A/s Aldaris atbalsta iespēju saprātīgi atbalstīt akcīzes nodokļa atvieglojumus patiešām maziem alus ražotājiem, balstoties uz Eiropas Savienības praksi, informē kompanija. Tomēr mazas alus darītavas statusam un izmēram jābūt pārdomāti noteiktam LR likumdošanā saskaņā ar Latvijas alus tirgus attīstības un sabiedrības interesēm. Tajā pašā laikā Aldaris uzskata, ka vairāku Latvijas alus darītavu pašreiz iesniegtā prasība piešķirt tām ievērojamas akcīzes nodokļa atlaides ir nepamatota un atbalstīšanas gadījumā radīs nevienlīdzīgu konkurenci, graus vietējo alus darīšanu un valsts budžetu. A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka pašlaik alus darītāju vidū apspriestais priekšlikums par akcīzes nodokļu atvieglojumiem ir nepārdomāts, tā radot negodīgus konkurences apstākļus un ievērojamus zaudējumus valstij. Maldinoši interpretējot ES likumdošanu, tā ir iecere panākt, ka 3-4 uzņēmumi – vispirms jau Aldaris – nonāk nelabvēlīgā uzņēmējdarbības vidē un vienīgie būs spiesti maksāt pilnu akcīzes nodokļa likmi. Tikmēr citiem Latvijas uzņēmējiem, ieskaitot tos, kas importēs alu no ES valstīm, tiks piešķirtas atlaides līdz pat 50%. A/s Aldaris lielākais akcionārs – Baltic Beverages Holding AB (BBH) arī norāda, ka atlaižu iniciatoru atsaukšanās uz ES pieredzi ir tendencioza. Tiek uzrādīti milzīgi mazo alus darītavu ražošanas apjomi Vācijā, nenorādot, ka tur darbojas daudzpakāpju un regresīva akcīzes nodokļa likme. Alus darītavām, kas ražo līdz 200 tūkstošiem hektolitru (THl) gadā, atlaides tuvojas nullei. Filozofija sniegt palīdzību mazajām alus darītavām, samazinot akcīzes likmi, ir balstīta uz vēlmi atbalstīt mikro alus darītavas, kas pamatā brūvē alu restorāniem tūlītējam patēriņam uz vietas, bet ne alus tirdzniecībai lielveikalos. Pat daudz lielākos tirgos ar lielāku alus patēriņu atlaides tiek sniegtas tikai patiesi maziem uzņēmumiem. Piemēram, Somijā akcīzes 30% nodokļa atlaides tiek piešķirtas uzņēmumiem, kas ražo līdz 2 THl alus gadā, Lielbritānijā 50% atlaides saņem uzņēmumi, kas ražo līdz 5 tūkstošiem hektolitru, Vācijā – 5 līdz 10 THl. Arī Lietuvā, uz kuras piemēru atsaucas iniciatori, netiek piešķirtas tik milzīgas atlaides, kā tika plānots Latvijā – tur 50% atlaides par pirmajiem 10 THl ir tām alus darītavām, kas ražo līdz 80 THl gadā. Lietuvas alus tirgus ir arī divreiz lielāks un Lietuvas mazās alus darītavas saņems tādas pašas atlaides kā mazie Latvijas aldari. Tā kā šāda prakse nav obligāta visām ES dalībvalstīm, tādas valstis kā Francija, Īrija, Itālija, Grieķija, Spānija u.c. nepiemēro šādas atlaides saviem aldariem. Ir svarīgi noteikt Latvijas sabiedrības un vietējā tirgus realitāti, pirms balstāmies uz ES praksi. Ir svarīgi stingri definēt, kādiem kritērijiem Latvijā atbilst maza, finansiāli un ekonomiski neatkarīga alus darītava, lai netraucētu godīgai konkurencei. Ir acīmredzams, ka viena Latvijas alus darītāju grupa ir būtiski palielinājusi ražošanas apjomus, kuriem sniedzama nodokļu atlaide. Mēs esam pārliecināti, ka Somijas modelis būtu vispiemērotākais Latvijas alus tirgum, kur: 30% nodokļu atlaides piešķir uzņēmumiem, kas ražo līdz 2 THl gadā; 20% alus darītavām, kas ražo līdz 10 THl gadā un 10% atlaides tiem, kas ražo līdz 30 THl gadā.Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi, lai valdība izveidotu skaidru mehānismu, kā kontrolēt un novērst likumdošanas ļaunprātīgu izmantošanu. Baltic Beverages Holding uzskata, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija, ieklausoties Finanšu ministrijas viedoklī, pieņēma pareizu lēmumu, nosakot nepieciešamību definēt mazas alus darītavas statusu un apjomu administrēšanas iespējas. Mēs ceram, ka arī turpmāk likumdevēji no valstiskā viedokļa rūpīgi izvērtēs priekšlikumus un nepieņems atsevišķus ražotājus diskriminējošus lēmumus.