Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktors Zigmārs Liepiņš noraizējies par Baltā nama tehnisko stāvokli, no kura sākuši birt apmetuma gabali.

«Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas (mūsu Baltais nams) sāka krist nost ķieģeļu, apmetuma gabali (nevienam netrāpīja!). Vieta tika nofotogrāfēta un apvilkta ar zaļo sietu, lai nebirst lejā vēl. Skats baiss,» Z.Liepiņš vēsta savā Facebook profilā.

«Baltais nams drīz būs Zaļais nams, ietīts kamuflāžā. Nosūtīju fotogrāfijas Kultūras ministrijai (LNOB kapitāldaļu turētājai) t.sk.Dacei Melbārdei un Rīgas domei (Latvijas Nacionālās operas ēkas īpašniecei) t.sk.Nilam Uškovam un Andrim Amerikam. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas? kā? ko darīsim? u.t.t. Klusums!,» sašutis ir komponists.

«KM savā mājas lapā kaut ko stāsta par galvenām paliekošām vērtībām no 100gades svinībām t.sk. nodaļā Infrastruktūra un kultūrvide pirmā pozīcija ir atjaunotas vēsturiskas un simboliskas ēkas. Vai LNO ir vēsturiska un simboliska? Būtu interesanti uzzināt valdnieku viedokli,» norāda Z.Liepiņš.

Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale DB norāda, ka LNOB ēka ir Rīgas domes īpašums. «No 2016.gada LNOB darbības nodrošināšanai ēkā ik gadu tiek piešķirts papildu valsts budžeta finansējums 286 598 eiro eiro apmērā nomas maksas segšanai (salīdzinoši – 2015.gadā tas bija 88 437 eiro; 2016. un turpmākajos gados – 374 258 eiro). Nomas maksas paaugstinājumu Rīgas dome pamato ar vajadzību veikt ieguldījumus LNOB ēkas remontdarbos,» skaidro L. Kokale.

Ministrijas pārtsāve piebilst: ja situācija kļūs kritiska un Rīgas dome risinājumus ēkas vizuālo defektu novēršanai nevarēs rast, nāksies vērtēt, vai radošajiem procesiem paredzēto finansējumu nenovirzīt LNOB ēkas labošanai, jo Kultūras ministrijas rīcībā citu resursu nav.

SIA Rīgas nami pārstāvis Edgars Arnītis Db.lv atzīst, ka radusies situācija ir nepatīkams pārsteigums gan Rīgas nami, gan Rīgas domes pārstāvjiem. «Pašlaik jau esam uzsākuši darbus, lai veiktu vietas apsekošanu un pēc iespējas ātrāk būtu iespējams izstrādāt fasādes restaurācijas projektu, kas arī ļaus izdarīt secinājumus par nepieciešamajiem darbiem un investīcijām situācijas sakārtošanai. Atgādinām, ka ēka un tās fasāde pakļaujas ar kultūras pieminekli saistītajām prasībām, tāpēc nepieciešami pārdomāti risinājumi un attiecīgie saskaņojumi. Līdz ar projekta aprēķiniem, kopā ar nomnieku domāsim par nepieciešamo investīciju piesaisti. Iespējams LNOB būs jāpārskata saskaņotie investīciju plāni, lai risinātu kritiskākās nepieciešamības,» norāda E.Arnītis.

Rīgas namu pārstāvis atgādina, ka Operas ēkas fasādes renovācija tika veikta 1995. gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma un tās uzraudzībā. Vēlāk 1999. gadā ēka tika nodota Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašumā, bet ēkas apsaimniekošanas jautājumus saglabājot LNOB pārziņā. Šobrīd ēkas Aspazijas bulvārī 3 pārvaldīšanu un apsaimniekošanu regulē līgums starp Latvijas Nacionālā opera un balets un SIA Rīgas nami, kas cita starpā paredz LNOB atbildību par ēkas ekspluatāciju, avārijas situāciju likvidēšanu, investīcijām ikgadējos restaurācijas darbos un Rīgas nami kā iznomātāja informēšanu par avārijas situācijām un nepieciešamajiem darbiem.

2016. gadā līgumā pēc LNOB prasībām tika iestrādāti risinājumi ēkas atjaunošanai, paredzot palielināt nomas maksu līdz 0.98 eur/m2, SIA Rīgas nami apņemoties desmit gadu laikā veikt investīcijas ēkas atjaunošanā aptuveni 1,7 miljonu eiro apjomā. Uzdevumus investīciju ieguldīšanai uzstāda LNOB. Pašlaik arī notiek aktīvs darbs pie šo investīciju plāna izstrādes, abām pusēm regulāri tiekoties un apspriežot galvenos uzdevumus. Ēkas fasādes renovācija šajās sarunās no LNOB puses līdz šim nav tikusi aktualizēta.


 


pievienots SIA Rīgas nami viedoklis 7.-9. rindkopā!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra