Ar šo rezolūciju 2.Ventspils tūrisma konferences dalībnieki vērš valdības, pašvaldību, uzņēmēju un masu mediju uzmanību uz vairākām svarīgām problēmām, ar kurām saskaras tūrisma nozares attīstība Latvijā. Pēdējos gados tūrisms Latvijas reģionos sāk attīstīties par svarīgu ekonomikas nozari, kas var dot lielu ieguldījumu gan jaunu darba vietu radīšanā un ekonomikas dažādošanā, gan arī reģionu stabilitātes un attīstības veicināšanā. Par to liecina vairāki veiksmīgi tūrisma attīstības piemēri Kurzemē. Piemēram, Ventspilī, pēc pašvaldības pēdējo gadu ieguldījumiem tūrisma infrastruktūrā, ir panākta ievērojama tūrisma attīstība. Vērā ņemams progress ir vērojams arī citur Rietumlatvijā - Liepājā, Kuldīgā, Talsu rajonā, Abavas ielejas dabas parka teritorijā, u.c. Šie panākumi ir bijuši iespējami pateicoties, galvenokārt, pašvaldību un privātuzņēmēju centieniem. Tomēr, lai tūrisms sekmīgi attīstītos kā nozare un veiksmīgi konkurētu starptautiskā mērogā, pašvaldībām un uzņēmējiem ir nepieciešams lielāks atbalsts un ciešāka sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm un valdību. Pastāv daudz problēmu, kuru atrisināšana ir atkarīga no valdības un valsts iestāžu darba, vai to veiksmīga kopīgā darba ar pašvaldībām un uzņēmējiem. Aktuālākās ir sekojošas: 1. Starptautiskās konkurences apstākļos Latvija daudzos rādītājos stipri atpaliek no kaimiņvalstu (Lietuvas, Igaunijas) tūrisma attīstības rādītājiem, piemēram, ārvalstu tūristu skaita un to īpatsvara ziņā. Latvijas tūrisma nozares bilance ir negatīva – tūrisma imports jau daudzus gadus ievērojami pārsniedz tūrisma eksportu. 2. Latvijas tūrisma piedāvājums atšķiras no kaimiņvalstīm ar dārgākiem tūrisma pakalpojumiem, kam par cēloni ir Latvijas valsts dārdzība kopumā, neizdevīgais PVN piemērošanas veids tūrisma firmu pakalpojumiem un citi apstākļi. 3. No Krievijas iebraukušo viesu skaita ziņā Latvija divas reizes atpaliek no Igaunijas un gandrīz desmit reizes atpaliek no Lietuvas. Tā iemesls ir neizdevīgais Latvijas vīzu režīms Krievijas iedzīvotājiem un bieži vien negatīvais Latvijas politiskais tēls. 4. Vāji attīstītais valsts tūrisma tēls starptautiskā mērogā, kam par iemeslu ir nepietiekošais darbs veicot Latvijas tūrisma mārketinga pasākumus. 5. Nepietiekama valsts sadarbība ar tūrisma industrijas pārstāvjiem – tūrisma profesionālajām un reģionālajām organizācijām gan pieņemot svarīgus lēmumus tūrisma attīstībā, gan veicot darbu Latvijas popularizēšanā ārvalstīs. Tādējādi valsts neizmanto tūrisma nozares profesionāļu potenciālu. 6. Vāji attīstītas un starptautiskā mērogā konkurētnespējīgas ir ar tūrisma plūsmu saistītās transporta nozares – jūras, avio un dzelzceļa transports. Konferences dalībnieki aicina valdību un ministrijas pievērst nopietnu uzmanību šīm problēmām, kā arī nekavējoties un mērķtiecīgi sākt to atrisināšanu. Lai to veiktu, nepieciešama: 1. daudz ciešāka un kvalitatīvāka valsts pārvaldes sadarbība ar pašvaldībām, kā arī ar tūrisma profesionālajām un reģionālajām organizācijām Latvijas tūrisma attīstības plānošanā un mārketingā; 2. labāka koordinācija un sadarbība starp ministrijām, kas līdz šim nesaskaņoti realizē dažādus tūrisma attīstības projektus; 3. lielāks finansējums un mērķtiecīgāks darbs popularizējot Latvijas tūrisma tēlu starptautiskā mērogā; 4. mērķtiecīgāks un lielāks valsts investīciju atbalsts tūrisma infrastruktūras attīstīšanai nozīmīgākajos reģionu tūrisma centros, kā arī ievērojamākajos kultūrvēsturiskajos un dabas tūrisma objektos; 5. sakārtota un attīstīta ceļu infrastruktūra, kas savieno reģionu centrus, pilsētas un lauku teritorijas. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs: Aivars Lembergs Ventspilī, 2003.gada 6.februārī