Konkurences padome (KP) atmeta sākotnējo stingro pozīciju Telia un Sonera apvienošānās lietā un gandrīz pilnībā piekāpās Telia nostājai - tā savu atkāpšanos no KP locekļa amata skaidro Aleksandrs Vasiljevs. Kā zināms, KP 13. augustā atļāva abu telekomunikāciju kompāniju apvienošanos Latvijā ar zināmiem nosacījumiem par brīvu piekļuvi starptautiskajiem tīkliem un par Latvijas mobilā telefonā (LMT) infrastrukturas atvēršanu eventuālam trešajam mobilo sakaru operatoram. A. Vasiljevs teica, ka KP jau 19. jūlijā apsprieda lēmuma koncepciju ar stingrākiem nosacījumu kuros tika ietverti Latvijas telekomunikāciju asociācijas, Latvijas interneta asociācijas un citu viedokļi, kā arī ņemts vērā 10. jūlija Eiropas komisijas (EK) lēmums, kas nosacīti atļava Telia un Sonera apvienošanos. Sarunā ar Db, bijušais KP loceklis teica, ka nevarot sīkak aprakstīt šo lēmuma koncepciju un tās attīstības gaitu līdz 13. augusta galējam lemumam, jo tas saistīts ar konfidenciālu informāciju. Šo galējo lēmumu viņš raksturoja kā «kapitulāciju Telia.» KP priekšsēdētājs Pēteris Vilks sarunā ar aģentūru LETA teica, ka 19. jūlija koncepcija neesot būtiski mainīta, 13. augustā pieņemot galējo lēmumu. A. Vasiljevs sacīja,ka viņaprāt, 13. augusta lēmums atstājot svarīgu principu īstenošanu citu institūciju, nevis KP, pārraudzībā. Tā, piemēram, nosacījumu, ka LMT ir jāslēdz viesabonēšanas līgums ar eventuālo trešo mobilo sakaru operatoru var īstenot tikai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). A. Vasiljevs teica, ka SPRK kā neatkarīga iestāde varētu arī nepildīt KP aicinājumu grozīt LMT licenci un iekļaut šādu prasību. LMT ir jau šo nosacījumu nosaucis par «absurdu»