Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab publicējusi desmit būtiskākās mācības, kas izriet no kaitīgo programmu vispasaules epidēmijas 2004. gadā, kad parādījās arī visu laiku „dārgākās” un visātrāk izplatošās vīrusu saimes, IT drošības kompānijas mi2g skatījumā: 1. Monokultūras jautājumi un likumsargāšana – Pasaules valstu ekonomikas ir digitāli savstarpēji saistītas un šobrīd pārāk atkarīgas no vienas operētājsistēmas un ar to saistītas programmatūras. Visas pasaules valdībām būtu jāatbalsta datorplatformu un lietojumu dažādība, kas balstītos uz vienotiem standartiem, it īpaši ņemot vērā to, ka kriminālie sindikāti jau sāk izmantot tās „ērtības”, ko piedāvā vienveidīgā programmatūras bāze. Arī likumsargāšanas iestādēm visā pasaulē ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu datornoziegumu pastrādātāju saukšanu pie tiesas un kaitīgo programmu rakstītājus un hakerus neapvītu romantikas aura. 2. Lietotāju informētība un izglītība – Datoru lietotāji lielākoties paši pat nenojauš, ka viņu datori piedalās pakalpojumu atteices uzbrukumā, ko izraisījusi viņu datorus inficējusī kaitīgā programma. Izpratne par to, ka atsevišķs dators var tikt „nolaupīts” un izmantots kā masīva ieroča daļa, nav vienlīdz laba visā pasaulē. Valdībām un datoru piegādātājiem vēl ir jāstrādā, lai uzlabotu informētību un izglītotu lietotājus par briesmām, kas draud, ja datoru atstāj standarta konfigurācijā un nepielieto pietiekamus drošības pasākumus. Investīcijas stratēģijā un izglītībā ir ārkārtīgi svarīgas. Tās ir nepieciešamas tāpat kā atbilstoša drošības aparatūra un programmatūra. 3. Zombiju armija – 2004. gadā kaitīgās programmatūras varianti ir veikuši pakalpojumu atteices uzbrukumus cienījamiem pakalpojumu sniedzējiem, mazāk nekā nedēļas laikā izmantojot miljoniem lielu inficētu datoru (zombiju) armiju. Interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) un datoru īpašniekiem, kas strādā tiešsaistē, jābūt modrākiem pret šāda veida uzbrukumiem, kas notiek visā pasaulē. Pastāvīgi strādājošos tiešsaistes pieslēgumus nedrīkstētu pārdot bez atbilstošas ugunsmūra un automātiskas pretvīrusu aizsardzības. IPS būtu jāvienojas par globālu standartu un jāveic klientu periodiskas pārbaudes, lai nodrošinātu to atbilstību attiecīgiem aizsardzības līmeņiem. 4. Datorlietošanas neuzticamība – Datorlietošanas vispārējā vide ir ārkārtīgi nepastāvīga, un pasaule ir atkarīga no datortehnikas un programmatūras – it īpaši no e-pasta, tiešsaistes iepirkšanās un banku izmantošanas – tā, it kā tie būtu komunālie pakalpojumi. Datorlietošanas uzticamība darbspējas laika ziņā šobrīd ne mazākajā mērā neatbilst ūdensapgādes, elektrības un balss telefonijas pakalpojumu uzticamībai. Tas ir nopietns trūkums, kas liedz lietotājiem augstu apkalpošanas līmeni un veicina to apdraudētību no datornoziedznieku puses jeb pirātisma, pakalpojumu atteices un citus līdzīgus draudus. 5. Oportūnistiskas noziedzīgas darbības – Kaitīgas programmatūras atvasināti varianti sāk parādīties dažu stundu vai dienu laikā, un tos var izplatīt kāds cits, nevis sākotnējais vainīgais (vainīgie), turklāt lūku (backdoor), kas ir atstāta atvērta inficētās iekārtās, nereti nekavējoties nelietīgos nolūkos izmanto izdevības meklējoši hakeri, lai iegūtu kredītkaršu numurus, bankas un tiešsaistes iepirkšanās rekvizītus, kā arī citu svarīgu informāciju. Likumsargāšanas iestādēm vairumā no 200 infekcijas skartajām valstīm jāsadarbojas ciešāk, lai iegūtu informāciju par vietējiem noziedzīgajiem elementiem, kas izmanto globālo kaitīgās programmatūras epidēmiju. 6. Datu un datorlietošanas nodalīšana – Nepieciešams nodalīt svarīgākos saglabātos datus no datu apstrādes platformām, ko izmanto, lai piekļūtu internetam un kas var kļūt par regulāras ļaundabīgas darbības objektu. Plašākā skatījumā ir labāk, ja cilvēki noglabā datus tāpat kā nogulda naudu bankā un var atkal tos saņemt, izejot augstāka līmeņa autentificēšanu, izmantojot viedkartes un biometriju, lai infekcijas skarto datoru dēļ nezaudētu vērtības, identitāt