Jaunākais izdevums

Rīgas lietus ūdens sistēma ir pietiekoši veca un sliktā tehniskā stāvoklī, šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paziņoja Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.

Valpēters sniedza informatīvu ziņojumu, kurā minēja, ka Rīgas lietus ūdens sistēma ir novecojusi. To apliecina fakts, ka atsevišķi sistēmas posmi ir būvēti 20.gadsimta 30.gados, līdz ar to dažādos laika posmos būvētā sistēma ir savu nokalpojusi.

Valpēters atgādināja, ka Satiksmes departamenta rīcībā ir pirms pāris gadiem veikts pētījums, kurā analizēta Rīgas lietus un notekūdeņu sistēma. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai uzlabotu esošo Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas darbību, ir nepieciešami vismaz 69 miljoni eiro. Savukārt, lai sakārtotu vietas pilsētā, kurās nav lietus ūdens kanalizācijas, piemēram, Čiekurkalna 1.līnija un 2.līnija, Flotes iela, un citas vietas, kurās stiprāku lietusgāžu laikā ūdeni atsūknē tam speciāli paredzētas iekārtas, vajadzīgi vēl aptuveni 11 miljoni eiro. Problemātiska situācija ir arī ar kanalizāciju Vecrīgā, piebilda Valpēters.

Lai visā Rīgā savestu kārtībā kanalizāciju, būtu nepieciešami aptuveni 200 līdz 300 miljoni eiro, paskaidroja Valpēters, kurš atzīmēja, ka esošā finansējuma ietvaros Satiksmes departaments mēģina remontēt maģistrālos kanalizācijas mezglus. Šobrīd remontdarbi norisinās K.Ulmaņa gatves maģistrālajā kolektorā, kurš ir sliktā stāvoklī. Valpēters piebilda, ka K.Ulmaņa gatves kolektors ir ļoti nozīmīgs mezgls Rīgā, jo tajā tiek novadīts liels ūdens daudzums.

Valpēters arī paskaidroja, ka daudz aprunātajā K.Barona ielā līdz šim ir veikta ielas seguma maiņa, nevis ielas pārbūve, līdz ar to šajā ielā nav tikusi mainīta vai remontēta ne komunikāciju sistēma, ne lietus ūdens kanalizācijas sistēma, kura šajā ielā nepastāv. Visi lietus ūdeņi tiek novadīti kanalizācijas sistēmā, piebilda Valpēters. Līdz ar to, ja pilsētā nolīst tik liels nokrišņu daudzums kā tas nesen pilsētā tika piedzīvots, esošā kanalizācijas sistēma nav spējīga tikt galā ar tik liela apjoma ūdens daudzumu. Tā kā projekts, kura ietvaros tiktu veiktas modifikācijas, kas ļautu K.Barona ielu sagatavot tā, lai iela neapplūstu, izmaksātu aptuveni 40 līdz 50 miljonus eiro, tuvākajā laikā nav paredzēts veikt šāda veida pārbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Neļaujiet savai septiskajai tvertnei smirdēt: septiķa iegādes, montāžas un apkopes ceļvedis

Sadarbības materiāls, 25.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir bioloģiskā kanalizācija un kas jāzina pirms tās ierīkošanas savā privātīpašumā?

Sadarbības materiāls, 09.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas piena kombināts par piesārņojumu: Esam vēsturiskas situācijas upuri

Db.lv, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes grupa “Food Union” ir pilnībā novērsusi piesārņojuma avotu, kura dēļ saimnieciskie ūdeņi ieplūda lietus kanalizācijā, kā tika konstatēts šī gada 6.jūlijā.

Uzņēmums ir demontējis pārplūdes cauruli, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo nav redzama nevienā shēmā vai topogrāfijā. Atklājot to, konstatēts, ka pārplūdes caurule izbūvēta kanalizācijas akas augšējā daļā aptuveni 0,8m virs teknes, kā rezultātā notekūdeņi tajā varēja nokļūt tikai ārkārtas gadījumā.

Rosina kriminālprocesu par iespējamu Rīgas piena kombināta apzinātu notekūdeņu piesārņošanu 

Valsts policija (VP) ir ierosinājusi kriminālprocess par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts"...

“Valsts vides dienesta publiski pausto viedokli par apzinātu piesārņojumu uzskatām par nepamatotu. Mēs esam iepriekš radītas, vēsturiskas situācijas upuri. To nevaram padarīt par nebijušu, bet varam darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu sekas un atkārtošanos nākotnē, ko arī nekavējoši esam izdarījuši. Rūpes par sabiedrības veselību un apkārtējo vidi ir viena no mūsu stratēģiskām prioritātēm. Tādēļ mēs esam uzsākuši savu iekšēju izmeklēšanu, kā arī sadarbosimies ar Valsts policiju,” komentē Irēna Holodnaja, Food Union Latvijā vadītāja.

Jau iepriekš tika ziņots, ka šī gada 6.jūlijā Valsts vides dienests kopīgi ar “Rīgas piena kombināta” speciālistiem veica notekūdeņu kanalizācijas aku apsekošanu, jo bija aizdomas, ka tuvumā esošajā lietus ūdens kanalizācijā varētu būt ieplūduši neattīrīti saimnieciskie notekūdeņi. Pateicoties abu organizāciju speciālistu saliedētam darbam tika konstatēts, ka uzņēmuma teritorijā starp lietus ūdens un saimnieciskās kanalizācijas akām atrodas pārplūdes caurule, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo tā nav bijusi atzīmēta nevienā no 1990-to gadu mantotajām shēmām vai topogrāfijā.

Vienlaikus tika atklāts, ka ir notikusi avārijas situācija paša uzņēmuma notekūdeņu sistēmā – tajā paceļoties šķidruma līmenim, tas pārplūda nevienam nezināmajā caurulē.

Konstatējot augstāk minēto, “Rīgas piena kombināts” nekavējoties novērsa šo situāciju, par ko 20.jūlijā informēja arī VVD. Uzņēmums veica atsūknēšanu savā lietus ūdens kanalizācijas sistēmā un pilnībā likvidēja konstatēto pārplūdes cauruli. Vienlaikus profilaktiskos nolūkos uzņēmums veica pilnīgi visu “Rīgas piena kombināta” kanalizācijas sistēmu pārbaudi un secināja, ka tā teritorijā nav citu nezināmu notekūdeņu pievadu.

“Rīgas piena kombināts” regulāri investē videi draudzīgos ražošanas un infrastruktūras risinājumos. Tostarp svaigo piena produktu izcilības centrā ir jauna PET līnija, uz kuras pilnībā pārstrādājamos iepakojumos tiek ražoti dažādi dzeramie jogurti. Aizvien “zaļāks” kļūst arī uzņēmuma autoparks – daudzas no kravas mašīnām ir ar dubulto temperatūru saldēšanas kamerām, kas ļauj samazināt gan nobrauktos kilometrus, gan CO2 izmešus. Uzņēmums sāk izmantot arī elektriskos auto. Uzņēmums plāno tuvāko gadu laikā iekšējā vides infrastruktūrā ieguldīt vēl ap 2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Liepājas SEZ teritorijā uzbūvētas divas jaunas ražošanas ēkas

Db.lv, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Pillar Contractor" pabeidzis rekonstrukcijas 2. kārtas darbus viesnīcā "Konventa Sēta". Tās ietvaros atjaunotas divas ēkas ar kopējo platību nedaudz vairāk kā 1100m2, tai skaitā renovēti 34 viesnīcas numuriņi, informē uzņēmums.

Renovācijas darbi vēsturiskajā ēkā ilga no 2020.gada februāra līdz 2021. gada februārim.

Rekonstrukcijas darbu ietvaros tika demontētas starpsienas un vietās, kur tas nepieciešams plānojuma maiņai, izbūvētas jaunas. Veikta arī ģipškartona griestu izbūve, apdares darbi, no jauna izbūvēti iekšējie inženiertīkli: elektrotīkli, apkure, ventilācija, dzesēšana, ūdensvadi un kanalizācija, vājstrāvas TV tīkli, datu tīkli, telefonlīnijas, piekļuves kontroles sistēma, video novērošanas sistēma un ugunsgrēka atklāšanas trauksmes signalizācija.

Atjaunojot abu ēku fasādes, izbūvētas pandusu piekļuves cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī viesnīcā izbūvēti 2 numuriņi cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Tāpat izbūvēts bēniņos apdzīvojams jumta stāvs ar 3 jauniem numuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iepriekš slēgtajā ceļa posmā Skaistkalnē ir atvērta satiksme

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 metrus garais autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) posms pašā Skaistkalnes centrā ir atvērts satiksmei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar uz autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) posma no Bārbeles līdz Lietuvas robežai (47,05.-55,80. km) būvdarbu ietvaros satiksmei pilnībā tika slēgts 300 m garš posms Skaistkalnē (55,36.-55,66. km). Tur tika izbūvēta lietus notekūdeņu kanalizācija. Šie darbi ir pabeigti un slēgtais posms atvērts satiksmei.

Būvdarbi posmā turpinās un pārējie satiksmes ierobežojumi tur joprojām ir spēkā. Tiek pārbūvēts arī tilts pār Iecavu, posmā ir pieci posmi ar luksoforiem.

Būvdarbus līdzfinansē ERAF, to līgumcena ir 8,37 miljoni eiro (ar PVN) un tie tiks pabeigti nākamgad. Posma pārbūvi veic SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūvi

Lelde Petrāne, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 apstākļiem, Sarkandaugavas pārvada būvniecība norit atbilstoši darbu un laika grafikam. Darbus plānots pabeigt 2022. gada vasarā, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Plānots, ka pārvada izbūve būtiski samazinās sastrēgumu veidošanos maģistrālajās Sarkandaugavas ielās un pie dzelzceļu pārbrauktuves, kā arī veicinās tranzīta kravas transporta novirzīšanu no Centra un Sarkandaugavas.

Pirmajā būvniecības gadā tika veikta inženierkomunikāciju pārbūve, iedzīti 11 872 metri pāļu un izbūvēti 33 no 42 balstiem. Pārbūvēts arī tramvaja kontakttīkls Sliežu ielā, pārbūvēti siltumapgādes tīkli Viestura prospektā, pārbūvēts vidēja spiediena gāzes vads D426 Tvaika ielā, kā arī pārbūvēta110kV elektropārvades divķēžu līnija Nr.215/218 posmā no balsta Nr. 26 līdz apakšstacijai “Mīlgrāvis” kabeļu izpildījumā.

Šajā objektā neparasts un arhitektoniski pievilcīgs risinājums tika pielietots satiksmes pārvada daļai pāri Viestura prospektam, kur pārvada konstrukcijas veidotas no ekstradozētas laiduma konstrukcijas, kuras papildus noturēs vantis no pilona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iedzīvotāji vairāk iegādājas vienstāvu koka ēkas 50 km no Rīgas

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn par trešdaļu augusi cilvēku interese par savas privātmājas būvniecību, izsniegto aizdevumu apjomam privātmāju iegādei vai celtniecībai sasniedzot 60 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

Šī tendence turpinās arī šogad – pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma sava mājokļa būvniecībai audzis vēl par 35%, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada un tas arvien turpina augt, apliecinot, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju šobrīd steidz īstenot sapni par savu privātmāju, arvien biežāk izvēloties to būvēt paši.

«Gan banku sektorā kopumā, gan Swedbank, iepriekšējā gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu dinamika, bija ar izteiktu izaugsmi. Pozitīvi ir tas, ka, saglabājoties šādam pieprasījumam, pavisam drīz varēsim redzēt arī kopējo mājokļa kredītportfeļa pieaugumu un tas ir labs indikators veselīgai ekonomikai. Pozitīvo dinamiku ir stimulējuši vairāki faktori, taču, galvenokārt tie ir: gan vajadzība pēc mājokļa, gan zemās procentu likmes, gan tas, ka bankas kļūst ar vien elastīgākas ar pirmās iemaksas apmēru. Piemēram, noformējot mājokļa kredītu ALTUM Valsts atbalsta programmas ietvaros, pirmās iemaksas apmērs ir sākot no 5%. Standarta gadījumos pirmās iemaksas apmērs pārsvarā ir 15%-20% apmērā no mājokļa vērtības. Latvijā, mājokļu piedāvājums Jaunajos projektos ir diezgan ierobežots, tāpēc arī lielākoties tiek pirkti dzīvokļi tipveida projektos Rīgā, tomēr pozitīvi ir arī tas, ka pieaug interese arī pēc savas privātmājas iegādes vai celtniecības. Piemēram Swedbank 2016.gadā privātmājas iegādei vai celtniecībai esam parakstījuši aizdevuma līgumus par aptuveni 60 miljoniem eiro,» norāda Ainars Balcers, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgas domes Satiksmes departaments šī gada budžetā ieplānojis 24,41 milj. eiro.

Tā liecina Rīgas domes portālā pieejamā informācija. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 17 milj. eiro ir paredzēti transportbūvju pārbūvei, izbūvei un ielu seguma periodiskajai atjaunošanai. Kopējo summu veido neizmantoto līdzekļu atlikums no pagājušā gadā paredzētās mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām 13,96 milj. eiro apmērā un 10,75 milj. eiro uzturēšanai piešķīrusi VAS Latvijas Valsts ceļi. Jāmin, ka Rīgas pašvaldība pēdējos gados ir izpelnījusies asu kritiku par situāciju pilsētas ielās un uz tiltiem. Atsevišķi infrastruktūras projekti, kurus bija plānots uzsākt jau pērn, diemžēl uz priekšu kustas salīdzinoši lēni.

Atsevišķas lielās ielas Rīgā jau ilgāku laiku sagādā galvassāpes pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Viena no tādām ir Krasta iela. Iepriekš tika solīts, ka remontdarbi te sāksies jau pērn jūlijā, taču nekā. Iepriekš nu jau bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks taisnojās, ka remontdarbu ieilgšana bieži ir saistīta ar nepieciešamību vispirms sakārtot pazemes komunikācijas, lai tuvākajos gados tās vairs nebūtu jāaiztiek, un tieši šis bijis arī viens no Krasta ielas remontdarbu aizkavēšanās iemesliem. Šis projekts ir sadalīts divās daļās. Proti, ir nošķirta velosipēdu infrastruktūras izveide un Krasta ielas brauktuves seguma nomaiņa. Pērn rudenī noslēgts līgums ar SIA Binders par seguma atjaunošanu Krasta ielas brauktuvei. Līguma summa ir 8,1 milj. eiro ar PVN, DB pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. Arī gājēju/veloceļa pārbūves projekts esot gatavs un šobrīd notiek sagatavošanās darbi iepirkumam par objekta izbūvi. Plānots, ka visi darbi Krasta ielā tiks pabeigti šajā būvdarbu sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir noslēgusi pirmos 6 mēnešus Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā. Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus: infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10’000 rasējumu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 7,5 miljoniem eiro izbūvēts ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu posms Jūrmalā

Db.lv, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī ekspluatācijā nodots ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves posms Jūrmalas pilsētā Bražciems – Bulduri teritorijā.

Posmā Bražciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls gandrīz 14 kilometru garumā ar pievienojumiem 288 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 15 kilometru kopgarumā ar pievadiem 323 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli, izbūvēta lietus kanalizācija un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Amulas ielā. Projekta darbos iekļauta arī zālāja atjaunošana un betona bruģakmens ieklāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm otrdienas vakarā un naktī atkal radījis nopietnas problēmas daudzviet Lietuvā - applūdušas ielas un ēku pagrabi, zibens spēriens izraisījis ugunsgrēku gāzesvada aizsargjoslā, bet pats gāzesvads nav cietis.

Otrdienas vakarā, applūstot Širvintu pilsētas slimnīcas pagrabam, slimnīcai nācies atslēgt elektroenerģijas padevi, līdz ūdens no pagraba atsūknēts. Vēlāk ziņots, ka Elektrēnos applūdusi Lietuvas elektrostacijas sūkņu stacija.Ap pusdeviņiem vakarā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis ziņu, ka Utenas nomalē zibens iespēris gāzesvada aizsargjoslā, nelielā daudzumā izplūdusi un aizdegusies gāze. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji bloķējuši teritoriju un sagaidījuši gāzes avārijas dienestu.

Ugunsgrēku kopīgiem spēkiem apdzēsuši glābšanas dienestu un enerģijas sadales operatora Energijos skirstymo operatorius (ESO) avārijas dienesta darbinieki.Pēc ESO informācijas, gāzesvads nav cietis, iedzīvotājiem nekādas briesmas nav draudējušas. Šobrīd kompānijas speciālisti pārbauda gāzes sistēmu un cenšas noskaidrot ugunsgrēka iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija

Dienas Bizness, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izstrādāts daudzdzīvokļu ēkas būvniecības tipveida projekts

Db.lv, 16.07.2021

EM 2020.gadā veikta publiska iepirkuma rezultātā tipveida projektu daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai izstrādāja personu apvienība, kurā apvienojušies SIA "Cubed", SIA "K Forma", SIA "MEP solutions" un SIA "Core projekts", savukārt tipveida projekta kvalitātes pārbaudi veica SIA "CMB". Tipveida projekts tika izstrādāts par 187 332 eiro.

Avots Ekonomikas ministrija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, informē Ekonomikas ministrija.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

"Izstrādāt jaunu daudzdzīvokļu mājas būvniecības tipveida projektu pamudināja dzīvojamā fonda situācija Latvijā, kas ar jaunām daudzdzīvokļu mājām nav bijis ievērojami papildināts vismaz 20 gadus. Reģionos tas kavē jaunu darba vietu izveidi un tautiešu atgriešanos dzimtajā novadā. Ekonomikas ministrijas izstrādātais tipveida projekts ir nozīmīgs rīks pašvaldībām, lai veicinātu jaunu, mūsdienīgu, energoefektīvu un ekonomisku mājokļu pieejamību Latvijas reģionos, vienlaikus arī tautsaimniecības attīstību, jo tipveida projektā pārsvarā ir paredzēts izmantot vietējos būvmateriālus. Turklāt - tiks ietaupīti arī būtiski publiskie līdzekļi uz jaunu būvprojektu izstrādi," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru