AS Latvijas kuģniecība (LK) apkopotie un Rīgas fondu biržā iesniegtie 2004.gada 6 mēnešu finanšu rezultāti liecina, ka koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 5. 4 miljonus ASV dolāru, par 3.7 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot iepriekš prognozēto. Koncerna peļņu pamatā veidoja LK flotes darbības rezultāti, kurus pozitīvi ietekmēja gada sākumā valdošais samērā labvēlīgais kuģošanas tirgus ar relatīvi augstām frakts likmēm un stabiliem kravu apjomiem. Tomēr, tuvojoties vasaras periodam, kritās pieprasījums pēc naftas produktiem, kā rezultātā bija vērojama frakts likmju samazināšanās. Turklāt ievērojami sarežģītāk kļuva nodarbināt novecojušos un Eiropas Savienības prasībām neatbilstošos kuģus. Šo faktoru ietekmē no kuģu operatīvās darbības gūtā peļņa 13.1 miljonu ASV dolāru apmērā ir divas reizes mazāka kā attiecīgajā laika periodā pērn. LK prezidents Imants Vikmanis: „Ņemot vērā globālās ekonomikas attīstības tempu samazināšanos, straujo naftas cenu celšanos pasaulē un citus kuģošanas tirgus konjunktūru ietekmējošus apstākļus, kā arī apjomīgos jaunbūvju pasūtījumus kuģu būves rūpnīcās un naftas regulējošo prasību pastiprināšanos, nav pamata uzskatīt, ka relatīvi augstās frakts likmes varētu saglabāties ilgstoši. Fraktētāji dod priekšroku jaunākiem un modernākiem kuģiem un, samazinoties pieprasījumam pēc jūras kravu pārvadājumiem, visspēcīgāk tiktu ietekmēta LK koncerna flotes vecākā daļa. Tikai turpinot realizēt flotes atjaunošanas programmu, LK ir labas izredzes attīstīties un nostiprināt savu tirgus daļu vidēja izmēra naftas produktu tankkuģu segmentā. Jāuzsver, ka jaunākas, bet mazākas kopējās tonnāžas flotes uzturēšana ir ekonomiski efektīvāka un dos labākus rezultātus par vecāku, lai arī lielāku kopējās tonnāžas floti”. LK koncerna tankkuģa floti 2004. gada pusgada beigās veidoja 33 tankkuģi, kuri pārsvarā bija nodarbināti uz laika nomas vai reisa līguma pamata. Pārskata periodā peļņa no tankkuģu flotes darbības ir samazinājusies trīs reizes, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Ievērojamo starpību galvenokārt radījušas krasi atšķirīgās tankkuģu vidējās frakts likmes – 2003. gada pirmajā pusgadā tās bija nepieredzēti augstas, turklāt pastāvēja lielāka iespēja nodarbināt vienkorpusa kuģus. LK koncerna refrižeratorkuģu flote, kas sastāv no pieciem kuģiem ar ledus klases korpusu, tradicionāli bija nodarbināta augļu un saldēto kravu pārvadājumos no dienvidu puslodes uz Ziemeļeiropu. Neskatoties uz to, ka šā gada sākumā minēto pārvadājumu sektorā frakts likmes bija zemākas nekā pērn, refrižeratorkuģu flotes peļņa par 0.6 miljoniem ASV dolāru pārsniegusi pagājušā gada sešu mēnešu rezultātu. Abi LK gāzvedējkuģi bija nodarbināti SkandiGas pūla ietvaros, un arī peļņa no šo kuģu darbības par 1 miljonu ASV dolāru pārsniegusi 2003. gada pusgada rezultātu. Līnijpārvadājumu kravu apjoma kritums, ko izraisīja muitas tranzīta procedūru maiņa, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, kā arī kuģa Juris Avots plānotais remonts bija galvenie iemesli zemākiem sauskravu flotes rezultātiem, salīdzinot ar attiecīgo gada pārskata periodu pērn. Turpinot 2003. gada nogalē uzsākto praksi, šā gada pirmajā pusgadā uz LK koncerna flotes kuģiem Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Latgale un Juris Avots tika pacelts Latvijas valsts karogs. Plānots, ka pozitīvas pieredzes gadījumā zem Latvijas karoga kuģos arī vēl citi koncerna flotes kuģi. 2004. gada jūnija beigās LK koncerna flotes sastāvā bija 33 tankkuģi, 2 gāzvedēji, 5 refrižeratorkuģi un viens sauskravu kuģis. Avots: Rīgas Fondu birža