Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Otrdien, 2.oktobrī apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins, kas uzskatāms par šobrīd vienīgo, 25m jaunuzcelto baseinu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas atbilst Starptautiskās Peldēšanas federācijas standartiem un ir piemērots starptautisku peldēšanas sacensību rīkošanai un tajā sasniegto rezultātu atzīšanai, informē pilsētas pašvaldībā.

Baseina svinīgā atklāšana notika 28.septembrī. Savukārt otrdien, 2.oktobrī Valmieras peldbaseins sāks darbību un apmeklētājiem būs pieejams viss Valmieras peldbaseina komplekss.

Jau vēstīts, ka Valmieras peldbaseinu kompleksā atrodas 25 metrus garš lielais peldbaseins ar astoņiem celiņiem, divi mazie peldbaseini (dziļums: 0,9m – 1,1m un 0,6m – 0,9m) bērnu peldētapmācībai, ūdens aerobikai un citām nodarbībām un ūdens atpūtas zona, kurā atrodas straumju baseins ar kaskādēm, masāžu strūklām, masāžu zviļņiem ūdenī, aukstais baseins, divas burbuļvannas, sauna, krievu pirts, tvaika pirts, sāls istaba, masāžas duša, aukstā ūdens spainis un bērnu atrakcijas ar strūklakām un slidkalniņu.

2018.gada janvārī ekspluatācijā plānots nodot Bauskas peldbaseinu, kura būvniecība izmaksāja 3 137 158 eiro, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Pašlaik objektā notiek vēl pēdējie darbi un, kā teic sporta skolas direktore Biruta Grantiņa, pret milzīgo darbu, kas paveikts, atlikušie šķiet vien astītes.

Līgumu ar būvfirmu SIA Abora Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore B. Grantiņa parakstīja 2016.gada februārī.

Lielajā peldbaseinā ir četri 25 m gari peldēšanas celiņi. Vienā galā peldbaseina dziļums sasniedz 1,35m, dziļākajā vietā – 1,80m. Peldbaseins atbilst arī Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) prasībām.

Līdzās lielajam peldbaseinam izvietots bērnu peldētapmācības peldbaseins, kas ir seklāks un specifiski piemērots tieši bērnu vajadzībām. Ierīkotas arī četras pirtis, džakuzi un rotaļu baseins pašiem mazākajiem.

Jauns peldbaseins septembra beigās atklāts ne vien Valmierā, bet arī Latgales pilsētā Līvānos.

Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina ēkas kopējā platība ir 1100m2, tajā ietilpst sporta baseins 11 x 25 metri (4 celiņi), bērnu baseins 5 x 7 metri, SPA zona (sauna, tvaika pirts, hidromasāžas vanna, aukstais baseins), ģērbtuves, dušas. Ēka ir aprīkota ar audio un videonovērošanas sistēmu, informē Līvānu novada domes pārstāvis Jānis Vaivods. Apmeklētāju kontrolei iegādāta un uzstādīta aproču sistēma.

Būvniecība veikta projekta Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina jaunbūve un sporta zāles – angāra pārbūve ietvaros. Līvānu peldbaseina būvniecības un vieglatlētikas manēžas pārbūves būvdarbu izmaksas ir 1 996 742 eiro ar PVN 21%. Pašvaldība šim nolūkam ņēma aizņēmumu Valsts kasē. Daļu līdzekļu ziedoja arī vairāki Līvānu novada uzņēmumi: SIA Līvānu kūdras fabrika un SIA Zelta zeme, SIA Ceram Optec, SIA Grīva L, SIA Granvia, SIA Baltik sistēm, SIA Līvānu mājas un logi, SIA Mežrozīte HES.

Vidzemē pērn būvēts spraigi un intensīvi – pabeigti ievērības cienīgi objekti, tostarp vairāki peldbaseini, kultūras centrs, pils komplekss, atjaunotas un no jauna uzbūvētas izglītības iestādes, pilnveidota ceļu infrastruktūra.

Vērienīgākie objekti tapuši Valmierā. Vasaras sākumā ekspluatācijā tika nodoti valstī pirmie daudzdzīvokļu īres nami ar 150 jauniem dzīvokļiem, tā sperot mazu, bet būtisku soli dzīvojamā fonda trūkuma problēmas risināšanas virzienā. Kopējās projekta izmaksas ir 6,598 miljoni eiro bez PVN, summā ietverot daudzdzīvokļu ēku projektēšanu, būvniecību, autoruzraudzību, kā arī piecu gadu garantijas perioda nodrošināšanu. Pēc pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Valmieras namsaimnieks pasūtījuma darbus veica konkursa kārtībā uzvarējušais SIA Monum.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu skolas otrās kārtas būvniecība, kuru pilnībā plānots pabeigt līdz 2021.gadam, Db.lv pastāstīja izglītības iestādes direktore Adele Stenforda.

Būvniecības otrā kārta dubultos līdzšinējo skolas platību no esošajiem 3400 kvadrātmetriem līdz 7600 kvadrātmetriem. Pēc paplašināšanās skolā būs 16 jaunas klases informācijas tehnoloģiju, mākslas un mūzikas nodarbībām, zinātnes laboratoriju telpas, bibliotēka peldbaseins, tenisa korti u.c. Plānots, ka jaunās klases varētu sākt darboties jau 2020.gadā, peldbaseins 2021.gadā. Tiks ierīkotas arī papildu telpas konkrētiem vidusskolas priekšmetiem, kā arī plānots izveidot skatuves mākslas klasi.

King's College Britu skola Latvijā durvis vēra 2017. gada septembrī. Pirmajā gadā skolā mācījās 72 skolēni, pašlaik izglītojamo skaits pieaudzis līdz 122 bērniem vecumā no trīs līdz 12 gadiem. Pieaugot bērniem, pakāpeniski tiek atvērtas nākamās klases līdz tiks sasniegts 18 gadu vecums. A.Stenforda cer, ka nākamgad skolā mācīsies jau 165 skolēni. Skolas kapacitāti plānots palielināt līdz 580 skolēniem. Mācību maksa skolā svārstās no aptuveni 8000 eiro gadā mazākajiem bērniem (3-4 gadu vecumā) līdz 16 000 eiro gadā lielākajiem skolēniem (11-12 gadi). Mācību maksā iekļauti visi mācību materiāli un ēdināšana.

Ķekavā 23. septembrī atklāts novadā lielākais peldbaseins un moderna sporta zāle, tādējādi pilnībā noslēdzot pirms pieciem gadiem aizsākto jaunās Ķekavas sākumskolas būvniecību, informē pašvaldībā.

Realizējot Ķekavas sākumskolas 3. kārtas projektu, sākumskolas baseina un sporta zāles izbūvē tika izmantoti ilgtspējīgi un dabai draudzīgi risinājumi, tādējādi veidojot vienu no modernākajām skolām Latvijā. Konkursā Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2017 šis projekts atzīts par labāko publisko objektu nominācijā Ilgtspējīgākais projekts 2017 Latvijā.

Ķekavas sākumskolas 3. kārtā izbūvēta sporta zāle ar 500 skatītāju sēdvietām tribīnēs un laukumu, kas paredzēts florbolam, volejbolam, basketbolam, rokasbumbai un citiem sporta veidiem, lielais peldbaseins ar četriem 25 m gariem celiņiem un 140 skatītāju sēdvietām tribīnēs, kā arī bērnu baseins peldētprasmes apguvei. Paredzēts, ka baseinu pamatā izmantos Ķekavas sākumskola, sporta skola un citas novada izglītības iestādes, taču no mācībām brīvajā laikā tas būs pieejams arī apmeklētājiem.

Šonedēļ plānots noslēgt līgumu ar neatkarīgajiem ekspertiem AS «Inspecta Latvia», kas veiks Ķekavas sākumskolas sporta zāles gan cietušo, gan esošo iekārtu stiprības ekspertīzi, aģentūrai LETA pastāstīja Ķekavas novada domes pārstāve Vineta Geka.

««Inspecta Latvia», ir vadošais atbilstības novērtēšanas uzņēmums industriālajā sektorā un tika izvēlēts cenu aptaujas rezultātā,» norādīja pārstāve. Šis arī esot bijis vienīgais pretendents, kas atsaucās pašvaldības lūgumam veikt sporta zāles apsekošanu, un iesniedza savu piedāvājumu, apliecinot gatavību veikt minētos darbus.

Tāpat šobrīd norit arī Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertīze, kas sniegs atzinumu par sporta kompleksa ēku kopumā. «Par iekārtām pēc ekspertīzes veikšanas savu atzinumu sniegs arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas vērtēs, vai uzstādot iekārtas, ir ievērotas visas atbilstošās prasības,» skaidroja Geka.

«Inspecta Latvia» savu atzinumu par sporta zāles iekārtu atbilstību sniegs sadarbībā ar Valsts policiju.

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Piektdien, 7.aprīlī, ekspluatācijā nodots Siguldas Sporta centrs, kura izveidē ieguldīti vairāk nekā 8 miljoni eiro. Plānots, ka jaunais sporta objekts darbu sāks no 15.aprīļa, informēr pašvaldībā.

Sporta centra lepnums ir 25 metrus garais peldbaseins ar četriem celiņiem, kā arī speciāls bērnu peldētapmācības baseins. Tam blakus ēkas 1.stāvā izveidota arī ūdens atrakciju un atpūtas zona, kurā pieejams bērnu ūdens atrakciju baseins, ūdens slīdrenes 40 metru garumā, kā arī hidromasāžas un aukstā ūdens baseini, kā arī pirts zona.

Plānots, ka svinīgā Siguldas Sporta centra atklāšana notiks 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.

Sporta centra būvniecības izmaksas ir vairāk nekā 8 miljoni eiro, no tiem 2 918 133 eiro Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums. Sporta centra projektēšanu un būvdarbus veica pilnsabiedrība S.J.U.C., kuru veido SIA MONUM un SIA Uzars Celtniecība, ēkas projekta autors – SIA Nams, meta autors – arhitekts Andris Kokins.

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Viļņā trešdien oficiāli tika slēgts novecojušais Lazdīnu mikrorajona peldbaseins - vienīgais Lietuvas galvaspilsētas baseins ar 50 metru celiņiem, ko tuvākajā laikā iecerēts nojaukt, lai tā vietā uzceltu jaunu sporta kompleksu ar modernu peldbaseinu.

Viļņas iedzīvotājiem šis baseins kalpojis 36 gadus. «Kā ik gadus jūlija sākumā no baseina tiks simboliski izlaists ūdens un tas vairs netiks piepildīts,» ziņu aģentūrai BNS sacījis nodibinājuma Lazdynų baseinas vadītājs Mants Paulausks.

Desmit dienu laikā administrācijai jāatstāj telpas, un tad sāksies ēkas nojaukšanas darbi. Jaunā sporta kompleksa celtniecību plānots pabeigt līdz 2018.gada nogalei.

Pēc Paulauska teiktā, domājams, ka šī ēka raisa nostalģiskas izjūtas vairākām peldētāju paaudzēm un šeit izaudzinātajiem olimpiskajiem čempioniem, taču jaunais komplekss pavērs sportistiem plašākas iespējas - līdztekus 50 metru celiņiem paredzēta arī vieta daiļlēcējiem; kompleksā būs pieejami arī trenažieri un cita sporta infrastruktūra.

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola piebremzēt investīcijas izglītības un sporta infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot saturam un cilvēku kapitālam.

Plānots pārskatīt vairākām sporta būvēm piešķirto finansējumu, iespējams, par valsts budžeta naudu tomēr netiks būvēts Ventspils peldbaseins un Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle.

I. Šuplinska ir sākusi izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā aparāta vētīšanu un pedagogu skaita un likmju apkopošanu, jo līdzšinējie dati neatspoguļojot patieso situāciju. Tāpat viņa startē ar iniciatīvu ieviest augstskolu beidzējiem, kuri mācās par budžeta līdzekļiem, nosacījumu obligāti atstrādāt noteiktu termiņu iegūtajā profesijā Latvijā – nākamajā gadā tiek plānoti pilotprojekti divām profesijām – pedagogiem un inženieriem – IT jomas speciālistiem.

Būvniecības uzņēmuma Arčers vadība ar Ludzas novada pašvaldības domi augusta sākumā parakstījusi līgumu par Ludzas pilsētas ģimnāzijas peldbaseina projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību.

Līguma summa ir 1 967 027,17 eiro (bez PVN), tajā skaitā: projektēšanas izmaksas – 63 277,35 eiro (bez PVN), būvniecība – 1 895 717,35 eiro (bez PVN), autoruzraudzība – 8032,47 eiro (bez PVN).

Projekta ietvaros tiks veikta gandrīz 1500 m2 plašā peldbaseina projektēšana un būvniecība, kuru plānots noslēgt 2019. gada februārī. Jaunajā ēkā atradīsies 25 m baseins un mazais peldētapmācības baseins, kā arī tvaika pirts un sauna. Ēkā paredzētas telpas arī treneriem un medicīnas personālam. Projekta ietvaros tiks izbūvētas arī velosipēdu novietnes un autostāvvietas 21 vieglajai automašīnai, notiks arī gandrīz 6000 m2 lielās teritorijas apzaļumošana un labiekārtošana, kā arī visa veida inženierkomunikāciju un pieslēgumu vietu būvniecība.

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Ķekavas novada pašvaldībā pirmdien, 9.oktobrī tikās domes, pašvaldības un sporta kompleksa atbildīgie darbinieki, lai vienotos par tālāko rīcību attiecībā uz Ķekavas sākumskolas sporta zāli, kurā pēc pirmajām aktīvas ekspluatācijas nedēļām piektdien radās tehniskas problēmas ar paceļamo basketbola groza konstrukciju, informē pašvaldībā.

Būvvaldes un pašvaldības speciālisti norāda, ka šajā situācijā, visticamāk, ir runa par paceļamā basketbola groza konstrukcijas motora vai troses kvalitāti, nevis par pašu būvi. Sporta zāle ir aprīkota ar daudzām modernām tehnoloģijām, kuru slēptie defekti var parādīties tikai ekspluatācijas laikā. Un tie nav saistīti ar ēkas konstrukcijām, bet ar tehnisko aprīkojumu.

Tā kā Ķekavas sākumskolas ēka ir nodota ekspluatācijā un tā ir definēta kā publiskā būve, tad tika nolemts lūgt Būvniecības valsts kontroles biroju veikt pārbaudi un sniegt savu atzinumu par radušos situāciju.

Papildus tam pašvaldība aicinās neatkarīgus ekspertus veikt pārbaudi ne tikai par sporta zāles aprīkojumu, bet drošības apsvērumu nolūkos par visu sporta kompleksu kopumā. Pašvaldība arī lūgusi būvniekam iesniegt savu paskaidrojumu.

Pabeigti šā gada maijā uzsāktie sporta un atpūtas kluba Joker klubs ūdens relaksācijas centra atjaunošanas darbi, informē kluba pārstāve Zane Romanovska.

Ūdens centrā pilnībā mainīts interjers, atjaunots peldbaseins, SPA vannas, kā arī rekonstruētas tvaika un aromterapijas pirtis. Rekonstrukcijas darbi ilga gandrīz četrus mēnešus. Pēc remontdarbiem ūdens relaksācijas centrs ir kļuvis arī ekoloģiskāks - gan telpu iekšējā apdarē, gan interjerā tika izmantoti pēc iespējas dabai draudzīgāki izejmateriāli.

«Pašreiz esam atsākuši darboties ierastajā režīmā. Apmeklētājus sagaida divas jaunas tvaika pirtis un sajūtu duša, kas ar ūdens kontrasta un aromterapijas palīdzību stimulē visas maņas,» stāsta Joker kluba izpilddirektore Antra Videniece.

2000. gadā izveidotajā klubā atrodas ūdens relaksācijas centrs, treniņu centrs, skvoša korti, kā arī restorāns Atelpa.

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez sociāli ekonomiska pamatojuma. Būvēm tagad ir milzīgas uzturēšanas izmaksas.

«Tas vienkārši ir neticami!» ar pārsteiguma saucienu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis Atis Lejiņš uz mirkli pārtrauca Valsts kontroles (VK) ziņojumu par Latvijas pašvaldību praksi, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību.

Bez kopainas

VK, analizējot pašvaldības infrastruktūras projektus, ir gājusi soli tālāk par pašu pašvaldību darba analīzi un mēģinājusi to saistīt ar valsts plānošanas dokumentiem. VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka ne tikai pašvaldības vainojamas pie tā, ka tapuši dārgi peldbaseini, kultūras centri un stadioni, kuru uzturēšana iecērt pamatīgu robu pašvaldību budžetos gadiem uz priekšu. Sava vainas daļa jāuzņemas arī ministrijām par nepietiekamu plānošanu, uzraudzību un kontroli.

«Russkaja fitness gruppa» (RFG), kas vada fitnesa klubu World Class tīklu Krievijā, Kazahstānā, Kirgīzijā un Monako, parakstījusi vienošanos par sadarbību ar uzņēmumu People Fitness Management (Latvija). Dokuments paredz pirmo divu World Class fitnesa klubu atvēršanu Latvijā 2018. gadā: pa vienam Rīgā un Jūrmalā.

Abi klubi tiks piedāvāti premium segmentā.

Ģimenes formāta fitnesa klubs World Class Rīgā būs izvietots 2 500 kvadrātmetru platībā. Papildu trenažieru zālei un grupu nodarbību zālēm, tajā atradīsies arī peldbaseins. Arī otrs fitnesa klubs World Class Jūrmalā ar 1 500 kvadrātmetru platību būs paredzēts ģimeņu auditorijai.

«Lēmums par premium zīmola World Class ieviešanu Latvijas tirgū ir saistīts ar augošo pieprasījumu pēc fitnesa pakalpojumiem, kā arī ar faktisko spēlētāju trūkumu premium segmentā,» norāda uzņēmuma People Fitness Management vadītajs Georgijs Guseļņikovs.

Investīcijas projektā veido aptuveni 6 miljonus eiro, šajā summā ietilpst būvniecības izdevumi, sporta aprīkojuma iegāde, baseina un Spa zonas ierīkošana. Uzņēmums neizslēdz turpmāku World Class fitnesa klubu atvēršanu Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

"Amazon" dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss par 165 miljoniem ASV dolāru iegādājies savrupmāju Beverlihilsā, kas uzskatāms par dārgāko privātmājas pirkumu, kāds jebkad noticis Kalifornijā.

Dž.Bezoss kopā ar draudzeni Laurenu Sančesu īpašuma meklējumos ceļoja jau kopš pagājušā gada marta.

"The Wall Street Jounarl" noskaidrojis, ka Bezoss jauno īpašumu nopircis no mediju magnāta Deivida Džefena.

Aptuveni 1200 kvadrātmetru plašais nams celts pagājušā gadsimta 30.gados un piederējis filmu studijas “Warner Bros” direktoram Džekam Vorneram.

Īpašumā atrodas divas viesu mājas, tenisa korts, peldbaseins un deviņu bedrīšu golfa laukums, vēsta Business Insider. Tāpat īpašumā esot arī garāža un mini degvielas uzpildes stacija.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Bauskas peldbaseinu un Viļa Plūdoņa muzeju «Lejeniekos» 22. februārī apmeklēja skates «Gada labākā būve Latvijā 2017» žūrija. Katrā objektā ekspertus gaidīja pārsteigums, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Žūrijas dalībniekiem iznāca izbaudīt temperatūras šoku – no baseina, kur telpās temperatūra ir ap 32 grādiem, viņi nonāca brīvdabas muzejā, kur ārā temperatūra bija mīnus 15 grādi.

Bauskas peldbaseins nominēts kategorijā «Publiskā jaunbūve», tajā šogad ir liels pieteikumu skaits –16 būves. Žūrijas locekļus sagaidīja Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa un pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš. B. Grantiņa pastāstīja, ka baseins kļūst populārāks – rekords līdz šim ir 176 apmeklētāji vienā pēcpusdienā.

Viļa Plūdoņa muzejā «Lejenieki» klēts un ratnīca nominēti kategorijā «Restaurācija», kur ir sešas būves visā Latvijā. «Mērķis bija izveidot tādu tēlu, kā šo vietu ir redzējušas Plūdoņa acis. Tas ir memoriālais muzejs,» žūrijai pauda mākslas vēsturniece Ina Līne.

11 hektāru plašā teritorijā Ķesterciemā, Baltijas jūras krastā uzsākta Albatross Home projekta īstenošana - savulaik populārās bērnu vasaras nometnes Albatross vietā taps kūrorta mājokļi, viesnīca, peldbaseins, SPA, restorāns, sporta un atpūtas infrastruktūra.

Kopējais projekta finansējums sasniedz 12 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni ir bankas Citadele finansējums.

Projekta ietvaros 11 divstāvu un trīsstāvu ēkas tiek renovētas un pārveidotas par kūrorta mājokļiem ar plašu infrastruktūru atpūtai.

Projekta īstenošanu uzsākta šī gada martā, iegādājoties atpūtas kompleksu, un uzreiz realizējot pirmo kārtu – pārbūvējot trīs ēkas ar 50 dzīvokļiem. Šobrīd uzsākta arī otrās kārtas īstenošana, kura noslēgsies nākamā gada aprīlī, kad tiks pabeigts arī 25 metrus garā peldbaseina remonts. Kopumā projekta realizācija notiek piecās kārtās un to paredzēts pabeigt līdz 2022. gada rudenim.

“Pārdošanas rezultāti pārsniedza visdrosmīgākās prognozes – pirmās kārtas dzīvokļus pārdevām mēneša laikā. Mūsu plāns – ik pusgadu nodot ekspluatācijā 50 dzīvokļus. Esam novērojuši, ka lielākajai daļai pircēju šis ir otrais īpašums ģimenes brīvdienu atpūtai. Dzīvokļi ir kompakti – viena vai divas istabas, savukārt ģimenes, kuras Albatross Home izvēlas kā pastāvīgo mājvietu, iegādājās divus dzīvokļus, tos apvienojot. Mēs veidojam pilnvērtīgu dzīvokļu kompleksu, kas piemērots dzīvošanai visos gadalaikos – kompakti dzīvokļi, blakus viesnīca, restorāns, baseins un SPA, plaša atpūtas infrastruktūra, turklāt par vietējiem pircējiem pieejamu cenu. Albatross Home ir pirmais šāda koncepta nekustamā īpašuma projekts Latvijā,” stāsta Albatross Home pārdošanas vadītāja Līga Lapsale.