Būvniecība un īpašums

RD izdomāts, kā samazināt izdevumus par neizmantotām telpām

Andra Briekmane, 31.03.2011

Jaunākais izdevums

Rīgas domes(RD) Mājokļu un vides komitejā tika akceptēts Rīgas domes lēmumprojekts, kas ļaus samazināt pašvaldības izdevumus par neizmantotām telpām dzīvojamās mājās, mudinot tās privatizēt ātrāk.

«Līdz šim par atsavināmo telpu apsaimniekošanu turpināja maksāja Mājokļu un vides departaments, taču jaunā kārtība paredz, ka turpmāk šos izdevumus, tiklīdz būs pieņemts Rīgas domes lēmums par kāda objekta atsavināšanu, segs Dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Tādējādi šai komisijai vajadzēs strādāt efektīvāk un ātrāk, lai samazinātu savus izdevumus, kas rodas par atsavināmo telpu apsaimniekošanu un maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem. Nenoliedzami, tas būs arī ietaupījums pilsētas budžetam,» uzskata Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Pašreizējā kārtība paredz, ka pašvaldībai jāsedz izdevumi, kas rodas tās īpašumā esošo dzīvojamo namu apsaimniekotājiem, ja netiek izmantotas brīvās telpas. Ja ir atbrīvojusies dzīvošanai derīga telpa, tad Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijai mēneša laikā jāpieņem lēmums par tās izīrēšanu. Ja šis process aizkavējas, ir jāsedz apsaimniekošanas izdevumi un maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt, ja telpas nav piemērotas dzīvošanai un to remonts par pašvaldības līdzekļiem nav lietderīgs, tiek pieņemts Rīgas domes lēmums par telpu atsavināšanu, kuru organizē Dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

Galīgo lēmumu par to, kā tiks kompensēti izdevumi, kas radušies dzīvojamās mājās esošu neizmantotu telpu neizmantošanas rezultātā, pieņems Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarūk mājsaimniecību skaits, kurām ir grūtības segt ikdienas izdevumus

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.

«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieprasījums pēc industriālajām platībām palielinājies; telpas neatbilst prasībām

Ingrīda Drazdovska, 21.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir parādījies pieprasījums pēc noliktavu un ražošanas telpām, izriet no nekustamā īpašuma aģentūru apkopotajiem datiem.

2010.gada pēdējos trijos mēnešos aktivitāte noliktavu un ražošanas telpu segmentā Rīgā un tās apkārtnē palielinājās, informē Latio.

Iezīmējās lielāks pieprasījums pēc kvalitatīvām ražošanas un noliktavu telpām platībā līdz 1500 m2. Potenciālajiem nomniekiem svarīgi, lai telpas atrodas vietā, kurā ir attīstīta infrastruktūra, pieejams darbaspēks, transports, ēdināšana. Šādu telpu nomai tiek izskatītas tādas Pierīgas vietas kā Ādaži, Olaine, Salaspils un citas.

Pieprasījumu veidojuši gan vietējie uzņēmumi, gan ārvalstu kompāniju dibinātie meitas uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu vai servisa pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

VID pārceļoties uz jaunām telpām, gaidāmas pārbīdes Rīgas biroju tirgū

Zanda Zablovska, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID pārceļoties uz jaunajām telpām, biroju tirgū Rīgā gaidāmas pārbīdes; šobrīd lielāka skaidrība par telpām, ko iestāde nomājusi no valsts .

DB aptaujātie ēku privātīpašnieki vēl tikai meklē nomniekus un risinājumus, ko iesākt ar atbrīvotajām telpām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā administratīvā kompleksa Mežaparkā nodošana ekspluatācijā kavējas, taču esošo nomas līgumu termiņš lielākoties beigsies šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā VID struktūrvienības pašlaik atrodas 14 dažādās vietās Rīgā, DB informē VID. Iestādes struktūras kopumā izmanto 40,78 tūkst. m2 lielas platības.

Sešas ēkas ir a/s Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā, un gandrīz visas ir piedāvātas citām valsts institūcijām, intervijā DB stāsta VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Īpašumam Kr. Valdemāra ielā 1a savukārt nepieciešami kapitālieguldījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta: Ekonomikas ministriju rosina pārcelt uz Pasaules tirdzniecības centru

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē Tieslietu ministrijā (TM) un Valsts zemes dienestā (VZD) izskanējušie solījumi jau no šā gada 1. janvāra pārskatīt dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības palikuši uz papīra.

Iespējams, ka mainītu nekustamā īpašuma nodokli par mājokļiem sagaidīsim 2012. gadā, raksta Latvijas Avīze.

Patlaban dzīvokļu kadastrālā vērtība šādās ēkās ir augstāka nekā namos, kuru pirmajos stāvos nav veikalu vai biroju.

VZD bija iecerējis, ka visu dzīvojamo ēku balkoniem, terasēm un nojumēm kadastrālā vērtība būs par 70% mazāka nekā nama dzīvojamām telpām. Bet daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpām, piemēram, kāpņu telpām, par 80% mazāka nekā dzīvojamām telpām.

Tika solīts arī par 40% samazināt kadastrālo vērtību pagrabstāvu telpām, arī garāžām. Tāpat solīja samazināt kadastrālo vērtību arī dzīvokļiem daudzstāvu namu pirmajos stāvos un pagrabstāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām

Žanete Hāka, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaisa ventilācijas nozīme

Miks Stūrītis, citrus.lv, Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem svarīgs komforts, un viņi vēlas, lai telpās būtu silti un jauki un mēs varētu justies moži. Taču, lai tā justos, ir vairāki priekšnosacījumi.

Ventilācija. Visi zina, kas tā ir. Teorētiski zina. Bet kā ir praktiski? Nelielam atgādinājumam noteikti noderēs definīcija. Vairumā gadījumu ar terminu „ventilācija” mēs varam apzīmēt gaisa masu apmaiņu starp āru un iekštelpām, kuras rezultātā no telpām tiek izvadīts gaiss ar paaugstinātu CO2 un no āra ievadīts svaigs gaiss, kurš nepieciešamības gadījumā tiek filtrēts, sildīts vai dzesēts un mitrināts.

Kļūdaini ir starp ventilāciju un kondicionēšanu likt vienādības zīmi. To atšķirība ir funkcijās. Ventilācija nodrošina svaigā gaisa pieplūdi iekštelpām no āra. Gaisa kondicionēšana nodrošina gaisa dzesēšanu un mitruma līmeņa samazinājumu, ja tas ir nepieciešams. Piemēram, ja ēkā ierīkota tikai ventilācija, tad telpām pieplūdīs svaigs gaiss, bet bez dzesēšanas un mitruma kontroles. Ja ir tikai kondicionēšana, tad telpā esošais gaiss tiks dzesēts, bet svaigā gaisa pieplūde būs nepieciešama no cita avota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ķetnas tvērienam atslābstot, uzbango aktivitāte tirdzniecības platību nomas segmentā Rīgas centrā . Tiesa, aptaujātie situācijas raksturošanai nelieto deficīta jēdzienu, nepiesauc strauju cenu kāpumu, tomēr atzīmē, ka pieprasījums pēc labākajām telpām stratēģiski izdevīgās vietās ir lielāks par piedāvājumu, kas attiecīgi raisa nomas cenu pakāpenisku kāpumu atsevišķās vietās.

Kompānija Ober Haus Real Estate šā gada 2. ceturkšņa komercplatību tirgus pārskatā norāda, ka tirdzniecības platību jomā tas ir bijis aktīvāks par 1.ceturksni. Saglabājās pieprasījums pēc telpām no 50 līdz 250 m2 aktīvākajās ielās. «Novērojama tendence, ka pieprasījums pēc telpām aktīvajā centrā ir lielāks par piedāvājumu. Savukārt telpas šķērsielās arī pie salīdzinoši zemas nomas maksas joprojām nav iznomātas,» informē kompānija.

Pēc Newsec Latvia apkopotajiem datiem, Rīgas centrā lielākais pieprasījums ir pēc telpām līdz 200 m2. Tā kā intensīvāka nomnieku rotācija tirdzniecības ielās notikusi jau 2012.gadā, aktīvo nomnieku interese koncentrējās tikai uz dažām potenciāli vēl atbrīvojamām telpām veiksmīgākajās vietās, komentē šī uzņēmuma izpilddirektore Olga Kozina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārsvarā pieprasa birojus līdz 200 m2

Ingrīda Drazdovska, 13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gada ceturtajā ceturksnī lielākā nomnieku aktivitāte un pieprasījums bija pēc biroju telpām Rīgas centrā un kvalitatīvajās jaunajās biroju ēkās, izriet no Latio komercplatību tirgus pārskatā.

Lielāka interese bijusi par B klases biroju telpām. Aptuveni trīs ceturtdaļas pieprasījuma veido uzņēmumi, kam nepieciešami biroji platībā līdz 200 kvadrātmetriem, secina kompānija. Turpina samazināties brīvās platības. Uzņēmumi paplašinās, un ir notikuši vairāki darījumi, kuros iznomātas platības virs 1000 kvadrātmetriem. Tāpat daļa nomnieku ir palielinājuši nomājamo telpu platību ēkās, kurās tie atradās arī iepriekš. Daļa uzņēmumu izvēlas savām vajadzībām atbilstošākas telpas labākās atrašanās vietās.

Pēc Latio datiem, augstākās kategorijas (prime) biroju telpu segmentā brīvo telpu apjoms no 15-20% 2011.gada 3.ceturksnī samazinājies līdz minimumam, A klases segmentā neiznomāto telpu īpatsvars samazinājies no 15% līdz 10%. B klases biroju segmentā neiznomāto telpu vidējais rādītājs no 30% samazinājies līdz 20-25%. Tomēr B klases segmentā brīvo platību īpatsvars atšķiras atkarībā no biroju ēkas atrašanās vietas. Rīgas centrālajā daļā neiznomāti ir ap 10% B klases telpu, Pārdaugavā – ap 30%. Augstvērtīgāko biroju telpu vidējā nomas maksa bija 12–14 eiro/m2 mēnesī, A klases biroju telpām nomas maksas amplitūda, kādā notika darījumi, bija 9–16 eiro/m2, B klases telpām – 7–12 eiro/m2, bet C klases telpām – 4–6 eiro/m2

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gribot kā labāk, var sanākt kā vienmēr

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: viena mājsaimniecības locekļa ikdienas izdevumu segšanai nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī

Lelde Petrāne, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai.

Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015. gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.

Apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0 % 2013. gadā līdz 16,9 % 2015. gadā. Pērn 17,1 % mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus (par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kivi Real Estate: šobrīd plašākais piedāvājums kvalitatīvām biroju telpām Rīgā

, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samsung no atsauktajiem Note 7 izņems vērtīgos metālus un atsevišķas detaļas

LETA--AP, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkorejas tehnoloģiju kompānija Samsung Electronics paziņojusi, ka no atsauktajiem viedtālruņiem Galaxy Note 7 izņems zeltu un citus metālus, kā arī atsevišķas detaļas.

Kompānija otrdien informēja, ka no atsauktajiem vairākiem miljoniem viedierīču, kas no tirgus tika izņemtas aizdegšanās draudu dēļ, kopumā varētu tiks atgūtas 157 tonnas zelta, sudraba, kobalta, vara un citu metālu. Samsung gan neprecizēja, ko darīs ar atgūto metālu.

No atsauktajiem viedtālruņiem tiks izņemti ekrāna moduļi, atmiņas kartes, kameras moduļi un citas detaļas. Detaļas tiks pārdotas atsevišķi vai otrreiz pārstrādātas.

Tāpat, cenšoties samazināt atkritumu daudzumu, Samsung Dienvidkorejā sākusi 400 tūkstošu viedtālruņu Galaxy Note FE tirdzniecību. Šis modelis izgatavots no neizmantotām Note 7 detaļām.

Pērn kompānija piedzīvoja reputācijas un finanšu triecienu, kad tās jaunais viedtālruņu modelis Note 7 bija jāatsauc no tirgus, jo vairākos gadījumos pēc pārkaršanas aizdegās tā akumulators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju telpu nākotne Covid- 19 pandēmijas laikā

Līga Uzkalne, SIA “Vestabalt” valdes locekle, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem – piecas galvenās lietas, ko atcerēties

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja agrāk visi populārākie apģērbu un ēdināšanas zīmoli, bankas, apģērbu tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi atradās centra galvenajās ielās, tad tagad tie pārsvarā ir izvietojušies lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas perifērijā.

Tā pašlaik notiekošo centra tirdzniecības platībās komentē nekustamo īpašumu kompānijas Starlex Real Estate komercplatību speciālists Oskars Frīde.

Jau pirms Covid uzliesmojuma, centrā ļoti daudzas telpas kādu laiku stāvēja tukšas. Cilvēki arvien vairāk izvēlas savu dzīvesvietu ārpus centra vai Pierīgā, līdz ar to visus savus nepieciešamos pirkumus veicot lielajos tirdzniecības centros. "Vēl nemaz ne tik sen bija diezgan liels pieprasījums pēc tirdzniecības telpām no mazo zīmolu apģērbu tirgotājiem, taču Covid ierobežojumi veica savas korekcijas. Daļa neizturēja spriedzi un aizvērās pavisam. Daļa nomainīja telpas uz mazākām, bet kaut kur netālu, lai pastāvīgajiem klientiem nenāktos ilgi maldīties, meklējot iecienītā zīmola jauno atrašanās vietu," novērojis O. Frīde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Biroju telpu piedāvājums sarūk, bet nākotnē gaidāms papildinājums

Žanete Hāka, 20.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Industriālajos parkos novērojama pēdējos gados augstākā ražotāju aktivitāte

Lelde Petrāne, 22.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja NP Properties novērojumiem šogad industriālajos parkos būtiski pieaugusi ražotāju aktivitāte, kas sasniegusi pēdējos gados augstāko līmeni. Tas norādot uz rūpniecības nozares un ekonomikas stabilizēšanos, no kā ieguvēja ir tautsaimniecība kopumā.

NP Properties pirmajā pusgadā iznomāja industriālās telpas 15 100 kv.m platībā, kas ir par 15% vairāk nekā pērn līdzīgā periodā. Lielāko daļu iznomāto platību veido telpas ražošanai.

Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja, norāda: «Šogad vērojama pozitīva tendence – ražotāji kļuvuši optimistiskāki par savu nākotni un daudz aktīvāk domā par attīstīšanos un darbības paplašināšanu. Tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmē arī mūsu industriālo parku darbību, kuros 60% nomnieku ir ražotāji, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares - metāla, plastmasas, gumijas, kokapstrādes, poligrāfijas, pārtikas ražošanas un citas. Īpaši liels ražotāju īpatsvars ir Nordic Industrial Park Olainē un NP Jelgavas Biznesa Parks Jelgavā, sasniedzot 78% no visām iznomātajām platībām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ober Haus: labākajiem birojiem nomas maksa varētu pieaugt

Ingrīda Drazdovska, 20.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī biroju vidējās nomas maksas nav mainījušās, izņemot atsevišķas biroju ēkas, kuru aizpildījums ir 75 % un vairāk, jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā informē Ober Haus Real Estate.

Atsevišķās biroju ēkās nomas cenas palielinājušās 1 – 2 eiro/m2 robežās. Cenu ietekmē biroju ēkas atrašanās vieta, piedāvātais serviss un apkārtējā infrastruktūra.

«Ņemot vērā to, ka 2010. gada laikā ir samazinājies iznomājamo platību skaits kvalitatīvām telpām ar augsta līmeņa apsaimniekošanu, labu atrašanās vietu un attīstītu infrastruktūru, prognozējam, ka 2011. gadā šāda veida birojiem varētu palielināties nomas maksas 10 – 15 % robežās,» norādījuši Ober Haus speciālisti.

Pēc šīs kompānijas datiem, A klases biroju telpu nomas maksas šā gada sākumā bija no 7 līdz 12 eiro par vienu kvadrātmetru, augstākā nomas maksa par A klases biroju telpām ir 16 eiro/m2, savukārt B klases biroju segmentā nomas maksa ir robežās no 5 līdz 8 eiro/m2 atkarībā no biroja platības, atrašanās vietas un kosmētiskā remonta līmeņa. C klases biroju segmentā nomas maksas ir 3 – 5 eiro/m2. Vidējās apsaimniekošanas izmaksas A klases biroju centros ir 0,85 – 2 eiro/m2, B klases biroja centros – 0,8 līdz 1,5 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas tiesa pēc Rīgas rajona prokuratūras prokurora Armīna Reiņa prasības nolēmusi no bijušā Siguldas novada domes un Rīgas rajona padomes priekšsēdētāja Tāļa Puķīša piedzīt 109 588 latus.

2008.gada 2.jūlijā likumīgā spēkā stājās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums, ar kuru Puķītis notiesāts par Krimināllikuma 319.panta 2.daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši neizdara darbības, kuras tai pēc likuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, ja tas izraisījis smagas sekas - zaudējumus Siguldas novada domei 109 588 latu apmērā, kas likuma izpratnē ir liels apmērs.

Puķītis, būdams Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs - valsts amatpersona, kura ir atbildīga par likuma «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» ievērošanu pašvaldības darbā -, pieļāva, ka Siguldas pašvaldībai piederošās 15 SIA Siguldas senleja kapitāldaļas 2002.gadā tika pārdotas par samazinātu vērtību, nodarot pašvaldībai zaudējumus 109 588 latu apmērā, iepriekš informēja prokuratūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās daudzbērnu ģimeņu definīciju

Dienas Bizness, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 17.martā, vienojās paplašināt daudzbērnu ģimeņu definīciju, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir trīs vai vairāki bērni līdz 24 gadiem, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni , kamēr viņi iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību.

Tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban esošos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam.

Šādas izmaiņas veiktas, jo patlaban normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad viņš ir pārtraucis studijas. Arī pilngadību sasniegušam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam tiek saglabātas tiesības uz neizmantotām sociālajām garantijām līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mācību literatūras tirgū konkurences tiesību pārkāpumus nekonstatē

Žanete Hāka, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma uzsākto mācību literatūras tirgus uzraudzību, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka konkurences tiesību pārkāpumi tirgū nav notikuši.

Vienlaikus KP norāda, ka, lai mācību literatūru iegādātos lētāk, pašvaldību vai valsts līmenī plašāk jāizmanto pastāvošās iespējas iepirkt to bez mazumtirdzniecības uzcenojuma, kā arī jāturpina meklēt risinājumus konkurences veicināšanai mācību literatūras tirgū.

KP norāda – situācijā, kad publiskais finansējums ir nepietiekams, ir būtiski, lai skolas mācību literatūru iepirktu vairumtirdzniecībā, tā izvairoties no mazumtirdzniecības uzcenojuma, kas mācību literatūrai svārstās no aptuveni 20 līdz pat 70%. Par līdz galam neizmantotām iespējām iepirkt grāmatas bez mazumtirdzniecības uzcenojuma liecina lielais grāmatu apjoms, ko izdevēji pārdod grāmatnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku

Nozare.lv, 21.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā «Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?» secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 tūkst. cilvēku, bet gan aptuveni 200 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 tūkst. cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 tūkst.) šādu iespēju pieļāva.

«Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās - viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 tūkst. emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,» uzsvēra Hazans.

Komentāri

Pievienot komentāru