Valsts SIA Piejūras slimnīca noslēgusi vairāk nekā 999,8 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par slimnīcas ēkas renovācijas darbiem, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju. Tā norisināsies Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti » ietvaros.

Konkursā, kurā savus piedāvājumus iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem priekšroka tika dota SIA UPTK, kas piedāvāja zemāko cenu. Iepriekš Piejūras slimnīca lēsa, ka līgumcena par slimnīcas ēku un savienojošā koridora atjaunošanas darbiem varētu būt aptuveni 1,045 milj. Ls.

SIA Piejūras slimnīca iepirkumu komisija saņēmusi astoņus piedāvājumus konkursā par slimnīcu ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

No pretendentiem četri iekļāvušies prognozētajā līgumcenā - aptuveni viens miljons latu bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt pārējiem piedāvājuma summas to pārsniedz, informē Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aigars Puks.

Patlaban turpinās piedāvājumu izvērtēšana, lai noteiktu, vai tie atbilst nolikumam. Rezultātus plānots paziņot augusta sākumā.

Pieteikumus būvdarbu veikšanai iesniedza sekojoši uzņēmumi:

SIA Vega 1, kas piedāvāja līgumcenu 959,7 tūkst. Ls bez PVN; SIA UPTK (999,8 tūkst. Ls); a/s UPB (1,2 milj. Ls); personu grupa SIA PRODEV, SIA Arco Constuction (1,19 milj. Ls); personu grupa EBS-Modus būve (1,0 milj. Ls); SIA AB Build (1,065 milj. Ls); piegādātāju apvienība SIA Dzintars AB, SIA DanSan (1,0 milj. Ls); SIA Liepājas celtniecības sabiedrība Būvnieks (1,1 milj. Ls).

Liepājā Piejūras slimnīcā noslēdzies Eiropas Savienības līdzfinansēts, vērienīgs rekonstrukcijas projekts, faktiski pilnībā pārbūvējot pshiatrijas klīniku.

Būvdarbus sāka pirms gada - 2012.gada septembrī. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem būvniecības ģenerāluzņēmējs bija Liepājas būvfirma SIA UPTK, projektu izstrādāja SIA Ozola&Bula arhitektu birojs.

Pilnībā no jauna izveidota Gerontoloģijas nodaļa bijušajā Bērnu patversmes ēkā, pārplānojot un renovējot telpas atbilstoši psihiatrisko pacientu aprūpes un drošības prasībām. Renovētas arī citas psihiatriskās klīnikas nodaļas.

Valsts SIA Piejūras slimnīca apvieno onkoloģijas un psihiatrijas klīnikas.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,33 miljoni latu, no kuriem 84,21% līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Gandrīz 211 tūkstoši latu visa projekta realizācijai ir slimnīcas līdzfinansējums, ko nodrošināja tās 2011.gada peļņa, ko ministrija atļāva neieskaitīt Valsts kasē, bet novirzīt rekonstrukcijai.

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.

Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Liepājas muzeja ēku kompleksā pabeigta vērienīgākā rekonstrukcija kopš ēku uzcelšanas.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros tika rekonstruētas četras Liepājas muzeja ēkas - bijusī savrupmāja jeb centrālā ēkā (67,4% no būvniecības izmaksām), bijusī ratnīca (18,5 % no būvniecības izmaksām), administrācijas ēka (10,7 % no būvniecības izmaksām) un garāža (3,4 % no būvniecības izmaksām). Kopējās izmaksas ir vairāk nekā viens miljons latu. Iepirkumu rezultātā pašvaldības līdzfinansējums no plānotajiem 12% pieauga līdz 18%. Būvuzņēmējs ir SIA Vega 1, apakšuzņēmējs SIA Pilsbūve.

Rekonstrukcijas ietvaros centrālajā muzeja ēkā veikta ēkas jumta oriģinālo dakstiņu seguma atjaunošana un papildināšana ar Vācijā ražotiem jauniem dakstiņiem, vēsturisko skursteņu remonts, jumta nesošo koka konstrukciju un pārsegumu renovācija. Veikts fasāžu remonts, sanācija un renovācija, atbilstoši fasāžu krāsojuma slāņu izpētei un apmetuma ķīmisko analīžu rezultātiem. Fasādēs remontēti un restaurēti dažādu vēsturisko periodu logi un oriģinālās durvis, daļēji ievietoti jauni logi un durvis, izbūvēta jauna lietus ūdens uztveres un novadīšanas sistēma. Veikta ēkas pamatu attīrīšana, remonts, hidroizolācija, sanācija un siltināšana.

Salaspilī uzsākta līdz šim Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija. Mājas atjaunošana notiek ALTUM īstenotās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros, un mājas remontdarbiem ALTUM ir piešķīrusi līdz šim brīdim lielāko grantu – vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir 120 dzīvokļi. Tās renovācijā kopumā tiks ieguldīti virs 1,5 miljoniem eiro, no kuriem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina banka Swedbank, izmantojot ALTUM garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas renovācija ir līdz šim apjomīgākais projekts ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo tiks veikti ne tikai energoefektivitāti uzlabojoši darbi, bet, ņemot vērā mājas kritisko tehnisko stāvokli, arī kompleksa ēkas renovācija, tai skaitā ēkas ārsienu nostiprināšana, pārvelkot tās ar metāla stiepli.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Zem Liepājas ir vērtīgi termālie ūdeņi, kas nākotnē ļautu jūras piekrastē izvērst ar dziedniecību saistītu uzņēmējdarbību.

Joprojām par izmantojamu resursu tiek uzskatītas arī Liepājas ezera dūņas, ko līdz neatkarībai intensīvi izmantoja Liepājas sanatorijā. Tikko pabeigtajā Liepājas teritorijas plānojumā iezīmēta zona, kurā būs iespējams attīstīt ar dziedniecisko tūrismu, atpūtu un rehabilitāciju saistītu uzņēmējdarbību. Neatkarības gados unikālos dabas resursus tikai pavisam nedaudz izmantojusi Liepājas Reģionālā slimnīca – no padomju laikos ierīkotā dziļurbuma izmantojot nelielu termālā ūdens apjomu dziednieciskajām procedūrām. Privāto uzņēmēju projekti līdz šim gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu dēļ nav realizēti.

Zem Liepājas ir termālie ūdeņi ar augstu – 123 -135 g/l – mineralizācijas pakāpi, liecina vēl PSRS laikos ierīkotā, 1710 m dziļā sanatorijas urbuma pase. SIA Liepājas ūdens pēc pašvaldības pasūtījuma veic urbuma inventarizāciju, lai noskaidrotu gan urbuma stāvokli, gan ūdens izmantošanas iespējas kūrorta izveidē. Rezultāti būs zināmi tikai pēc pāris mēnešiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka pazemes ūdens ir aptuveni 35 – 37 grādus silts, tas satur bromu, kalciju, magniju. To var izmantot sirds un asinsvadu slimību, kustības un balsta aparāta saslimšanu, nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā, stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. «Grūti pateikt, tieši pirms cik gadiem dzima ideja par to, ka pašvaldībai jāiesaistās dziednieciskā tūrisma attīstībā, bet noteikti to kā prioritāti iestrādāsim jaunajā pilsētas attīstības stratēģijā,» sola G. Ansiņš. Attīstības stratēģiju pašvaldība cer izstrādāt jau šogad. Teritorijas plānā ar kurortoloģiju saistītai darbībai iezīmētas vairākas zonas – Jūrmalas parka ziemeļu daļa, kur pirms vairākiem gadiem grandioza SPA kompleksa iecere bija uzņēmējam Andrim Griģim, bijušās Kūrmājas teritorija, kur blakus atrodas minerālūdens urbums, bet ko pašreizējie īpašnieki pametuši novārtā. Tāpat šai darbībai paredzēta Piejūras slimnīcas teritorija, ko valsts atvēlēja pašvaldībai. Plāns paredz atvērt mazās ieliņas, veidojot vairākas izejas pie jūras.Lielākiem projektiem teritorijas plānā paredzēta zeme pie Dienvidu fortiem – vietā, kur tagad Dānijā apsūdzētais Bents Iversens solīja uzbūvēt brīvdienu ciematu ar plašu ūdens atrakciju parku. Pašvaldība jau iesniegusi priekšlikumus valdībai paredzēt nākamajā ES naudas sadales periodā atbalstu šāda veida tūrismam.

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Pabeigta AS Laima šokolādes ražotnes tehnoloģisko iekārtu renovācija. Renovācija tika uzsākta 2013. gada oktobrī, izmantojot Latvijas valsts piedāvātās iespējas, ko sniedz līdzekļi no emisiju kvotu tirdzniecības saskaņā ar Kioto protokolu, informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

Renovācija veikta, nomainot AS Laima ražošanas ēkā, kurā notiek šokolādes ražošana, tehnoloģiskās iekārtas, kas bija novecojušas un kurām bija nepieciešami nozīmīgi uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un atgūtu neizmatoto enerģiju.

Produktu ražošanas procesā nepieciešamā dzesēšana līdz šim tika nodrošināta, izmantojot elektrību. Esošās iekārtas bija energoneefektīvas. Temperatūras uzturēšanai produktu masas tvertnēs tika izmantots tvaiks, kura ražošanai izmantoja dabasgāzi. Arī šī sistēma bija energoneefektīva, jo radīja lielus enerģijas un ūdens zudumus, skaidroja R. Voronkova.

Rīgā, Kalnciema ielā 33 Nr.2 pašlaik tiek veikta fasādes un iekštelpu renovācija – ēkā tiks izveidots Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls, kas būs atvērts Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem, ar mērķi popularizēt Pārdaugavas un Latvijas koka arhitektūru.

Koka arhitektūras centrā iecerēts praktisko darbnīcu, lekciju, prakšu un ekskursiju formā informēt un izglītot sabiedrību par koka ēku saglabāšanu, kultūrvēsturisko vērtību, apsaimniekošanu un atjaunošanu.

Topošais Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls ir valsts nozīmes aizsargājams koka arhitektūras piemineklis, kas celts 1895.gadā, bet vēlāk pārbūvēts 1930.gadā. Tā renovācija notiek saskaņā ar LR kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, saglabājot tā kultūrvēsturisko vērtību un padarot to publiski pieejamu nākamajām paaudzēm. Renovācija tiek veikta saskaņā ar tradicionālās amatniecības un ekoloģiskas būvniecības tradīcijām, izmantojot tikai roku darbu bez rūpnieciskas iejaukšanās. Tiek izmantoti tikai dabīgi un otrreiz atjaunojami kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, dabīgas krāsas – ekoloģiskas lineļļas krāsas koka darbiem.

Pagājušajā nedēļā Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēmusi būvobjektu Liepājā – SIA AE Partner elektronisko iekārtu ražotni. Bijušajā gaļas pārstrādes cehā Ganību ielā 1/3 ir veikta pamatīga telpu renovācija, izveidojot elektrotehniskās ražotnes montāžas cehu, noliktavas, kantora, iekārtu projektēšanas un citas telpas.

Renovācija veikta gandrīz 6000 kvadrātmetru lielā platībā (elektrotehniskā ražotne – 4 353.2 m2; noliktava – 1640.1 m2), informē Liepājas pilsētas būvvalde.

Ražotnes un noliktavu korpusos izbūvētas jaunas nepieciešamās inženierkomunikācijas, iekārtota darbinieku ēdnīca, sanitārās un citas telpas.

Būvobjekta renovācija uzsākta 2013. gada maijā – pēc tam, kad uzņēmums izsolē iegādājās bijušo gaļas pārstrādes cehu. Tā kā agrāk šīs telpas bija piemērotas pārtikas ražotnei, tad, lai šeit varētu sākt strādāt SIA AE Partner, tika demontētas liekās starpsienas, komunikācijas un citi vairs nederīgie būvelementi.

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Marta sākumā pārvērtības piedzīvojusi universālveikala “Stockmann” modes aksesuāru nodaļa, paplašinot telpas 380 kvadrātmetru platībā un piedāvājot virkni jaunu “premium” zīmolu apavu, aksesuāru un rotaslietu kategorijā.

Nodaļas paplašināšanā “Stockmann” un ēkas īpašnieks ieguldījuši 550 tūkstošus eiro.

“Paplašinot aksesuāru nodaļu, turpinām īstenot mūsu mērķi attīstīt modes kategoriju un papildinām savu sortimentu ar arvien jauniem pasaulē populāriem un klientu pieprasītiem “premium” zīmoliem,” stāsta universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Aksesuāru nodaļas jaunā un paplašinātā daļa izvietota kādreizējās kafejnīcas vietā blakus galvenajai ieejai. Telpas renovācija ilga vairākus mēnešus, rezultātā izveidojot modernu un funkcionālu tirdzniecības zāli ar plašu skatu uz 13. janvāra ielu.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā tika veikta “Stockmann Delikatess” nodaļas renovācija, pilnībā pārveidojot tās vizuālo tēlu, uzstādot jaunas, energoefektīvas iekārtas un atverot kafejnīcu “Stockmann Cafe”. Nodaļas renovācijā uzņēmums investēja 2,5 miljonus eiro.

Pēc renovācijas augustā Jūrmalas slimnīcā tiks atklātas Dzemdību nodaļas jaunās telpas. Nodaļas renovācijas izmaksas ir 533 tūkst. Ls, kur Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir vairāk nekā 289 tūkst. Ls, Jūrmalas pašvaldības finansējums – vairāk nekā 88 tūkst. Ls un slimnīcas finansējums – vairāk nekā 154 tūkst. Ls.

Kopumā renovācijas un rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniedz 1,29 tūkst. Ls, kur 51 % sedz ERAF līdzekļi, Jūrmalas slimnīca – 42 %, bet Jūrmalas pašvaldība – 7 %. Lai veiksmīgi pabeigtu rekonstrukciju, slimnīca saņēma arī aizņēmumu bankā, informē pašvaldība.

Renovācija un rekonstrukcija īstenota projektā «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras pilnveidošana SIA Jūrmalas slimnīca, veicot pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai». Projekts īstenots divos posmos: no 2011. gada augusta veikta ēkas ārējā renovācija un rekonstrukcija, bet no 2012. gada februāra – ēkas iekšējās renovācijas darbi.

Mundigciemā (Talsu novada Lībagu pagastā) piektdien, 17. novembrī atklāta atjaunotā daudzdzīvokļu māja – Saullēkti, kuras renovācijā ieguldīti 294 tūkstoši eiro, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Līdz ar šīs mājas renovācijas noslēgumu, Mundigciems ir pirmais ciems Latvijā, kurā ir renovētas visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Piecu stāvu, 45 dzīvokļu mājas atjaunošana notika, izmantojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmu, ko īsteno Altum ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Kopumā mājas renovācijā ir ieguldīti 294 tūkstoši eiro, no kuriem puse jeb 147 tūkstoši eiro ir Altum grants jeb dāvinājums. Otra puse finansējuma ir piesaistīta no SEB bankas, izmantojot Altum kredīta garantiju.

Mājas atjaunošanas laikā tika siltinātas ārsienas, remontēti balkoni, nomainīti logu un balkonu durvis tiem iedzīvotājiem, kuri to vēl nebija izdarīšu paši. Kopējā mājas fasāde tika apstrādāta ar dekoratīvo apmetumu. Renovācijas procesā siltināja pagraba griestus, pamatus, kā arī mājas bēniņus un nomainīja jumta segumu. Būvdarbu laikā tika nomainītas aukstā ūdens caurules, savukārt no jauna izveidotas 5 centralizētas karstā ūdens sagatavošanas sistēmas. Energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā visas apgaismes iekārtas, kas atrodamas kopīgi izmantojamajās telpās, tika nomainītas uz LED lampām.

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Jelgavā uzsākta pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija, kurā tiks ieguldīti aptuveni 345 000 eiro, no kuriem 172 tūkstoši eiro ir Altum grants. Ēkas rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt aptuveni 2018. gada vidū, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Vīgriežu ielā 30, Jelgavā, kurā ir 39 dzīvokļi jeb mājsaimniecības, atjaunošana notiks, izmantojot dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu, ko īsteno attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Kopumā mājas renovācijā tiks ieguldīti aptuveni 345 tūkstoši eiro, no kuriem 172 tūkstoši eiro ir ALTUM grants. Otra puse finansējuma tiks piesaistīta no bankas Swedbank.

Mājas atjaunošanas projekta gaitā siltinās sienas, ēkas pēdējā stāva pārsegumu un pagraba pārsegumu. Plānots nomainīt logus, ārdurvis, iekšējās inženierkomunikācijas, apkures sistēmu, daļēji arī jumta segumu. Renovācijas procesā namam uzlabos ventilācijas sistēmu, kā arī izremontēs kāpņu telpas.

Sabiedriskā ēka Jomas ielā 37, kurā iepriekš atradās restorāns Korso (vēl iepriekš - restorāns Mascotte), nav arhitektūras pieminekļu sarakstā, kā arī, atbilstoši Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma vēsturiskās apbūves novērtējumam, nav atzīta kā kultūrvēsturiski vērtīga ēka, bet ir fona apbūvi veidojoša būve.

Tā portālu Db.lv informēja Jūrmalas dome, paskaidrojot, ka, kā tas ir noteikts apbūves noteikumos, rekonstruējot šādas kategorijas ēkas, saglabājams ēku mērogs, apjoma proporcijas, apdares materiāli un dekora elementu stilistika. Pati ēka atrodas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā.

Iepriekš Jūrmalas aizsardzības biedrība savā interneta vietnē publicēja informāciju, ka «Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju sašutumu ir izraisījis kārtējais uzbrukums pilsētas kultūrvides un arhitektūras nozīmīgām vērtībām».

Domē norādīja, ka zemesgabala īpašnieki nebija gatavi atjaunot agrāko restorānu, kurš jau padomju periodā bija pārbūvēts un zaudējis daļu būvdetaļu, kādēļ arī netika atzīts kā kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts.

Par 2011. gada labāko jaunbūvi Latvijā godalgota daudzdzīvokļu sociālā māja ar tirdzniecības un pakalpojumu kompleksu Valdeķu ielā.

Pagājušā gada labāko būvju sarakstā izteikti dominē jaunbūvētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kā arī nozīmīgu vēsturisku ēku rekonstrukcijas un restaurācijas projekti, tā liecina Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) ikgadējās skates Gada labākā būve Latvijā '2011rezultāti.

Šogad LBA žūrijas vērtējumam no 2011. gada būvnieku veikuma bija iesniegti 24 objekti, līdzīgs to skaits bija arī iepriekšējā gada konkursā, kad tika vērtēti un apbalvoti 2010. gada labākie objekti. LBA izpilddirektors Mārcis Nikolājevs DB atzina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi būvdarbu kvalitāte.

Kopumā LBA godalgas šogad ieguva 15 objekti, kas bija pieteikti piecās nominācijās – Jaunbūve, Rekonstrukcija, Restaurācija, Inženierbūve un Renovācija, t.sk. energoefektivitātes paaugstināšana.

Drīzumā Pārdaugavas vēsturiskās koka arhitektūras vidi papildinās atjaunots īpašums – Melnsila kvartāls, kas atrodas starp Alīses ielas ūdenstorni un Kalnciema kvartālu, informē IMMOSTATE Home.

3442 m² plašā pagalmā vēsturiskajā veidolā tiek atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros izvietoti 32 dzīvokļi.

19. gadsimta beigās gruntsgabals Švarcmuižas ielā 14 piederēja uzņēmējam Ludvigam Ādolfam Jansonam. Pirms vairāk nekā 100 gadiem celtās dzīvojamās ēkas eleganto ārpilsētas rezidenču stilā projektējis arhitekts Jānis Alksnis.

Melnsila kvartāls atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus gleznainajam Alīses ielas ūdenstornim un Kalnciema kvartālam. Īpašums atrodas aizsargājamā Āgenskalna vēsturiskās koka apbūves teritorijā.

2016. gada sākumā tika sākta Melnsila kvartāla ēku renovācija, lai labiekārtotā un privātā teritorijā savā vēsturiskajā veidolā līdz 2017. gada decembrim atjaunotu divas koka ēkas. Nākotnē blakus divām esošajām ēkām plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas harmoniski iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē.

Ieguldot vairāk nekā 109 tūkstošus latu, pabeigta Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes renovācija.

Ēka ir viens no īpašumiem, kas iekļauts tā sauktajā ebreju īpašumu sarakstā.

Projektu Liepājas Universitātes infrastruktūras un mācību aprīkojuma modernizācija prioritāro virzienu studiju kvalitātes uzlabošanai, nodrošinot vienlīdzīgu iespēju principu un universālu vides pieejamību līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Projekta ietvaros nomainīta siltumapgādes sistēma ēkā, logi, durvis, daļēji atjaunots jumts, kā arī veikta fasādes atjaunošana. Kopumā remonts izmaksājis 109,3 tūkstošus latu.

Būvniecības uzņēmums Pro Dev ēkas remontu sāka pagājušā gada beigās, taču sarežģīto ēkas fasādes atjaunošanas darbu dēļ renovācija ieilga un tika pabeigta šā gada oktobrī. Iepriekšējā plānošanas periodā Kūrmājas prospekta ēka tika daļēji renovēta, izmantojot ERAF līdzekļus, EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļus. Liepājas Universitātes Projektu daļas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis uzsver, ka gaida no projekta nozīmīgu atdevi. Jau, tikai nomainot logus, enerģijas patēriņš ir samazinājies par 10 %. Tomēr galvenais projekta mērķis ir pilnveidot studiju kvalitāti, veicināt zinātnes un infrastruktūras attīstību un paaugstināt Universitātes konkurētspēju Latvijas, Eiropas un pasaules mērogā, uzsver Atis Egliņš-Eglītis. Pašreiz ēkā Kūrmājas prospektā 13 darbojas Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, Kurzemes Humanitārais institūts un Mākslas pētījumu laboratorija.