Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

Rīgas pils atjaunošanas padome pēc ekspertu uzklausīšanas, nolēma atbalstīt Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) ierosinājumu par projekta «Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils laukumā 3, Rīgā, rekonstrukcija» turpināšanu, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

«Horna bastiona arheoloģiskās izpētes darbi ir pabeigti. Līdz 2018. gada marta beigām saņemsim gala ziņojumu, tādējādi mēs varam sākt koriģēt atjaunošanas projektu un veicamos darbus atbilstoši ekspertu secinājumiem par vērtībām, kas atklātas izpētes laikā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis atzīmējot, ka šī gada otrajā ceturksnī plānots izsludināt būvniecības konkursa otro kārtu.

Būvniecības konkurss Rīgas pilī turpināsies, balstoties uz jau esošo pilnsabiedrības «Rīgas pils Kastelas projekts» izstrādāto būvprojektu. Vienlaikus, ievērojot pils izpētē atklāto,VNĪ jau tagad vērtēs nepieciešamās izmaiņas projektā un apjomos. Padomes sēdē VNĪ uzņēmās operatīvi nodrošināt būvniecības darbu organizatorisko pusi, veikt nepieciešamās izmaiņas būvprojektā, nodrošināt ekspertīzi atsevišķām tā daļām, saskaņot izmaiņas ar būvvaldi.

Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz ir pabeigta restaurējamo un jauno dēļu grīdu izbūve, vēsturiskajā remtera zalē (kādreizējā ēdamzāle) sienu apdares darbi, inženierkomunikāciju iestrāde, kā arī noņemts būvžogs Daugavas gātes pusē, turpinās iekštelpu virsmu restaurācijas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Darbi rit raitāk nekā plānots, un šobrīd esam pabeiguši aptuveni 85% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Katrā no projektiem meklējam ilgtspējīgus risinājumus un domājam par resursu saprātīgu izmantošanu. Piemēram, no demontētajām koka sijām izgatavoti soli vestibilos, no jumta demontētajām kapara loksnēm izgatavotas LNVM suvenīra veikala mēbeles, kā arī no kopējo grīdas dēļu apjoma gandrīz 80% tiek tieši atjaunoti, tādejādi ne tikai saglabājot vēsturisko mantojumu, bet arī taupot resursus,” norāda R.Griškevičs.

Noslēdzošajā darba posmā plānots turpināt darbu pie logu un virsmu restaurācijas, metāla konstrukciju (t.sk. kāpņu) montāžas, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, stikloto iekšsienu un durvju montāžas. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 95 strādnieki, to vidū liels skaits ir augsti kvalificēti restauratori.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iepirkumu komisija ņēma vērā arhitektu un vēsturnieku viedokli un nolēma Rīgas pils 2.kārtas restaurācijas un rekonstrukcijas izpētes darbus nepakļaut papildus riskiem, informē VNĪ.

Izpēte un arheoloģija ir obligāta, pirms uzsākt šī sarežģītā un apjomīgā objekta būvniecības darbus. Tādējādi šodien tiek pārtraukta iepirkuma procedūra Rīgas pils konventa (kastelas) pārbūvei un restaurācijai Pils laukumā 3.

2015.gada 18.septembrī VNĪ izsludināja slēgtu konkursu, lai izraudzītu būvdarbu veicēju Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas 2.kārtai. Tās ietvaros plānota 16.gs. vidū būvētās Rīgas pils daļas renovācija un pārbūve, kas ietver projektā īpaši akcentējamās Kapelas un Remtera telpas, kuras paredzēts atjaunot sākotnējā viduslaiku veidolā, demontējot starpsienas un starpstāvu pārsegumus.

Iepirkuma komisija, izvērtējot pretendentu iesniegto dokumentāciju, konstatēja nepilnības un būtiskas atšķirības piedāvājumos, tādēļ bija nepieciešams uzdot lielu apjomu precizējošu jautājumu pretendentiem un piedāvājumu izvērtēšanā bija jāpieaicina papildu neatkarīgi eksperti. Iesniegtos tehniskos piedāvājumus padziļināti vērtēja arī projekta autors, lai salīdzinātu tajos iekļauto materiālu un risinājumu atbilstību projekta augstajām prasībām.

RBSSKALS Būvvadība izvērtē iespēju vērsties ar iesniegumu KNAB par prettiesisku līguma izbeigšanu bijušajā Tabakas fabrikā un par Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projektu, liecina šorīt izplatīts uzņēmuma paziņojums.

«RBSSKALS Būvvadība izvērtē iespēju vērsties ar iesniegumu KNAB, lai pārbaudītu notikumus saistībā ar Līguma prettiesisku izbeigšanu bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā 58A un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes darbībām ar mērķi pārmaksāt par Rīgas pils Konventa (Kastelas) pārbūves un restaurācijas darbiem vismaz 2 miljonus eiro. Tāpat RBSSKALS Būvvadība izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē, lai tā veiktu pārbaudi par iespējamu neatļautu vienošanos VNĪ rīkotajos iepirkumos,» teikts paziņojumā.

Uzņēmums par augstāk minētajiem jautājumiem esot vērsies arī pie Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, lai viestu skaidrību par Finanšu ministrijas padotībā esošās VNĪ valdes darbībām un lēmumiem, «kas var būtiski ietekmēt valsts budžetu». Vakar Finanšu ministrijā iesniegts detalizēts projekta būvdarbu izklāsts, veikto darbu grafiks un cita ar projektu saistītā dokumentācija.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu.

Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Aptuveni puse (52%) finanšu līdzekļu jeb 2,1 miljons eiro, kuri palikuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīcībā pēc valstij piederošu īpašumu atsavināšanas 2023.gadā, ir ieguldīti dažādu ar kultūru saistītu objektu sakārtošanā, tostarp Leļļu teātra, VDT atjaunošanā un kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” izveidē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Viens no mūsu darbības mērķiem ir uzturēt optimālu valstij piederošu nekustamo īpašumu portfeli. Tādēļ valstij piederošos īpašumus, kuri nav izmantojami publiskā sektora vajadzībām, pārdodam, daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzām vai nu iepriekš plānotiem remontdarbiem vai attīstības projektiem, vai arī ārkārtēju situāciju risināšanai. Ar kultūras funkciju saistīti objekti vai kultūrvēsturiski īpašumi ir viena no mūsu prioritātēm,” skaidro Vārna.

No valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ienākumiem nekustamo īpašumu sakārtošanai 2023.gadā pavisam novirzīts 4,1 miljons eiro. Tie ieguldīti, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kāpņu atjaunošanā un elektroinstalācijas sakārtošanā, Tautas frontes muzeja ēkas kultūrvēsturiskajā izpētē, arī atsevišķos attīstības objektos, tostarp Leļļu teātra un Valmieras drāmas teātra atjaunošanā, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” tapšanā.

Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas uz nākotni var skatīties samērā optimistiski.

Lai arī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju šogad būvniecības nozares attīstības temps būs zemāks nekā pērn, tomēr lielam satraukumam nav iemesla. Izaugsmes tempu palēnināšanās skaidrojama arī ar to, ka būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, kas nozīmē, ka bāze, ar kuru salīdzina šo gadu, ir ļoti augstā līmenī. Nenoliedzami, ļoti būtisks uzrāviens būvniecībā būs saistīts ar Rail Baltica projektu īstenošanu.

Taču ir arī citi, lai arī ne tik apjomīgi, tomēr Latvijas mērogam gana būtiski projekti, kas ļauj prognozēt, ka būvniekiem darba būs gana. Te var minēt gan LIDL loģistikas centru, gan Rēzeknes olimpiskā stadiona sporta centra izbūvi, gan Vec- rīgas nama Mārstaļu ielā 6 pārbūvi, kur būs Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā mājvietā.

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

RBSSKALS Būvvadība norāda uz uzņēmuma Marbell RN Group maksātnespējas pieteikuma nepamatotību.

«Šis ir kārtējais solis ļoti īsā laikā ar mērķi diskreditēt RBSSKALS Būvvadību un radīt šaubas un spekulācijas publiskajā telpā par RBSSKALS Būvvadība finansiālo spēju. Zīmīgi, ka tas viss tieši sakrīt ar Rīgas pils Konventa (Kastelas) pārbūves un restaurācijas darbu konkursa gaidāmo rezultātu paziņošanu, kurā esam iesnieguši vismaz par 2 miljoniem lētāku piedāvājumu nekā pārējie dalībnieki,» sacīja uzņēmumā.

Šāda Marbella RN Group rīcība esot «nepamatota no juridiskā viedokļa un neizprotama no savstarpējās komunikācijas viedokļa». Marbella RN Group esot ilgstošs RBSSKALS Būvvadība sadarbības partneris vairākos RBSSKALS Būvvadība jau īstenotajos un vēl īstenošanas procesā esošos būvniecības projektos.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.