Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Jūgendstila dekoratīvās «kūkas» spoguļosies betona un stikla fasādēs – top viesnīcas, ēkas dzīvošanai un darījumiem; nozares eksperti brīdina par spoku namiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gadu desmitiem ierastus tukšumus prestiža rajona namu rindās strauji aizpilda ar pretenciozām būvēm. Nevar nepamanīt sakarību starp šo rosību un termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu ārzemniekiem. Taču nekustamā īpašuma iegādes darījuma minimālās summas, par kādu var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, uzsišana līdz 250 tūkst. eiro (vairāk nekā 100 tūkst. eiro pieaugums Rīgā un tās reģionā, kā to kopš septembra paredz grozītais Imigrācijas likums), ekspertiem liek bažīties, ka ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem var izrādīties niecīgāka kā samilzušais piedāvājums.

«Klusajā centrā ir skaidri redzams: termiņuzturēšanās atļauju programma bija iedvesusi investoriem cerību, ka viņi var iegūt kādu gandarījumu par ieguldīto naudu,» sarunā ar DB atzīst Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un SIA Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. «Tas, ka tagad tur varam novērot aktīvu būvniecību, gan ir divus, trīs gadus vecu lēmumu rezultāts. Diemžēl jaunā situācija rāda, ka šie dzīvokļi nevienam nebūs vajadzīgi,» optimistisks nav E. Šīns.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Veicot aptauju trīs sociālajos tīklos - "Instagram", "Facebook" un "Twitter" - "Dienas Bizness" guvis apstiprinājumu tam, ka darba devēji Latvijā ir pretimnākoši aicinājumam ļaut darbiniekiem strādāt no mājām.

Aptaujas rezultāti visās trīs interneta vietnēs ir lielā mērā līdzīgi. "Instagram" 64% aptaujāto norādīja, ka strādā attālināti no mājām, bet 36% - uz vietas darbavietā, "Twitter" - 56% aptaujāto strādā attālināti no mājām, bet 44% - darbavietā, savukārt "Facebook" 59% aptaujāto apstiprināja, ka strādā attālināti, bet 41% - joprojām dodas strādāt uz vietas.

Līdz ar Covid-19 uzliesmojumu, arvien vairāk darba devēju aicina savus darbiniekus veselības drošības dēļ palikt strādāt no mājām. Arī daudzi "Dienas Bizness" darbinieki savas un citu veselības drošības dēļ šobrīd strādā no mājām.

Objekti pirms pagājušā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tika uzcelti bez plānošanas un pašlaik ir "baltie ziloņi", tiesas sēdē paudis federālais prokurors Leandru Mitidieri.

"Tur nebija plānošanas, kad viņi pretendēja uz rīkošanu. Nebija plānošanas," paudis prokurors. "Šodien tie ir baltie ziloņi. Tagad mums jācenšas saprast kā to padarīt par kaut ko lietojamu."

Riodežaneiro iztērēja aptuveni 12 miljardus dolāru (10,5 miljardus eiro), lai sarīkotu olimpiskās spēles, kuras iespaidoja izdevumu samazināšana, slikts apmeklējums, kā arī ziņojumi par kukuļiem un korupciju objektu būvniecības procesā.

Olimpiskajā parkā, kur ir lielākā objektu koncentrācija, tagad stāv daudzas tukšas arēnas un kopš olimpisko spēļu noslēguma joprojām valda liela nekārtība. Tikmēr Deodoru rajons, kur risinājās 11 dažādas sacensības, ieskaitot BMX riteņbraukšanu, tagad ir slēgts, kaut bija plāns radīt publisku parku ar iespējām peldēt vietējiem iedzīvotājiem, kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgi.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Jauns dizaina uzņēmums DABA sācis piedāvāt gravētas fotogrāfijas. Fotogrāfijas izgatavotas, izmantojot CNC frēzes tehnoloģijas.

Gravētās fotogrāfijas esot atkāpe no ierastā. Pateicoties bildes dažādajai faktūrai, atkarībā no gaismas krišanas leņķa, tā vienmēr izskatīsies nedaudz citādi. Gravētas personalizētas fotogrāfijas pieejamas trijos dažādos izmēros.

Šobrīd DABA produktu klāstā pastāvīgi pieejami ozolkoka sienas pulksteņi un gravētas fotogrāfijas, taču uzņēmums izpilda arī individuālos pasūtījumus.

Uzņēmuma dibinātāji un īpašnieki Krišjānis Sondors un Jānis Urbiņš par prioritāti izvirzījuši dabīgu materiālu izmantošanu un vienkāršu, tajā pašā laikā mūsdienīgu, skandināvisku dizainu.

Produkcija tiek tirgota interneta vietnē Etsy.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst.

Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļa tirgus pārskata dati. Salīdzinot darījumu skaitu ar privātmājām 2020. gada janvārī – novembrī ar attiecīgo periodu pirms gada, darījumu skaits praktiski nav mainījies (+ 0,5%), savukārt kopējā darījuma summa palielinājās par 10%.

Avots: Latio mājokļu tirgus pārskats 2020

70% pērn īstenoto darījumu šajā sektorā attiecās uz nelielām mājām, kas būvētas līdz 1999.gadam. Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst. Pircējiem ir mazāka interese par dvīņu un rindu mājām, kā arī ļoti lieliem un dārgiem īpašumiem. Aktīvākie māju pircēji ir jaunās ģimenes – cilvēki vecumā ap 30 gadiem – pietiekoši maksātspējīgs slānis. Sākoties pandēmijai, arvien biežāk tika izrādīta interese par lauku īpašumiem ārpus Rīgas.

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām mūžīgi, ja vien vēlas, ziņo "BBC".

Šāds lēmums pieņemts, jo "Twitter" secinājusi, ka pasākumi, kas ieviesti līdz ar Covid-19 uzliesmojumu, ir bijuši veiksmīgi.

Vienlaikus "Twitter" norādījusi, ka ļaus darbiniekiem atgriezties arī birojā, ja viņi vēlēsies.

Šā mēneša sākumā "Google" un "Facebook" informēja, ka darbinieki var strādāt no mājām līdz gada beigām.

FOTO: Darbs no mājām - arī "Dienas Biznesā" 

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, arvien vairāk darba devēju aicina savus darbiniekus...

"Twitter" informējusi: "Pēdējie mēneši ir pierādījuši, ka mēs varam šādi strādāt. Tātad, ja darbinieki ir tādā amatā un situācijā, kas viņiem ļauj strādāt no mājām, un viņi vēlas to darīt, mēs to pieļaujam."

Šis "Twitter" paziņojums jau novērtēts kā pagrieziena punkts darba vides jomā.

"Twitter" arī norāda, ka pret tiem, kuri vēlas atgriezties birojā, uzņēmums būs pretimnākošs, tomēr būs jāievēro daži piesardzības pasākumi.

Sanfrancisko bāzētais uzņēmums visā pasaulē nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku.

Tas ļāva darbiniekiem strādāt no mājām kopš marta un negaida, ka biroji tiks atvērti ātrāk kā septembrī.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds.

Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.

Komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka izmeklēšanas gaitā Rimšēvičs ir sācis sniegt liecības, aizstāvis norādīja, ka Rimšēvičs kopš apsūdzības uzrādīšanas brīža jūnija beigās ir sniedzis liecības. Aizstāvība krimināllietā veicot aktīvu darbu, un esot iegūti un prokuroram iesniegti objektīvi pierādījumi, kas, pēc aizstāvju domām, atspēko Rimšēvičam apsūdzībā izteiktos apgalvojumus.

Kopš iestāšanās ES 2004. gadā Kohēzijas politika un Eiropas Savienības (ES) fondi ir Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Pamanīt un parādīt ieguvumus, sniegtās iespējas un pozitīvās pārmaiņas, kuras ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt, – tāds ir Finanšu ministrijas (FM) rīkotās fotoakcijas sociālajos tīklos ES fondi. Toreiz un tagad mērķis. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts iesaistīties akcijā un dalīties ar fotogrāfijām, kas atspoguļo ES fondu investīciju rezultātus, informē ministrijā.

FM izsludinātās fotoakcijas ietvaros tiks apkopotas un plašākai publikai demonstrētas pārmaiņas, kas ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt. Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties konkursā, savos sociālo tīklu kontos daloties ar fotogrāfijām, kas ilustrē situāciju pirms un pēc šādām pārmaiņām. Tā var būt ar ES fondu atbalstu uzlabota infrastruktūra, realizēti vides projekti, veicināta uzņēmējdarbības attīstība, izglītība, ieviestas inovācijas, veicināta iedzīvotāju nodarbinātība u.c. ieguldījumi.

Fotoakcija ES fondi. Toreiz un tagad norisināsies no 2015. gada 29. septembra līdz 9. oktobrim. Tajā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadu, kā arī ikviena organizācija, pašvaldība, biedrība, nodibinājums u.c. Uzņemtie attēli jāpublicē dalībnieka personīgajā sociālo tīklu Twitter, Facebook, Draugiem.lv vai Instagram kontā, ierakstam pievienojot tēmturus #esfondi un #toreizuntagad. Tie, kuri neizmanto nevienu no sociālajiem tīkliem, bet tomēr vēlas piedalīties konkursā, var sūtīt fotogrāfijas uz e-pasta adresi [email protected]. Iesūtītās fotogrāfijas tiks publicētas FM sociālo tīklu kontos.

Noslēdzies tehnoloģiju zīmola Huawei rīkotais mobilās fotogrāfijas konkurss Next Image Awards.

Tā laikā fotogrāfijas entuziasti no 20 pasaules valstīm, tostarp Latvijas, iesūtīja ar mobilajiem tālruņiem iemūžinātos mirkļus, lai piedalītos cīņā par galveno balvu.

No 9. jūlija līdz 27. augustam par iesniegtajām 67 610 fotogrāfijām kopā tika saņemtas 956 326 balsis, un par vispopulārāko konkursa kategoriju kļuva kategorija Daba, kurā dalībnieki kopā iesniedza 26 640 fotogrāfijas.

Interesi par konkursu un vēlmi uzvarēt apliecināja arī lielais pieteikumu skaits no Latvijas – kopā 2980 fotoattēli, kuri uzņemti ar Huawei tālruņiem, tika nodoti 20 valstu iedzīvotāju balsojumam. Lielāko atbalstu – 359 balsis – ieguva fotogrāfija kategorijā Daba, kuru pievienoja Kristiana.M ar nosaukumu «Honey Bee», tomēr tas nebija pietiekams, lai bilde nonāktu līdz žūrijas vērtēšanai, kur konkurence šogad bija īpaši liela un sīva.

Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā ieviesīs diezgan daudz pārmaiņu fotogrāfijas jomā, jo «publisko pasākumu organizatoriem lielākais izaicinājums būs izveidot visiem labi saprotamu un arī ērtu sistēmu», kā ar to visu tikt galā.

To biznesa portālam db.lv pauda Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva, komentējot, kā situāciju foto jomā ietekmēs Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) stāšanās spēkā no 25. maija.

«Tiek ieviesta regula, bet nav skaidri kritēriji, kā rīkoties, jo pie katra ar līgumu rokā nepieskriesi un parakstu nepaprasīsi. Tas, protams, draud ar to, ka nebūs fotogrāfijas no ļoti daudziem pasākumiem, jo fotogrāfijas ar telpu interjeriem, rokas ar krūzītēm vai cilvēkiem no mugurpuses nebūs diez ko pieprasītas,» pauda M. Dudareva.

Kā vēstīts, jaunās regulas stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt pasākuma konteksts un personas piekrišana. GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju komunikācijas industrija nav izņēmums, iepriekš pauda Sorainen zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Tiklīdz aizvērās tramvaja durvis un Aleksandrs bija nopīkstinājis e-talonu, žaketes kabatā «atdzīvojās» telefons. Pacietīgi klusējis visu pēcpusdienu, tagad, divdesmit minūtes pirms izrādes sākuma, tas zumēja neganti un aizgūtnēm – viena īsziņa pēc otras vēstīja, ka Aleksandram pēc iespējas ātrāk jāpieslēdzas klienta sistēmai, kas bija nolēmusi «uzkārties» tieši šovakar, Aleksandra dežūras laikā. «Zane, piedod, darbs sauc, nebūšu,» viņš mirkli skatās uz nejēdzīgo īsziņu, nospiež «send» un metas ārā no tramvaja.

Šādas un simtiem līdzīgu situāciju sagaida tos darbiniekus, kuri ar savu darba devēju ir vienojušies par t.s. «dežūrām» ārpus oficiālā darba laika. No vienas puses, ir loģiski, ka daudzos gadījumos darbinieka atbildība par tā veidotu ražojumu vai sniegtu pakalpojumu nebeidzas pie konrētā uzņēmuma durvīm. Atšķirībā no friziera, piemēram, IT speciālists savā veidā visu laiku ir «nomodā» par viņa veidoto produktu, jo tajā ik pa brīdim ir jāveic uzlabojumi, jānovērš kļūmes. Šāda IT uzņēmuma vadītājs ir uzņēmies saistības pret klientu, ka sistēma strādās nevainojami, un tāpēc ir saprotama viņa vēlme nodrošināties pret riskiem – ja sistēma «uzkārsies», klientam jebkurā diennakts laikā būs pieejams kvalificēts darbinieks, kurš kļūmi novērsīs.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā, kurā analizēti VZD rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā.

Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām.

Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā.

Līdz šā gada beigām vispārējā tipa aptiekām būs iespēja medikamentus cilvēkam piegādāt uz mājām, tai skaitā piesaistot brīvprātīgos, informē Veselības ministrija.

Šis aptiekām nav obligāts pienākums, bet iespēja nākt pretī cilvēkiem, kuriem nav iespējas pašiem aiziet uz aptieku vai palūgt to izdarīt citiem, piemēram, ja persona Covid-19 dēļ ir izolācijā mājās.

Valdība 9.jūnijā, MK noteikumos nostiprināja normu par medikamentu piegādi uz mājām, kas līdz šim bija spēkā ar veselības ministres rīkojumu. Tas nozīmē, ka aptieka pēc savas izvēles var piedāvāt šādu pakalpojumu, ja tai ir resursi. Mērķis ir šādā veidā palīdzēt cilvēkiem saņemt viņiem nepieciešamās zāles, tai skaitā recepšu zāles un valsts kompensētos medikamentus, ja cilvēks pats nedrīkst atstāt mājas un viņam nav citu cilvēku, kuri varētu palīdzēt.

Raksta galerijā aplūkojama Jaisalmer lidosta tuksnešainajā Rādžastānā, vienā no Indijas štatiem.

Divarpus gadus pēc jaunās 17 miljonus ASV dolāru vērtās termināļa ēkas pabeigšanas lidosta stāv tukša. Caur lidostas, kas ir pietiekami liela, lai apkalpotu vairāk nekā 300 000 ceļotāju gadā, durvīm līdz šim nav ienācis vai izgājis neviens pasažieris.

Kopš 2009. gada Indija ir iztērējusi vairāk nekā 50 miljonus ASV dolāru astoņām lidostām, kurās nenotiek regulāri lidojumi.

«Spoku» lidostas fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

#1/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#2/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#3/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#4/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#5/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#6/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#7/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#8/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#9/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#10/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#11/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#12/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#13/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#14/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#15/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#16/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#17/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

#18/18

Foto: REUTERS/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus