Jaunākais izdevums

Latvijas ezeros atrodamā zemes dzīļu resursa sapropeļa izmantošanas iespējas nav apgūtas nesakārtotās likumdošanas dēļ, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?

Sapropelis ir ezerdobes pamatnē ilgākā laika periodā bioķīmisku un fizikālu pārvērtību rezultātā – sajaucoties minerāliem komponentiem – veidojušies ezeru organiskie nogulumi. Jau XX gadsimta otrajā pusē zinātnieki izpētīja, ka sapropeli var izmantot ne tikai kosmetoloģijā un ārstniecībā, bet arī lauksaimniecībā, lopkopībā, būvmateriālu ražošanā un ķīmiskajā pārstrādē. Par šo ezeru dzīļu bagātību, kas veidojas, ūdenstilpei aizaugot, netika aizmirsts arī XXI gadsimta pirmajā desmitgadē. Inovatīvām idejām atvērti uzņēmēji, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus ne tikai tūrisma attīstībā viņiem piederošos ezeros un to apkaimēs, bet arī ilgtspējīgā biznesa attīstībā, arī saimnieciski domājošas pašvaldības ar jauniem spēkiem ķērās pie idejas par racionālu sapropeļa izmantošanu. Turklāt speciālisti sapropeļa izņemšanā no aizaugošiem ezeriem saskatīja arī videi draudzīgus ieguvumus.

Diena rakstīja 2012. gada augustā – tālaika eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks paudis uzskatu, ka sapropelis būšot Latvijas Nokia, respektīvi, veiksmes stāsts uzņēmējdarbībā un ekonomikā. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā taču esot mērāmi divos miljardos kubikmetru! Veiksmes stāstam 2008. gadā noticēja Ludzas uzņēmējs Jevgēnijs Lukašenoks, kurš, ilgu laiku darbojies maizes biznesā, nodibināja uzņēmumu LatSaprox un pievērsās sapropeļa ieguvei un mēslojuma ražošanai no tā. Perspektīvu šai nozarei saredzēja arī Ogres novada pašvaldība, kuras teritorijā ir divi ar sapropeļa nogulsnēm bagāti ezeri. Ogres Biznesa un inovāciju centra vadītājs Uģis Amons tolaik atzina, ka «sapropelis ir mūsu nacionālais resurss».

Pagājuši teju pieci gadi, taču, kā izrādās, veiksmes stāsts nav izstāstāms tālāk par prologu. Vai tiešām Latvija nav ieinteresēta vides un infrastruktūras sakārtošanā, dabas resursu izmantošanā un uzņēmējdarbības atbalstīšanā, lai gan daudzviet Eiropā un pasaulē sapropeļa izstrādes prakse liecina par pozitīviem ieguvumiem?

«Zeiļu ezeru Latgalē pie Ludzas mans tēvs Jevgēnijs nopirka atpūtas un rekreācijas centra izveidei. Sākām ar to, ka ezeru iztīrījām un labiekārtojām, tad arī izpumpējām no ezera pirmos sapropeļa spainīšus. Sākumā domājām, ka tās būs smiltis, bet izņēmām dūņas. Sākām pētīt, kāds ir to sastāvs, meklējām informāciju internetā un uzzinājām par sapropeli,» stāsta Jevgēnija Lukašenoka dēls uzņēmējs Dmitrijs Lukašenoks.

Noskaidrojuši, ka jau padomju laikos plašāki sapropeļa pētījumi veikti Baltkrievijā un arī Latvijā bijušas iestrādes, kā sapropeli pārstrādāt lauksaimniecības mēslojumā, Lukašenoki nolēmuši ideju realizēt un mēslojuma industrijas attīstībā ieguldījuši aptuveni 100 000 eiro. «Nepirkām ne brendu komponentus, ne iekārtas. Komponenti bija latgaliešu meistaru roku darbs, un izmantojām to, kas lētāks pieejams Ukrainā, Baltkrievijā. Tiem Latvijas kolēģiem, kas šim biznesam pievērsās nopietnāk, ieguldījumi bija ap diviem miljoniem eiro,» paskaidro D. Lukašenoks.

Lai gan, piemēram, Kanādā, sapropeļa industrija ir ļoti attīstīta, diemžēl dažos nākamajos gados gan Lukašenoku uzņēmums, gan viņu konkurenti nenonāca pie produkta, ko var tirgot. «Produkts, kas teorētiski varēja būt veiksmīgs, izrādījās pārāk dārgs pasaules tirgū un ne īpaši konkurētspējīgs loģistikas un paša sapropeļa struktūras dēļ,» skaidro Dmitrijs.

Ieceres gan bijušas grandiozas – tā kā sapropelim piemīt spēja ne tikai bagātināt augsni, bet arī veidot to vietās, kur augsnes nekad nav bijis, noieta tirgu Ludzas uzņēmēji cerēja atrast arābu valstīs, kur investē ļoti daudz līdzekļu lauksaimniecībā. Tas nozīmētu kaprīzo sapropeli, kam ir smalka struktūra un liels organisko vielu daudzums, transportēt kā ūdeni, taču transportējot radās šīs želejveidīgās substances atūdeņošanās risks.

Plašāk lasiet rakstā Dabas bagātība, kas var noderēt biznesam pirmdienas, 30.marta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko zinām par melno zeltu Latvijā?

Igors Osītis, SIA «Agroorganika» valdes loceklis, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmanto saldūdens dūņu potenciālu

Monta Šķupele, 22.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs Marence vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji ne tikai saskata saldūdens dūņu potenciālu, bet arī importa produktu vietā izvēlas vietējo.

Uzņēmuma attīstība tika uzsākta pirms četriem gadiem. Izmantojot Latvijas nozares profesionāļu zināšanas, tika izstrādāta produktu receptūra, tehnoloģijas, dizains. “Man tas bija kaut kas jauns, un es biju pozitīvi pārsteigts, cik mums ir pieredzējuši zinātnieki. Es varu teikt, ka Latvijā mums ir potenciāls daudzām lietām,” stāsta kosmētikas zīmola Marence līdzīpašnieks Aivars Burģis.

Iepriekš viņš darbojies nekustamo īpašumu nozarē, 20 gadus bijis viesnīcas akcionārs, darbojies loģistikas biznesā. “Nolēmu, ka jāattīsta citi virzieni, un mani personīgi uzrunāja Latvijas dabas bagātība – sapropelis,” stāsta A. Burģis. Iepazīstoties ar šo materiālu, uzņēmējam bija iespēja iegādāties saldūdens dūņu ieguves vietu – ezeru Rāznas Nacionālā parka teritorijā, kur zinātnieki jau iepriekš bija veikuši izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija spēj sekot Pasaules Bankas ieteikumiem cīņai ar pārtikas krīzi

Ģirts Cēlājs, AS Fertilizer Group valdes loceklis, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka nupat nākusi klajā ar ieteikumiem, kā risināt pasaules pārtikas krīzi saistībā ar karu Ukrainā.

Organizācijas ieskatā tas, vai mums izdosies pārvaldīt pārtikas cenu svārstības un izkļūt no šīs jaunās krīzes, ir atkarīgs no valstu politikas un globālās sadarbības. Apgalvojums, kuram piekrītu, taču veiksmīgas krīzes risināšanas stratēģijas pamatā šajā gadījumā vēl kā būtisku pīlāru jāvirza valsts un privātā sektora sadarbība.

Lai arī cik satraucošas ir šīs tendences, īpaši, kad veikalos manāms atsevišķu produktu trūkums, nav pienācis laiks panikai. Atbilstoši Pasaules Bankas norādītajam, rīsu, kviešu un kukurūzas — trīs pasaules galveno pārtikas produktu — krājumi joprojām esot vēsturiski augsti. Kviešu, kara visvairāk skartās preces, krājumi joprojām esot krietni virs līmeņa, ko pieredzējām pārtikas cenu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Aplēses arī liecinot, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Krievijas un Ukrainas eksportēto kviešu jau bijušas piegādātas pirms kara sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais parks un bizness var palīdzēt viens otram

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībā nodarbojas ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem – veic kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, vasarā tūristiem piedāvā telšu vietas un sportisku atpūtu, bet pēdējos gados Jānis izveidojis elektrisko ģitāru darbnīcu.

Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Derīgie izrakteņi pārtop kosmētikā

Renāte Priede, speciāli DB, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aizmirstajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem – sapropelis – kopš šī gada pavasara pārtop kosmētikā Latgales uzņēmumā Lat Cosmetics , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šādai sapropeļa izmantošanai pēc ilgiem materiāla un biznesa nišu pētījumu gadiem nonācis Ludzas uzņēmējs Jevgeņijs Lukašenoks, kurš līdz šim darbojies un turpina darboties maizes un celtniecības biznesā Latgales reģionā.

Viņa dzimtā puse Latgale ir bagāta ezeriem, kuros ir sap­ropelis (tas satur mikroelementus un makroelementus, vitamīnus, humīnskābi un folijskābi), ir tīrs ūdenis, jo apkārtnē ilgstoši nenotiek saimnieciskā darbība, kura ietekmētu šo tīrību. Līdz ar to šie ezeri ir piemēroti ārstniecībā un kosmētikā izmantojamo resursu (sapropeļa, peloīda) ieguvei, pārliecību par jaunu biznesa nišu pauž SIA Lat Cosmetics īpašnieks Jevgeņijs Lukašenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Latvijas zinātnieces strādā pie perspektīvas ekoloģiskās līmes uz sapropeļa bāzes izveides

Dienas Bizness, 19.11.2015

SaproGlue idejas autores Zane Vincēviča-Gaile (no kreisās), Vaira Obuka un Karina Stankeviča

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentējot ideju par līmes ražošanu uz sapropeļa bāzes, Latvijas Universitātes jauno zinātnieču komanda guvusi izcilus panākumus starptautiskā inovācijas platformā LAUNCH Nordic. Viņu ideja tajā kļuvusi par vienu no desmit visaugstāk novērtētajām iecerēm, otrdien raksta laikraksts Diena.

Kopumā šajā konkursā tika saņemti 100 pieteikumu no 35 valstīm, un LU komanda bija vienīgie pārstāvji no Baltijas valstīm.

SaproGlue autores ir vides zinātnes doktorantūras studentes Vaira Obuka un Karina Stankeviča un ķīmijas doktore Zane Vincēviča-Gaile, kas darbojas LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesora Māra Kļaviņa vadībā.

Jauno zinātnieču idejas pamatā ir videi draudzīgas līmvielas izstrāde no organiskajiem ezera nogulumiem – sapropeļa. Tā ir ekoloģiska alternatīva tirgū pieejamām neorganiskām un videi kaitīgām līmēm. Ideju V. Obuka sāka attīstīt, jau studējot bakalaura programmā, pētījumi turpinājās arī maģistrantūrā un kļuva par pamatu SaproGlue kā inovatīva produkta izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapropelis tiek dēvēts par Latvijas melno zeltu - mūsu valsts ezeros kopumā pieejami 2,5 miljardi kubikmetri sapropeļa. Infografika piedāvā iepazīties ar sapropeļa eksporta potenciālu un plašo pielietojumu. Avots: Konkursa Osta pilsētai pārstāve Nadīna Erdmane

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo Tehnoloģiju inkubatora uzņēmums SIA Greeneu Rēzeknes novadā, Rāznas dabas parkā tuvākajā laikā plāno uzsākt sapropela pārstrādi. Greeneu no iegūtā sapropeļa plāno ražot lopbarības premiksu, kas gan finansiāli, gan rezultātu ziņā spējot konkurēt ar ķīmiskajām piedevām, taču iegūtās izejvielas pielietojums ir teju neierobežots.

Kā stāsta Greeneu vadītājs Ilgonis Upītis, sapropelis Latvijā ir pazīstams vēl kopš padomju laikiem, kad ezera nogulsnēs iegūtais izejmateriāls tika izmantots medicīnā un rehabilitācijā, taču, neskatoties uz iestrādnēm šī produkta izmantošanā, šobrīd ar šī brīnumlīdzekļa apstrādi un realizāciju, neskaitot atsevišķus entuziastus, nodarbojas tikai daži.

Sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa Universitāti pētīta sapropela efektivitāte gan kosmētikā, gan kā piemaisījums lopbarībai un agrokultūrā. Iegūtie rezultāti liecina, ka dabiskā izejviela, kas vizuāli līdzinās naftai, spēj aizstāt ķīmiskos maisījums, ko zemnieki līdz šim izmantojuši dažādu dārzeņu audzēšanā, lopkopībā un putnkopībā, kā arī piemērots izmantošanai no bioloģiskiem produktiem ražotas kosmētikas tapšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru