Jaunu nelielas jaudas celulozes un papīra kombinātu, kurš izmaksātu apmēram 500 miljonus ASV dolāru, neatkarīgo ekspertu grupa iesaka būvēt netālu no Ventspils — pie Būšnieku ezera. «Apsekojot sešas potenciālās celulozes un papīra fabrikas atrašanās vietas (Ugālē, Vārvē, Benzavā, Pāvilostā un Vērgalē) Baltijas jūras piekrastē, par labāko no ekoloģiskā viedokļa atzinām vietu pie Būšnieku ezera,» skaidro netkarīgo ekspertu grupas loceklis Georgs Bagātais. Četrās potenciālajās ražotnes atrašanās vietās zeme pieder valstij un to apsaimnieko valsts a/s Latvijas valsts meži, bet divās — privātīpašniekiem. Privātajiem meža īpašniekiem varētu tikt piedāvāta kompensācija vidēji 500 Ls/ha par rūpnīcai nepieciešamo 200 – 250 ha zemi. Tādējādi zemes kopējās iegādes izmaksas pēc projekta autoru domām varētu veidot 100 000 - 130 000 Ls. G. Bagātais norāda, ka iespējamās atrašanās vietas tika salīdzinātas arī pēc ārējo komunikāciju izveides, kuras svārstījas no 6.4 milj. Ls pie Būšnieku ezera līdz 9.3 milj. Ls Vārves pagastā. Visos gadījumos attīrīto notekūdeņu novadīšanas vieta ir Baltijas jūra 8 km no krasta. Par labu celulozes un papīra kompleksa izveidei pie Būšnieku ezera runā arī tas, ka valdošie dienvidrietumu vēji atmosfēras izmešus nes projām no Ventspils, bet jūras straume notekūdeņos esošos izmešus nes uz ziemeļiem, pēc tam pagriežas, tādējādi veicinot to sajaukšanos ar attīrītajiem notekūdeņiem, uzsvēra G. Bagātais. Viņaprāt, celulozes rūpnīcas jaudai nebūt nav jābūt 600 000 t gadā, kā to plānots darīt a/s Baltic Pulp, bet gan ievērojami mazākai – 150 000 t, un līdzās jābūt papīrfabrikai ar tikpat lielu papīra ražošanas jaudu. G. Bagātais nenoliedz, ka daļa no šajā ražotnē saražotās celulozes tiktu pārstrādāta papīrā, bet dala varētu tikt pārdota celulozes tirgū citiem papīrražotājiem. Turklāt līdzās celulozes rūpnīcai uzbūvējot arī papīrražotni, esot iespējams par apmēram 30 % samazināt celulozes ražošanas pašizmaksu, jo vairs nav nepieciešama celulozes žāvēšana, kas tehnoloģiski esot ļoti dārgs process, norāda G. Bagātais. Turklāt celulozes balināšana notiks pēc bezhlora tehnoloģijas, tādējādi izvairoties no piesārņojuma ar hlororganiskajiem savienojumiem. Celulozes ražošanai plānots ik gadu izmantot 450 000 m3 koksnes, galvenokārt celulozes šķeldas.Pēc neatkarīgo ekspertu grupas speciālistu Imanta Kaimiņa un Georga Bagātā domām, vismaz 60 % no apmēram 280 milj. Ls nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem būtu jānāk no Latvijas uzņēmēju vai Latvijas valsts puses. Savukārt līdz 40 % no ražotnes kapitāldaļām varētu piederēt ārvalstu investoram, piemēram, no ASV, Kanādas, Japānas utt., bet ne no Skandināvijas, norāda G. Bagātais.