Jaunākais izdevums

Uzņēmumam Serviss RC piederošais nekustamais īpašums Liepājā Lielajā ielā 11 šodien izsolē ticis pārdots par 1,248 miljoniem latu, Db.lv apliecināja uzņēmuma maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Pircējs esot juridiska persona, kuras nosaukumu A. Kreics nebija pilnvarots atklāt. Kopumā izsolē piedalījušies trīs pretendenti. Izsoles sākumcena bija 988 tūkstoši latu.

Db.lv jau vēstīja, ka šodien tiek izsolīti ar Andri Griģi un Ivaru Kesenfeldu saistītā uzņēmuma Serviss RC divi nekustamie īpašumi Liepājā.

Viens nekustamais īpašums atrodas Lielajā ielā 11 un to veido zemesgabals 3648 kvadrātmetru (kv.m) platībā un uz tā esošās apbūve – piecu stāvu viesnīcas ēka ar kopējo platību 5083,2, kā arī katlu māja un inženierkomunikācijas un labiekārtojums, liecina iepriekš publicēts paziņojums Latvijas Vēstnesī.

Vēl izsolē ceturtdien paredzēts piedāvāt uzņēmuma īpašumu Pasta ielā 26, Liepājā, ko veido zemesgabals 1821 kv.m platībā ar uz tā esošu nojaucamu apbūvi un inženierkomunikācijām un labiekārtojuma kopumu. Nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība un pirmās izsoles sākumcena ir 33,7 tūkstoši latu, bet nodrošinājuma summa 3,37 tūkstoši latu. Šī izsole notiek 16.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvas idejas un labākās prakses pārņemšana komplektā ar ugunsisturības un skaņas izolācijas sertifikāciju ir atvēris daudzus tirgus durvju ražotājam SIA Līva AB Nord.

Arī tādai jebkurai mājai nepieciešama elementa kā durvis ražošanā ir ne tikai iespējamas inovācijas, bet tās pat ir nepieciešamas, lai spētu īstenot dažādus un pirmajā brīdī pat šķietami neiespējamus uzdevumus. To savā darbībā ir īstenojis SIA Līva AB Nord valdes loceklis Dzintars Ābele. Uzņēmējs savulaik ir sācis no nulles un pakāpeniski daudzu gadu garumā ir spējis atklāt dažādus gan specifisku durvju ražošanas knifiņus, gan arī iedzīvinājis Latvijā ārzemēs noskatītus risinājumus durvju apdarē. Tomēr, nenoliedzami, ražošanas tehnoloģiju izstrādāšanas pamatā ir iegūtā izglītība Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Kokapstrādes tehnologa specialitātē un pieredze savulaik vadot Rīgas mēbeļu kombināta fabrikas Teika cehu. SIA Līva AB Nord specializējas tikai durvju ražošanā pēc pasūtījuma, un tā dēvēto masveida lēto produkciju neražo. Pateicoties trīs dažādiem sertifikātiem – ugunsdrošības, skaņas izolācijas un tolerances (izgatavošanas precizitātes) uzņēmuma izstrādājumi ir atrodami ne tikai visdažādākajās būvēs Latvijā, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, arī Krievijā (Maskavā). Vēl vairāk – uzņēmuma ienākumi turpina pieaugt, pat neraugoties uz būvniecības apjomu sarukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Top jaunas viesnīcas; Rīgas tirgus tuvu piesātinājumam

Lāsma Vaivare, 07.05.2014

Vaļņu ielā 49 iepretim Rīgas autoostai top jau sestā viesnīca, kas strādās arWelton zīmolu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atdzīvina vēsturiskus plakātus

Anda Asere, 11.03.2019

SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašnieces Līva Pērkone (no kreisās) un Marija Ručevska

Foto: Sandija Veikša

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kaltenes krasti atjaunoto plakātu kolekcija izceļ pagājušā gadsimta 20.-30. gadu izcilākos Latvijas vēsturiskā dizaina piemērus un nākotnē plāno piedāvāt arī mākslas darbu reprodukcijas.

«Mēs ar Mariju jau vairākus gadus strādājam kopā – pie TechChill konferences un citiem projektiem, kas saistīti ar stratēģiju, komunikāciju un projektu vadību. Tie ir lieliski procesi, bet pēc trešā kopīgā TechChill, kad mazliet atkāpāmies no ikdienas organizēšanas, radās vēlme pārmaiņas pēc īstenot kaut ko taustāmu un rokās paturamu,» stāsta Līva Pērkone, SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašniece. Tajā mirklī bija iespēja mazliet atpūsties, bet nemiera gars turpināja urdīt. «Mētājāmies ar dažādām idejām, pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam – kas būtu tāds, ko mēs varētu radīt, pēc iespējas atšķirīgu no tā, ko darām ikdienā? Līva atcerējās par reklāmas plakātiem no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, ko bija pētījusi pirms gadiem desmit, un kādi tie ir populāri suvenīri citās Eiropas valstīs. Man plakāti iepatikās, un jau nākamajā rītā satikāmies bibliotēkā, lai noskaidrotu tālākos soļus,» atminas otra uzņēmuma līdzīpašniece Marija Ručevska. Laikā, kad Līva studēja vēsturi un jau bija sākusi strādāt komunikācijas nozarē, reklāmas plakāti viņu ieinteresēja, jo bija kā vienojošais elements starp komunikāciju, vēsturi un ekonomiku. «Ja tā padomā, tad arī ar šo hobiju nekur tālu neesam aizgājušas no tā, ko darām ikdienā. Periodikas arhīvs un plakāti bija viena no pirmajām lietām, kas tika digitalizēta un bija pieejama tiešsaistē, neejot uz bibliotēku. Tā bija mana pirmā īstā saskare ar digitalizāciju un tās iespējām,» atzīst Līva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Pārpalikumu budžetā Latvijai arvien nodrošina ārvalstu finanšu palīdzība; bažas rada arī Liepājas metalurgs

Gunta Kursiša, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārpalikumu valsts budžetā šā gada pirmajā pusgadā pamatā nodrošināja augsti valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu jeb ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, tāpat bažas par ieņēmumiem no nodokļiem rada neskaidrība uzņēmumā a/s Liepājas metalurgs, norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos ieņēmumi (2 951,1 miljons latu) pārsniedza izdevumus (2 785,5 miljoni latu), veidojot uzkrāto pārpalikumu 165,6 miljonu latu apmērā, liecina informācija ar valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi.

Saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai minētie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu klasificējami citu izdevumu finansēšanai, skaidro ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Neparastāko viesnīcu TOP 20 – apmešanās vecā lidmašīnā vai kabrioletā

Gunta Kursiša, 25.02.2013

1. Viesnīca Costa Verde Kostarikā izveidota 1965. gada Boeing 727 gaisa kuģī, kas novietots lietus mežā. Numuriņš šajā viesnīcā maksā, sākot no 250 ASV dolāriem (aptuveni 133 Ls).

Foto avots: costaverde.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē netrūkst neparastu un dīvainu naktsmītņu – ceļojot iespējams apmesties gan 1965. gada Boeing 727 lidmašīnā, kas pārveidota par viesnīcu, gan retro furgonos un citās viesnīcām visnotaļ neraksturīgās telpās.

Britu medijs The Guardian apkopojis 20 pasaulē neordinārāko viesnīcu topu.

1. Viesnīca Costa Verde Kostarikā izveidota 1965. gada Boeing 727 gaisa kuģī, kas novietots lietus mežā.

2. Neemrana Fort Palace Indijā, netālu no Deli.

3. V8 Hotel, Boblingenā (Böblingen) Vācijā.

4. Viesnīca Verana Meksikā - naktsmājas ar skatu uz Banderas līci.

5. Hüttenpalast Berlīnē, Vācijā, ir viesnīca, kura piedāvā pārlaist nakti vecos, bet omulīgos furgoniņos.

6. Viesnīca Livingston Lodge atrodas Kentā, savvaļas dzīvnieku parkā (Wild Animal park).

7. Naktsmājas Juvet Norvēģijā, Valldalā (Valldal). Viesnīca atrodas mežā ar skatu uz kalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca Roma, gatavojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (ES) pasākumiem, viesnīcas uzlabošanas darbos ieguldījusi 1,5 miljonus eiro, sacīja Viesnīcas Roma vadītāja Linda Abu Meri.

«Pirms prezidentūras veicām dažādus uzlabošanas darbus viesnīcai, lai izskatītos pieklājīgi un pietiekami cienīgi prezidentūras valsts vienai no centrālajām viesnīcām. Iepriekšējā vasarā viesnīcā nebija kondicionieru, jo iepriekšējie īpašnieki neuzskatīja, ka kondicionieri karstumā ir lietderīgi,» sacīja Abu Meri.

Zinot, ka Latvijā šogad noritēs prezidentūra, Viesnīca Roma pakāpeniski tika ieviesta kondicionēšanas sistēma un veikti dažādi kosmētiskie remonti. Tajos numuriņos, kur varētu dzīvot prezidentūras viesi, tika nomainītas mēbeles pret jaunākām. «Viesnīca ir diezgan veca, un pirms mums neviens remontus nav veicis. Līdz ar to ieguldījumi šai vasarai, gatavojoties prezidentūrai, bija diezgan ievērojami,» sacīja Abu Meri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līva Šteina Fl*sh you&me apakšveļu redz plašākā mērogā, ne tikai Latvijā – arī citi grib smukas biksītes.

Fl*sh you&me pamatideja ir pāru biksītes. Pašlaik ir divi virzieni – apakšbikses no vienāda auduma un apakšbikses ar izšūtiem humoristiskiem saukļiem. «Vīriešu un sieviešu apakšbiksēm ir atšķirīgi teksti, kas ir saprotami paši par sevi, taču, saliekot tos kopā, teksts viens otru papildina, veido dialogu,» stāsta Līva.

Ideja par pāru apakšbiksēm viņai radās pavisam nejauši mājas apstākļos. Līvai ir ekstravagants vīrs, kam vienmēr patīk kaut kas interesants. Tāpēc kā dzimšanas dienas dāvanu viņa vīram uzšuva apakšveļu. Un no pāri palikušā auduma uzšuva apakšbikses arī sev. «Un vienu dienu, dzerot rīta kafiju, skatāmies spogulī – cik fantastiski izskatās! Tā arī dzima šī ideja par pāru biksītēm,» saka Līva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai līdzsvarotu pieprasījumu visa gada laikā, zīmola Fl*sh you&me radītāji papildina sortimentu

DB ar apakšveļas zīmola Fl*sh you&me dizaineri Līvu Šteinu iepriekš tikās pirms diviem gadiem, piedāvājumā toreiz bija radīta pāru apakšveļa no kokvilnas, pati Līva strādāja kā pašnodarbinātā. Redzot pieprasījumu, viņai radās doma projektu pacelt nākamajā līmenī. Iesaistījās Līvas vīrs Raimonds, tika nodibināts uzņēmums. Tagad Fl*sh you&me apakšveļas sortimentu paplašina smalkā veļa. «Būtībā bija doma radīt papildu produktus peļņai vasarā. Gribējās radīt kaut ko ērtu, komplektiņu, turklāt tas varētu nebūt tikai no kokvilnas, bet varētu būt arī ar mežģīnēm un tillu. Tapa arī aksesuāri un pāreja izvērtās organiska, secinājām, ka pieprasījums pēc smalkās veļas ir visu gadu. Trikotāžas biksītes vairāk bija ierindojams dāvanu kategorijā, kuras pirka sezonāli. Gribējām, lai apgrozījums izlīdzinātos. Līdz ar smalko veļu tas kļuva iespējams,» stāsta Līva. Sākumā piedāvājumā bija biksītes un topiņi, kam ar laiku pievienojās krūšturi, zeķturi, aksesuāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Nākamgad valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem piešķirs papildu 146,84 miljonus latu

LETA, 25.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gadā valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem un jaunajām politikas iniciatīvām plānots piešķirt papildu finansējumu 146,84 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azerbaidžānas kompānija investīcijas Hotel de Rome cer atpelnīt 10 - 15 gados

Nozare.lv, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azerbaidžānas kompānija Benkons, kas šovasar par 9,24 miljoniem latu iegādājās bijušo viesnīcu Hotel de Rome, investīcijas viesnīcā plāno atpelnīt 10-15 gados, stāsta Benkons meitasuzņēmumu Latvijā SIA Benkons MMC vadītāja, bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri (V).

Viesnīcas iegāde tika noslēgta 8. jūlijā, un tiek uzskatīts, ka šis ir šogad lielākais darījums nekustamā īpašuma nozarē.

L. Abu Meri atzina, ka lēmumu par tieši šīs viesnīcas iegādi pieņēma Azerbaidžānas kompānija, tāpēc iegādes iemeslus viņa nevar nosaukt. Tāpat L. Abu Meri patlaban nevar atklāt viesnīcas attīstības plānus, jo arī tie būs atkarīgi no tā, kā lems Benkons.

«Ir pagājušas tikai dažas nedēļas, kopš viesnīca ir Benkons īpašumā. Katrā ziņā viesnīca darbojas, bet paralēli klusām notiek tās pārņemšana, līgumu pārslēgšana utt.,» skaidroja L. Abu Meri un atzina, ka viņas uzdevums ir uzlabot un atsvaidzināt viesnīcu, padarīt to tīkamāku dzīvošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesnīca Benevilla - ģimenes bizness Alūksnē

Kristīne Stepiņa, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vasaras sezonai jau rezervēta liela daļa jaunās viesnīcas Benevilla numuriņu.

Tā kā naktsmītņu piedāvājums Alūksnē nav pārāk liels, vasaras sezonai jau rezervēta liela daļa jaunās viesnīcas Benevilla numuriņu

Lai izbūvētu viesnīcu, SIA Benevilla ir piesaistījusi Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredzēto publisko finansējumu, kas tika piešķirts, lai varētu paplašināt Alūksnes kultūrvēsturiskajā centrā pieejamos tūrisma pakalpojumus. Ēka Brūža ielā, kurā atrodas viesnīca, ir celta pagājuša gadsimta sākumā un ir daļa no Alūksnes vēsturiskā centra apbūves. Tā ir netālu no Alūksnes ezera un rekonstruētās Vecās pils, blakus Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un atjaunotajam kultūras centram. Tuvumā atrodas ezera Pilssala, Tempļa kalna pussala, skatu tornis un citi atraktīvi tūrisma objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca Rīga tiks pārveidota par pirmo starptautiskā viesnīcu tīkla Kempinski Hotels viesnīcu Latvijā, tās izveidei piesaistīts Swedbank finansējums 20 miljonu eiro apmērā, informēja Swedbank Ārējās komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns.

Patlaban viesnīcā norit rekonstrukcija, un to plānots atvērt līdz 2015.gada decembrim.

Pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski RIGA būs 140 numuri un deviņi ekskluzīvi apartamenti, viesnīcas rekonstrukcijā kopumā plānots ieguldīt aptuveni 30 miljonus eiro.

Viesnīcas īpašnieks Gagiks Carukjans par savu izvēli norāda, ka viņu piesaistījusi pati ēka un tās atrašanās vieta pilsētā. «Vēsturiski viesnīca Rīga bija pilsētas «Grand Hotel», un mūsu mērķis ir atgriezt iepriekšējo popularitāti, bet jau pilnīgi jaunā luksusa klases standartā,» atklāj Carukjans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Radisson Blu Rīdzene Hotel ģenerāldirektoru Jāni Vālodzi

Lelde Petrāne, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Radisson Blu Rīdzene Hotel ģenerāldirektors Jānis Vālodze. Radisson Blu Rīdzene Hotel ir pieczvaigžņu viesnīca Rīgas centrā ar 95 istabām un darbojas ar Radisson Blu zīmolu kopš 2010. gada 1. jūnija.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viesnīcas man ir šķitušas interesantas un patikušas jau no pašas bērnības, kad ceļoju kopā ar vecākiem, bet mērķtiecīgi uz to nekad neesmu gājis. Pēc vidusskolas beigšanas iestāšanos tūrisma skolā noteikti varētu raksturot kā nejaušību, jo tāda īpaša plāna, ko darīt, man nebija. Runājot par uzņēmumu, darbs starptautiskā viesnīcu tīklā, manuprāt, ir noteikti labākā izvēle profesionālā ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžeta ieņēmumi iekasēti tuvu plānotajam apjomam

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Ķemeros, ir demontēts viens no bijušās sanatorijas Līva korpusiem, savukārt otru ēkas īpašnieki plāno rekonstruēt un attīstīt, iespējams, par dzīvojamo māju vai viesnīcu.

Bijušās sanatorijas un teritorijas sakārtošanu veic ēku īpašnieks SIA Ironsloks. Ironsloka projektu vadītājs Aleksandrs Koļesņikovs apliecināja, ka viena no ēkām ir demontēta, bet otru īpašnieki vēlētos atjaunot un attīstīt. Pašreiz tiek meklēts investors. Koļesņikovs pastāstīja, ka investoru Ironsloks plāno atrast gada laikā. Pašreiz sabiedrība spriež, ka ēkā varētu izbūvēt dzīvojamo māju vai viesnīcu.

Koļesņikovs pastāstīja, ka Ironsloks lēmis saglabāt to korpusu, kurš bija tehniski labākā stāvoklī un ir atjaunojams. Pašreiz tiek gatavots arī eksperta atzinums, ka būve ir rekonstruējama, apliecināja Ironsloka pārstāvis. Šis korpuss atrodas tuvāk šosejai, un tam ir 11 stāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis tādu jauno kadastrālo vērtību projektu, kas ir kļūdains, nepareizs pēc būtības un var radīt zaudējumus nekustamo īpašumu nozarei un tautsaimniecībai kopumā.

Šo iemeslu dēļ LĪVA neatbalsta Valsts zemes dienesta izsludināto Ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” paredzētās vērtības un uzskata tās par neatbilstošām Latvijas standartā Īpašumu vērtēšana LVS 401 definētajai tirgus vērtībai, kā arī nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim.

"LĪVA arī pilnībā norobežojas no jebkādas atbildības par sekām, ko Latvijas tautsaimniecībai un nekustamā īpašuma nozarē radīs šī normatīvā akta rezultātā noteiktās kadastrālās vērtības," norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis.

LĪVA aicina visus Latvijas nekustamā īpašuma īpašniekus un lietotājus pievērst uzmanību Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv (atverot saskarni un ievadot sava īpašuma adresi vai kadastra numuru) norādītajai īpašuma projektētajai kadastrālajai vērtībai no 2022.gada, izvērtēt tās atbilstību reālai tirgus situācijai, piemēram, veiktajiem sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju novērtējumiem, jau notikuša darījuma cenai vai potenciāli iespējamai darījuma cenai un savu viedokli nosūtīt Valsts zemes dienestam uz elektroniskā pasta adresi – [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Otro mēnesi pēc kārtas konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums

Lelde Petrāne, 27.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada maijā un kopumā pirmajos piecos mēnešos, secināts, ka turpinājās sekmīga budžeta izpilde un otro mēnesi pēc kārtas kopbudžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, norāda Finanšu ministrija.

Kopbudžeta pārpalikums no 20,4 miljoniem latu šā gada aprīlī pieauga līdz 55,2 miljoniem latu šā gada maijā. Situācijas uzlabošanās pa mēnešiem noteica būtiski labāku fiskālo situāciju šā gada pirmajos piecos mēnešos un kopbudžetā izveidojās pārpalikums 31,7 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (2 175 miljoni latu) pārsniedzot izdevumus (2 143,3 miljoni latu).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, šā gada janvārī-maijā kopbudžeta bilance ievērojami uzlabojās – par 259,4 miljoniem latu, ko noteica lielāks pārpalikums pašvaldību budžetā (78,7 miljons latu) un būtiski zemāks deficīts valsts konsolidētajā budžetā (47,0 miljoni latu), ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus, skaidro Finanšu ministrija. Labāku situāciju visos budžetos galvenokārt noteica labāka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpilde, bet izdevumu pieaugums saglabājās mērens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gada pirmajos septiņos mēnešos budžeta deficīts sasniedzis 291,4 miljonus latu

Dienas Bizness, 05.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi – 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi minētajā laika periodā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūlijā bijuši 326,4 miljoni latu, izdevumi – 344,0 miljoni latu un deficīts bijis 17,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209,8 miljoni latu, izdevumi – 232,5 miljoni latu, deficīts – 22,8 miljoni latu. Savukārt speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi bijuši 116,6 miljoni latu, bet izdevumi – 111,4 miljoni latu, tādējādi izveidojies finansiālais pārpalikums 5,1 miljons latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos bijuši 1,508 miljardi latu, izdevumi – 1,703 miljardi latu, deficīts – 194,59 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi septiņos mēnešos bijuši 709,07 miljoni latu, izdevumi – 805,95 miljoni latu, deficīts – 96,87 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājokļu kredītu tirgus samazinājumā lielāko lomu spēlē Swedbank

Ieva Mārtiņa, 27.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jūnija beigās banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms sasniedza 4,39 miljardus latu, kas ir par 7,6% jeb 359 miljoniem latu mazāks nekā pirms gada, bet, salīdzinot ar šā gada sākumu, šo kredītu apjoms samazinājies par 216 miljoniem latu jeb 4,7%.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati liecina, ka lielākais mājokļu kredītu samazinājums pusgada un gada laikā bijis Swedbank – par attiecīgi 57,4 miljoniem latu jeb 4,7% un 109,6 miljoniem latu jeb 8,6%. Swedbank izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās 1,16 miljardu latu apjomā joprojām bija lielākais pārējo banku vidū, veidojot 26,5% tirgus daļu.

Otrs lielākais izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās bija Nordea bankai – 768,9 miljoni latu, kas ir par 13,7 miljoniem latu (jeb 1,7%) mazāks nekā pirms gada un par 10 miljoniem latu mazāks nekā šā gada sākumā. Ar 732,4 miljoniem latu seko DnB NORD Banka, kuras mājokļu kredītu portfelis gada laikā uzrādījis samazinājumu par 13,1 miljonu latiem jeb 1,8%, un ar 663 miljoniem latu – SEB banka, kuras mājokļu kredītu apjoms gada laikā sarucis par 38 miljoniem latu jeb 5,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru