Kultūras ministrijas (KM) ierosinājums normatīvajos aktos noteikt, ka autoratlīdzības apmērs par darbu reprogrāfisko reproducēšanu jeb kopēšanu, kā arī atlīdzības iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtība būtu jānosaka, savstarpēji vienojoties autortiesību subjektiem un kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem neapmierina AKKA/LAA. Šīs organizācijas pārstāve Māra Zālīte pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē uzsvēra, ka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, autoriem jau piecus gadus ir tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu kopēšanu, taču tas nenotiek, jo Ministru kabinets nav pieņēmis noteikumus, kas regulētu atlīdzības apmēru un administrēšanu. M. Zālīte uzskata, ka, pieņemot KM piedāvājumu, visa atbildība par attiecīgo jautājumu regulējošas ES direktīvas neieviešanu tiek uzvelta uz autoriem un autortiesību turētājiem, piemēram, AKKA/LAA. AKKA/LAA vēlas, lai ar kopēšanu saistītās atlīdzības lielumu, kā arī tās iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību noteiktu Ministru kabinets, atzina M. Zālīte. Savukārt Valsts kanceleja norāda, ka KM jāpiedāvā risinājums, kas ļautu autoriem saņemt atlīdzību arī par viņu darbu kopēšanu laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam. Neskaidrības par to, kā iedzīvināt normatīvo aktu prasības, kas paredz autoriem tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu kopēšanu, ilgst jau vairākus gadus.