No ceļojumu firmu piedāvājumiem jau ilgus gadus nepazūd tādi vārdi kā Ēģipte, Turcija, Parīze, Kanāriju salas. Slavenie vārdi garantē arīdzan ceļotāju drūzmu pie katra ievērības cienīga objekta. Taču ar to tūrisma vietu piedāvājums nebūt nebeidzas, un ne vienmēr brīnuma meklējumos jāmēro daudzi tūkstoši kilometru. Eiropas kontinenta robežas ir bagātas ar sauszemes mežģīnēm, ko saucam ar noslēpumainību un eksotiku apvītā vārdā – par salām. Labām vietām piekļūt grūti Latvijas tūrisma aģentūru piedāvājums šobrīd reducējas uz Eiropas turismā atpazīstamākajām salām — Kipru un Krētu, jo uz šiem galamērķiem parasti vasarā tiek organizēti čārterreisi, kas ievērojami atvieglo aizkļūšanu. Kā zināms, no Latvijas nav regulāro reisu ne uz Grieķiju, ne uz Itāliju, kuru piekrastes ir visbagātākās ar salu piedāvājumu, tāpēc ceļojuma plānošana ir ievērojami sarežģītāka un arīdzan dārgāka. Lielākajām un pasaulē populārākajām salām pozitīvs aspekts ir aktīvā atpūta, ko tās nodrošina. Vairumā salu iespējams gan sērfot un braukt ekskursijās, gan apmeklēt muzejus un koncertus. Taču šīs priekšrocības nozīmē arī to, ka tur būs tūristu pūļi. Tūrisma aģentūras Latvia Tours izejošā tūrisma nodaļas vadītāja Ilze Dobrāja uzsver, ka Latvijas ceļotājiem, izvēloties sava maršruta galamērķi, vissvarīgākais arguments tomēr ir cena. Tāpēc lielākā daļa arī izvēlas visiem zināmos, mazāk oriģinālos maršrutus. Lai arī ne katrs to var atļauties, interese par Eiropas salām ir, viņa norāda. Visām salām, lielām un mazām, apdzīvotām un neapdzīvotām ir viena kopīga īpašība – no visām pusēm tās apskalo ūdens. Taču citādi tās ir ļoti atšķirīgas, katra ar savām īpatnībām, gluži kā atpūtnieki, un tieši tāpēc iespējams Eiropā atrast salas, piemērotas visdažādākajām gaumēm. Viena no raksturīgākajām Dienvideiropas salu īpašībām ir tā, ka tur nevalda teju neizturams karstums, kā tas ir lielākajā daļā piejūras kūrortu. Turklāt daudzām Eiropas salām ir piešķirts ekoloģiski tīra kūrorta statuss, jo uz šiem zemes pleķīšiem nav ne rūpnīcu, ne fabriku, un vairumam salu vienīgais ienākumu avots ir tūrisms. Tādēļ salās viss ir pakārtots tūristu labsajūtai un ērtībām. Ja ir vēlēšanās katram ceļojumam rast motivāciju, tad arī salu kā galamērķi var izvēlēties, ņemot vērā vai nu savu hobiju, vai lēmumu laiskoties vai atpūsties aktīvi. Liela daļa Eiropas salu ir gluži kā radītas makšķerēšanai. Pat ekskluzīvajā Maurīcijas salu kūrortā iespējams izīrēt vienkāršu koka laivu un doties copēt. Saprotams, ka galvenie aktīvās atpūtas veidi uz salām saistās ar ūdens sportu. Dzidrais, gandrīz ideāli caurspīdīgais ūdens nodrošina iespēju iepazīties ar zemūdens pasauli. Niršana un zemūdens makšķerēšana iespējama praktiski visos salu kūrortos. Salu lielveikals — Itālija No Eiropas valstīm ar salām visbagātākās ir Itālijas un Grieķijas piekrastes. Eiropas visszaļākajā sala Išija atrodama Itālijā. Šāds tituls iegūts, pateicoties priežu mežu, vīnogulāju un citrusu koku plantācijām. Tomēr par pašu svarīgāko šīs salas plusu tiek uzskatīti termālie baseini, kas plaši pazīstami kā lieliska relaksējoša procedūra, kura veldzē gan garu, gan ķermeni. Izmantojot šo dabas velti, salas uzņēmēji parūpējušies par vairākiem desmitiem skaistumkopšanas centru, kur baseinos temperatūra svārstās no 25 līdz 38 grādiem. Sala radusies vulkāna izvirduma rezultātā, un tāpēc tās zemes reljefs ir ļoti mainīgs. Išija ir lielākā sala Peligrīnu salu grupā, kurā bez tās ir vēl divas salas — Pročida un neapdzīvtā Vivara. Pročidas salā ir visaugstākais apdzīvotības koeficients Itālijas salu arsenālā. Klimata ziņā Pročida ir ļoti līdzīga Išijai, taču apdzīvotības dēļ uz tās ir mazāk zaļumu, toties attīstītas laivošanas tradīcijas. Gandrīz katram salas iedzīvotājam ir sava laiva, kuras laipni tiek piedāvātas izīrēšanai arī tūristiem. Vivara savukārt ir ieguvusi nacionālā parka statusu, uz tās ir aizliegta apmešanās, taču Vivara ar Pročidu ir savienota ar tiltu, jo pastaigas pa neapdzīvoto salu ir atļautas. Ja apnicis plunčāties baseinos un gozēties saulē, pavisam neilga brauciena attālumā no salas ir senā Itālijas