri piedāvājuši saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB". Kā iemesli piedāvājumu atsaukšanai tiek minēti izmaksu neatbilstība faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā atklātā konkursa nolikumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nav iespējams īstenot.

Iepirkuma komisija nolēma pārtraukt iepriekš izsludināto iepirkumu un izsludināt jaunu. Jaunajā iepirkumā būvdarbu izpildes termiņš ir 18 kalendārie mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Pagājušajā nedēļā jauns iepirkums izsludināts arī par Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS "UPB" un SIA "Pillar Contractor" secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Trijos no četriem pārējiem VNĪ pavasarī izsludinātajiem iepirkumiem ir noslēgti būvniecības līgumi (Leļļu teātra energoefektivitātes paaugstināšana, VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveide un Dailes teātra skvēra labiekārtošanas darbi). VNĪ vadībā norit darbs pie 54 valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lita Beiris: Lepojos, ka varu noturēt festivālu, neuzliekot ļoti augstas cenas biļetēm

Rūta Kesnere, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nevaru tīri cilvēciski prasīt milzīgu naudu par biļetēm.

Tā intervijā DB uzsver Starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore Lita Beiris. Šogad festivāls notiks jau 23. reizi.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik izmaksā Baleta festivāls, kādas ir organizatoriskās izmaksas?

Aptuveni 120 tūkst. eiro. Pirms 23 gadiem, kad sāku organizēt pirmo festivālu, valsts un pašvaldības finansējuma tikpat kā nebija. Pašlaik Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansējums kopā veido 50% no kopējām festivāla izmaksām. Pārējie ir privātie atbalstītāji. Mums ir ilggadēji atbalstītāji, piemēram, Rīgas brīvosta un Latvijas dzelzceļš. Esam sākuši sadarboties arī ar LNK Group. Strādājam kopā arī Rietumu bankas Labdarības fondu.

Komentāri

Pievienot komentāru