airBaltic pērn pirmo reisu uz Vāciju atvēra maršrutā Rīga — Berlīne, savukārt šī gada pavasarī jau sāka piedāvāt lidojumus no Rīgas uz Hamburgu.Latvijas nacionālās aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks vairākkārt šos jaunatvērtos reisu nodēvējis par vieniem no veiksmīgākajiem. Tie bija arī vieni no reisiem, kuros tika izmēģināta jaunā vienvirziena biļešu struktūra, kuras veiksmīgumu aviokompānijas prezidents nebeidz slavēt. Šobrīd vairākos airBaltic maršrutos tiek piedāvāts iegādāties biļetes tikai vienā virzienā, Vācijas maršrutos šāda stratēģija tiek pamatota arīdzan ar iespēju aizlidot, piemēram, uz Berlīni, bet atpakaļ lidot no Hamburgas. Par airBaltic liktajām cerībām uz Vācijas maršrutu liecina arī nodoms nākotnē reisu skaitu palielināt līdz septiņiem reisiem nedēļā. Sākotnēji reisi tika veikti trīs reizes nedēļā.Turklāt nākamā gada pavasarī airBaltic Vācijas piedāvājumu plāno papildināt ar trešo maršrutu Rīga — Ķelne. Aviosatiksmi starp Latviju un Vāciju nodrošina arī aviokompānija Lufthansa, kas veic reisus no Rīgas uz Frankfurti. Sākotnēji tie tika veikti, sadarbojoties ar airBaltic, kas uz Frankfurti lidoja reizi nedēļā, taču pērn Lufthansa izlēma pati veikt septiņus reisus nedēļā. Lufthansas direktors Baltijas valstīs Roberts Karls šo maršrutu raksturo kā vienu no veiksmīgākajiem, tomēr jau pavasarī publiskotie plāni par ieceri atvērt vēl vienu reisu Rīga — Minhene jau vairākkārt tikuši atlikti. Šobrīd R. Karls konkrētus reisa atvēršanas datumus nonosauc, vien norāda, ka tas notiks nākamgad. Pirms laika airBaltic jau lidoja no Rīgas uz Minheni, taču pārtrauca šos reisus nerentabilitātes dēļ. airBaltic prezidents saka, ka pasažieru segments Vācijas maršrutos arīdzan esot gana dažāds — tūristi, atpūtnieki, darījumu cilvēki. R.Karls Lufthansas maršrutu auditoriju raksturo līdzīgi un saka, ka speciālo piedāvājumu laikā novērojama tendence, ka aviotransports sāk pārvilināt vilcienu un autobusu pasažierus. Tomēr aviopakalpojumu izmantošanas dinamika šobrīd nerunā par labu Latvijas patērētājam B. Fliks atzīst, ka vairākas rezervācijas tiek izdarītas Vācijā. Pēc B.Flika teiktā, ceļotāji no Vācijas rezervācijas izdara ļoti savlaicīgi, tāpēc pašas lētākās biļetes tiekot tieši viņiem. Turklāt Vācijas tirgū netiek veiktas apjomīgas reklāmas kampaņas. «Šis tirgus ir par lielu, lai mēs spētu tur reklamēties, tāpēc, popularizējot Latviju, intensīvi sadarbojamies ar vācu žurnālistiem. B.Fliks lēš, ka situācija mainīsies par labu Latvijas pusei tad, kad pieaugs labklājības līmenis. Viņš prognozē, ka attīstīsies arī prāmju bizness starp abām valstīm, jo tūrisma sezonā atpūtnieku skaits no Vācijas palielinās. Tomēr viņš nesaskata asu konkurenci starp avio un sauzemes pārvadātājiem: «Biļešu cenu starpība kļūst arvien mazāka.» .