Būvniecība un īpašums

Patlaban nepastāv riski valsts naudas zaudēšanai sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku

LETA, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Deputātu satraukumu izraisīja tas, ka BAN joprojām nav sniegusi atbildi uz VNĪ pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu un zaudējumu atlīdzināšanu. Tāpat deputātus neapmierināja tas, ka VNĪ līgumā ar BAN nav noteikts, kādos termiņos apdrošinātājam jāsniedz atbilde.

VNĪ vadītājs Mārtiņš Tols skaidroja, ka nevarot zināt, kāpēc iepriekšējās VNĪ vadības laikā slēgti šādi līgumi, un piebilda, ka patlaban visos VNĪ iepirkumos un slēgtajos līgumos šāda prasība tiek iekļauta. Tols arī piebilda, ka līgums ar BAN beidzas šī gada jūnija beigās.

VNĪ intereses pārstāvošā advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene vadītājs zvērināts advokāts Ivars Grunte norādīja, ka līgumā šādas prasības var iekļaut, taču Apdrošināšanas likumā nav paredzēti termiņi, kādos apdrošinātājam jāsniedz atbildes juridiskām personām.

Grunte prognozēja, ka gan kriminālprocess, gan civilprocess varētu ilgt aptuveni četrus līdz piecus gadus. Patlaban nav risku valsts naudas zaudēšanai. Arī BAN vēl nav sniegusi atbildi, bet viņiem to nenosaka nekādi termiņi. Gadījumā, ja pēc tiesas procesu pabeigšanas būvnieki netiks atzīti par vainīgiem un BAN neapmierinās VNĪ pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, tad būs pamats tiesiskā ceļā vērsties pret BAN. Patlaban tam nav pamata, skaidroja Grunte.

Jau ziņots, ka Pieprasījuma komisija 18.februārī nolēma rosināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) izvērtēt BAN darbības licenci. Šādu lēmumu komisijas deputāti pieņēma, uzklausot Tola izklāstīto informāciju par to, ka BAN līdz tam brīdim nebija sedzis ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils zaudējumus.

Savukārt BAN noraidīja pārmetumus par pasīvu vai nekonstruktīvu rīcību Rīgas pils ugunsgrēka lietā un informēja, ka uzņēmuma pārstāvju skaidrojums par Rīgas pils ugunsgrēku un apdrošināšanas sabiedrības darbību saistībā ar to komisijai bija iesniegts rakstveidā.

Arī FKTK uzsvēra, ka nav pamata izvērtēt BAN darbības licenci.

«2013.gada jūnijā Rīgas pilī rekonstrukcijas darbu veikšanas laikā izcēlās ugunsgrēks, un, pamatojoties uz to, apdrošinātājs saņēma pieteikumu. Ugunsgrēks ir sekas būvnieku pieļautajiem rupjiem darba drošības, ugunsdrošības un normālas darba organizācijas prasību pārkāpumiem. Attiecīgi atbildība par ugunsgrēka izcelšanos ir jāuzņemas būvniekiem, kuru darbu rezultātā minētais ugunsgrēks izcēlās,» uzskata BAN eksperti.

Ņemot vērā minēto, ir likumsakarīgi, ka šobrīd Rīgas pils ugunsgrēkā valstij nodarītos zaudējumus atlīdzina no speciāli šim mērķim izveidota fonda, kurā naudu ir iemaksājuši paši būvnieki, lai novērstu pašu darbinieku izraisītā ugunsgrēka sekas. Par šādu risinājumu ir vienojušies būvnieki un Rīgas pils atjaunošanas padome. Līdz ar to šobrīd valsts zaudējumus saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku necieš. Ievērojot minēto, šobrīd pat teorētiski nevar tikt lemts jautājums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, jo zaudējumu atlīdzināšana dubultā nav iespējama, informē BAN.

Jebkādi apgalvojumi, ka BAN Rīgas pils ugunsgrēka lietā rīkojas pasīvi vai nekonstruktīvi, ir pilnībā noraidāmi, uzsver apdrošināšanas sabiedrība. Tā arī norāda, ka BAN līdz šim ir aktīvi sadarbojies ar VNĪ un arī turpinās to darīt. BAN ir darījis zināmu savu pozīciju un argumentus, kas to pamato, VNĪ, kas ir rezultējies Finanšu ministrijas iesniegtajā civilprasībā pret būvniekiem par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, skaidro BAN.

Latvijas valsts FM personā ir vērsusies pret Rīgas pils būvniekiem arī civilprocesuālā kārtībā, iesniedzot prasības pieteikumu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu 4 857 931,66 eiro apmērā.

VNĪ iesniegusi tiesā civilprasību pret Rīgas pils būvniekiem - pilnsabiedrību SBRE un tās biedriem būvfirmām SIA Re&Re un SIA Skonto būve. Prasība iesniegta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šī gada janvāra vidū.

VNĪ ieskatā, neatkarīgi no kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas bija ceļama civilprasība tiesā pret SBRE un tās biedriem, balstoties uz VNĪ un SBRE starpā noslēgtā Būvniecības līguma pārkāpumiem, it īpaši ņemot vērā noilguma risku.

Saskaņā ar Komerclikumā noteikto no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst trīs gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Izvērtējot uzsāktās krimināllietas apstākļus, prognozējams, ka krimināllietas izskatīšanas ilgums būs vairāk nekā trīs gadi, norādīja VNĪ. Turklāt ir jāņem vērā, ka notiesājoša sprieduma krimināllietā var arī nebūt vai arī būt pret kādu no fiziskajām personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevarēs atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Līdz ar to pēc kriminālprocesa pabeigšanas vērsties ar civilprasību tiesā pret SBRE un tās biedriem nebūtu iespējams noilguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiesa atceļ mantas arestu Rīgas pils ugunsgrēka lietā iesaistītajiem būvuzņēmumiem

LETA, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Papildināta - Deputāti neapmierināti ar Rīgas pils apdrošinātāja atteikumu maksāt; vērsīsies FKTK

BNS, Žanete Hāka, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 8.janvārī ap pulksten 16 Rīgas pils bēniņos tika konstatēta ūdens noplūde, kā rezultātā ir skarta daļa Baltās zāles griestu, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Rīgas pilī nekavējoties ieradās VAS Valsts nekustamie īpašumi, apsaimniekošanas uzņēmumu un Valsts prezidenta kancelejas darbinieki. Avārijas vieta ir lokalizēta un noplūde apturēta. Pašlaik notiek noplūdes seku likvidācija un ir uzsākta cēloņu noskaidrošana.

Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas plānoto darba kārtību notikušais nav mainījis.

Jau vēstīts, ka ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā. Pēc rekonstrukcijas pils ekspluatācijā tika nodota 2015.gada decembrī. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzdevumā Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas-rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā iekļautas būvfirmas Skonto būve un Re&Re.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pēc svecīšu aizdegšanas pie Rīgas pils mūra izcēlies neliels ugunsgrēks

Dienas Bizness, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc svecīšu aizdegšanas otrdien, Lāčplēša dienā, pie Rīgas pils mūra izcēlies neliels ugunsgrēks, aģentūru BNS informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Bija aizdegušies sveķi.

Glābēji izsaukumu uz 11.novembra krastmalu saņēma plkst. 1.17 naktī.

Rīgas pils mūra pakājē Lāčplēša dienas vakarā tika iedegtas tūkstošiem sveču, pieminot kritušos karavīrus brīvības cīņās, novēroja aģentūra BNS. Pašvaldība bija aicinājusi iedzīvotājus svecītes novietot zaļajā zonā un uz trotuāra nevis mūrī, kā bija ierasts agrāk, jo pils vēsturiskais apkārtmūris ir atjaunots. Aģentūra BNS novēroja, ka dažas sveces bija novietotas mūrī, taču vairums no tām - zālienā. Sveces noliktas un aizdegtas arī uz margām Daugavas krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru