Darba tirgus nestāv uz vietas – paaudžu maiņa un tehnoloģiju attīstība pieprasa arī jaunas pieejas kandidātu meklējumos. Ierobežoto cilvēkresursu dēļ personāla atlase var kļūt par izaicinājumu. Jomas profesionāļiem jākļūst proaktīvākiem, lai sameklētu kvalificētus kandidātus. Kā atrast darbinieku, kurš ir ne tikai piemērots amatam, bet atbilst arī uzņēmuma vērtībām?

Personāla atlases speciālists – zīmola vēstnesis

Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs norāda, ka personāla atlasei nav jābūt sāpīgam procesam. Tai ir jākalpo par zīmola vēstnesi, tās mērķis ir „aizšķilt dzirksti” potenciālajā darbiniekā, radīt viņā vēlmi strādāt tieši Jūsu uzņēmumā.

„Mēs, personāla atlases uzņēmums, esam pārdevēji. Mēs pārdodam iespēju labākai dzīvei, un uzņēmums samazina riskus, iegūstot īsto darbinieku,” viņš piebilst.

Kāds ir labs ārpakalpojumā noalgotais personāla speciālists?

Godīgs

Viņam jāprot vadīt klienta gaidas un noteikt termiņus, kā arī jābūt atklātam gadījumos, ja kaut ko nav iespējams paveikt.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksai, apsaimniekošanas maksai un apdrošināšanai turpmākajos 27 gados katru gadu būs nepieciešami 8 923 436 eiro gadā. Savukārt VID plānotie izdevumi komunālo pakalpojumu maksas segšanai 2016.gadam un turpmākajiem gadiem ir 1 368 579 eiro gadā, šodien nolēma valdība.

Valdība nolēma, ka ilgtermiņa saistību apmērs VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksas izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2016.gadā un turpmākajos 27 gados ik gadu ir 7 645 355 eiro, bet 2044.gadā 2 548 452 eiro apmērā.

Saskaņā ar apakšnomas līguma nosacījumiem telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas maksa nedrīkst pārsniegt 2,19 eiro par kvadrātmetru (bez PVN) mēnesī. Ņemot vērā, ka VID iznomāta mazāka platība, nekā sākotnēji tika plānots, nepieciešamais finansējums telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas izdevumu segšanai 2016.gadā un turpmāk ir 1 258 897 eiro gadā un nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai 19 184 eiro (kopā 1 278 081 eiro).

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Jūrmalas pilsētas domes izsludinātajā pludmales nogabalu nomas tiesību izsolē piedāvātas 25 nogabalu nomas tiesības.

Nomas tiesības izsolītas atpūtas iespēju nodrošināšanai un kafejnīcu izvietošanai uz pieciem gadiem, informē domes pārstāvji.

Pretendenti, kas nosolījuši augstāko nomas maksu, tiks aicināti noslēgt pludmales nogabalu nomas līgumus. Nomas līgumi tiks noslēgti pēc tam, kad pretendents, kas nosolījis augstāko nomas maksu, veiks nomas maksas samaksu par 2015.gadu.

Kopumā 27 pludmales nogabalu izsolei pieteicās 67 pretendenti, nomas tiesības uz 25 pludmales nogabaliem no Lielupes līdz Kauguriem izsolītas 14 uzņēmējiem. Pludmales nogabalu nomas tiesību kopējā sākumcena bija 23,42 tūkstoši eiro, kopējā augstākā nosolītā summa 143 tūkstoši eiro, kas ir kopējā nomas tiesību cena vienam gadam par visiem nogabaliem. Četri uzņēmēji nomās pa diviem nogabaliem, viens uzņēmējs – septiņus nogabalus. Seši potenciālie nomnieki ir Jūrmalā reģistrēti uzņēmumi.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Lielākā daļa lielajos uzņēmumos strādājošo personāla daļas vadītāju nepiedalās uzņēmumu valdes darbā, viņiem tiek atvēlēta izpildītāja, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma .

Šādi secinājumi izriet no Cranet pētījuma, kuru Latvijā pirmo reizi veica Banku augstskolas (BA) un Rīgas Tehniskās (RTU) universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta pasniedzēji un studenti.

Nepielaiž 70% Pētījumā piedalījās 67 uzņēmumi jeb 21% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 200 darbinieku. BA un RTU sadarbība cilvēkresursu vadīšanas izpētē uzskatāma par unikālu, jo, pirmo reizi sadarbojoties divām konkurējošām izglītības iestādēm, tika iegūts vēlamais rezultāts – aptaujāts ievērojams skaits lielo uzņēmumu un iegūts priekšstats par cilvēkresursu vadīšanas tendencēm šādās Latvijas kompānijās, norāda BA studiju prorektore, asociētā profesore Līga Peiseniece. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir fakts, ka Latvijā joprojām nepietiekami ir novērtēts personāla vadītāja ieguldījums uzņēmuma darbībā. «Lielākā daļa – 70% respondentu, lielo uzņēmumu personāla vadītāju – nepiedalās uzņēmuma valdes darbā, tas norāda uz to, ka personāla vadītājam joprojām tiek atvēlēta izpildītāja – administratora loma, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma,» konstatē BA pētniece.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

#Piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Rīgas domes Īpašumu departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā, aģentūra LETA noskaidroja domē.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles noteikumos un nekustamā īpašuma nomas līgumā departaments paredz iekļaut noteikumus, ka, piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, un ka nomniekam ir pienākums atjaunot Āgenskalna tirgu, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Tehniskās apsekošanas atzinuma norādījumus.

2020. gadu Storent sāka ar digitālo pakalpojumu attīstīšanu, un līdz ar vispārējām tirgus pārmaiņām, online nomas platformas ieviešanas procesi tika paātrināti divtik, un tas veicināja attālināto pakalpojumu aktīvāku izmantošanu. Izstrādes laikā uzņēmums apguvis, piemēram, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās integrēšanu biznesa risinājumā, kā arī klientu digitālas autentifikācijas ieviešanu.

Vadītājiem jārīkojas ātri un apdomīgi, jo rīt nekas nebūs pa vecam

“Mēs esam pirmie nozarē ar pilnu digitālu tehnikas nomas ciklu – no līguma slēgšanas līdz tehnikas saņemšanai norādītajā adresē. Turpinām pārliecinoši fokusēties uz uzņēmuma digitālo attīstību un pozīciju stiprināšanu Latvijā, radot arvien jaunus un inovatīvus risinājumus būvtehnikas nomas segmentā. Esam gandarīti, ka mūsu attīstība vērsta ilgtspējības virzienā, un tā ir neatņemama daļa no mūsu biznesa,” uzsver Storent Latvija vadītājs Guntis Grīnbergs.

Online pilna cikla tehnikas nomas platformā nomas cena un transporta izmaksas tiek aprēķinātas automātiski atkarībā no nomas termiņa un piegādes attāluma, tādēļ klientam nav nepieciešams zvanīt un kaut ko vēl noskaidrot. Tā dod iespēju visu izdarīt attālināti, sākot ar līguma noslēgšanu līdz tehnikas piegādei objektā un pēc tam nogādāšanai atpakaļ nomas punktā. Visa nepieciešamā dokumentācija tiek parakstīta digitāli ar Smart ID, tāpēc nav nepieciešams apmeklēt nomas punktu, kas ir būtiski Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, kuriem nepieciešami līdzekļi attīstībai vai saimniecības finanšu plūsmas stabilizēšanai, sākot ar šā gada novembri Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds sāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – reverso nomu, informē Altum.

Reversās nomas pakalpojums lauksaimniekiem dos iespēju pārdot īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai. Lauksaimniekiem tas ļaus iegūt darbības turpināšanai un attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, kad tie nav pieejami komercbankā, stabilizēt naudas plūsmu, vienlaikus saglabājot garantētas savas zemes atpirkšanas tiesības par garantētu cenu.

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs: «Būtiski, ka reversā noma saimniecībai ļauj ne tikai iegūt tai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī sniedz skaidrus un pārskatāmus līguma nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu ar Zemes fondu, uzreiz tiks noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī tiks noslēgts zemes nomas līgums. Pirmos reversās nomas darījumus plānojam veikt jau šogad, savukārt nākamajā gadā prognozējam reversās nomas darījumus aptuveni 3 miljonu eiro apmērā. Reversā noma pēc būtības ir vēl viens valsts atbalsta instruments, kas veicina, lai lauksaimniecības zeme tiek izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai un palīdz lauku saimniekiem noturēties laukos. Reversās nomas pakalpojumu izstrādājām, balstoties uz lauksaimnieku pieprasījumu, ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām.»

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds noslēdzis pirmos reversās nomas darījumus – divu mēnešu laikā noslēgti darījumi par 17 īpašumu iegādi ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam, informē Altum.

Iegādāto īpašumu kopējā platība ir 270 hektāri, darījumi noslēgti Kandavas, Tukuma, Jelgavas, Dobeles, Rundāles un Limbažu novados.

Viens no pirmajiem darījumiem veikts Jelgavas novada Vircavas pagastā, kur saimniecība Zemes fondam pārdevusi 19 hektārus lauksaimniecības zemes. Saskaņā ar reversās nomas līgumu, zemes pārdevējs turpinās zemi izmantot saimniecības vajadzībām, vienlaikus saglabājot arī iespēju to no fonda atpirkt.

Zemnieku saimniecības īpašnieks Juris Ritums: «Papildu finanšu resursi mums nepieciešami tālākai izaugsmei – līdzās pamata nodarbei, kas ir graudu ražošana, plānojam attīstīt arī bioloģiskās lauksaimniecības virzienu, augļudārzu izveidi un ogulāju stādījumu. Tā kā bankā papildu finansējumu šobrīd saņemt nebija iespējams, kā piemērotu risinājumu izvēlējāmies īpašuma pārdošanu Zemes fondam ar tiesībām zemi turpināt izmantot savām vajadzībām. Pēc laika, kad saimniecības finanšu plūsma būs stabilizējusies, zemi no fonda plānojam atpirkt. Pozitīvi, ka uzreiz ir noslēgts arī nomas līgums, un jau šobrīd ar Zemes fondu esam vienojušies arī par zemes atpirkšanu.»

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušajā gadā gūtās peļņas maksās 0,15 eiro par akciju, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē otrdien, 28.jūlijā, pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no 2019.gadā gūtās peļņas tiks izmaksāti kopumā 561 786,3 eiro, bet atlikušo pērn gūtās peļņas daļu 988 622,7 eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu.

Par dividenžu ieraksta datumu noteikts 2020.gada 11.augusts, bet par dividenžu izmaksas datumu - 12.augusts.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē nolemts izlaist 10 000 personāla opciju par kopējo summu 1000 eiro.

Akcionāri noteikuši, ka viena piešķirtā personāla opcija dos tiesības iegūt vienu "Madara Cosmetics" dematerializētu uzrādītāja akciju 0,1 eiro nominālvērtībā. "Madara Cosmetics" emitēs akcijas uz nesadalītās peļņas rēķina.

"Madara Cosmetics" akcionāri noteica, ka uzņēmuma valde būs tiesīga piešķirt izlaistās personāla opcijas darbiniekiem - struktūrvienību vadītājiem un padomes locekļiem, kuri ir snieguši būtisku ieguldījumu "Madara Cosmetics".

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi pludmales nogabalu nomas tiesību izsoli, informē domes pārstāvji.

Izsolē pieejami 19 pludmales nogabali teritorijā no Lielupes līdz Kauguriem, nomas mērķis – atpūtas iespēju nodrošināšana un kafejnīcu izvietošana. Nomas tiesības tiks izsolītas uz pieciem gadiem.

Pieteikšanās izsolei līdz 2016.gada 12. janvārim, izsole plānota 2016. gada 19. janvārī.

Pludmales nogabaliem ir noteiktas to izmantošanas iespējas atkarībā no to atrašanās vietas. Divi nogabali Bulduros un viens Kauguros izdalīti kā sporta zonas, kas nozīmē, ka uzņēmējiem šajos nogabalos ir iespējas veidot un piedāvāt arī ar sportu saistītus pakalpojumus. Pieejami arī pludmales nogabali mierīgās atpūtas zonā, kur ļauts izvietot kafejnīcas un piedāvāt atpūtas pakalpojumus. Pludmales nogabalos aktīvās atpūtas zonā uzņēmējiem ļauts veidot aktīvās atpūtas piedāvājumus un kafejnīcas.

Daugavpils mūzikas klubs un bārs «Artilērijas pagrabi» vēlas paplašināties, taču to liedz nesamērīgi augsta telpu nomas maksa, Db.lv pastāstīja «Artilērijas pagrabi» saimnieks Andrejs Faibuševičs.

Uzņēmējs norādīja, ka vēlējies nomāt telpas Rīgas ielā 22, Daugavpilī no VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kas atrodas blakus «Artilērijas pagrabiem», lai mūzikas klubu un bāru varētu paplašināt, taču saskāries ar viņam neizprotami augstu telpu nomas maksu. Iepriekš šajās telpās atradies bārs «Vikings».

«VNĪ absolūti nejēdzīgās cenu politikas dēļ tukšas un neizmantotas stāv telpas ar potenciālu. Lūk tā, manuprāt, ir problēma, vienkārši tā ir sanācis, ka es to labi pārzinu.Un šīs telpas tā arī stāvēs tukšas, jo ar šādu pieeju neviens tajās neieguldīs ne centa,» komentēja A.Faibuševičs.

Viņš paskaidroja, ka starp «Artilērijas pagrabu» esošajām telpām un tām, ko uzņēmējs vēlētos nomāt, ir eksistējošas durvis un tehniski telpu apvienošanai šīs durvis ir no abām pusēm jāatbrīvo un jāsāk lietot. Viņa plānos bija šo savienojumu uzlabot un paplašināt klientu ērtībām.

Latvijā darbu ir sākusi jauna personāla atlases kompānija Tripod Link, kas sadarbosies personāla atlases uzņēmumiem Lietuvā (PeopleLink) un Igaunijā (Tripod).

Visu trīs uzņēmumu alianse veidos lielāko 60 personāla konsultantu komandu Baltijas valstīs, kas piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu, sākot no personāla atlases un psihometriskās novērtēšanas līdz personāla konsultācijām un aptaujām. Jaunās alianses fokuss būs personāla meklēšanas un atlases nodrošināšana Baltijas mēroga uzņēmumiem.

Darba tirgū strauji ir ielauzusies attālinātā darba prakse, kā arī ir augsts pieprasījums pēc starptautisko uzņēmumu vadības struktūru optimizācijas. Šīs abas tendences mudināja vienu no lielākajiem Lietuvas personāla meklēšanas un atlases uzņēmumiem PeopleLink un Igaunijas vadošo personāla konsultāciju un vadītāju meklēšanas uzņēmumu Tripod uzsākt sadarbību Baltijas valstu līmenī. Abi uzņēmumi pārvaldīs jaunizveidoto Tripod Link biroju Latvijā vienādās daļās.

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.