Pērnā gada sākumā, prognozējot Latvijas mežu nozares attīstību 2002.gadā, teju vai visi laikraksta Db aptaujātie nozares pārstāvji pamatā minēja divus būtiskus aspektus – iespējamos «revolucionāros» pārkārtojumus valsts mežu koksnes iegādē un konkrētu lēmumu pieņemšanu par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem, skaidro valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Tiešām, abi minētie jautājumi gada laikā guvuši risinājumu. Attiecībā uz LVM pārziņā esošo koksnes tirdzniecības jautājumu risināšanu pērn formulējām skaidru un, cerams, visiem saprotamu mērķi - valsts īpašumā esošajos mežos koksnes tirdzniecību organizēt saskaņā brīvas pieejamības un vienlīdzības principiem. Šis gads uzņēmumam nenoliedzami ir svarīgs tieši jaunā apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta dēļ – ir panākta konceptuāla vienošanās par 2003.gada apaļkoksnes izstrādes apjomiem 341 000 m3, norāda R. strīpnieks. Pašlaik faktiski esam soļa attālumā no reālas saimnieciskās darbības uzsākšanas pilotprojekta ietvaros un zīmīgi, ka tieši tagad uzņēmumam nākas uzklausīt kārtējās spekulācijas un šaubas par LVM stratēģiskās attīstības virzienu. Acīmredzot ir svarīgi vēlreiz atkārtot vairākas ar LVM tālāko darbību saistītus pamatprincipus. Pirmkārt, apaļkoksnes tirdzniecības modeļa izstrāde nekādi nav uzskatāma par «pirmo», «izmēģinājuma» vai kādu citu uzņēmuma koksnes tirdzniecības stratēģijas posmu. Proti, tai nesekos «nākamie», «uzlabotie», modeļi, kuriem nāksies piemēroties mežu nozares pārstāvjiem. Īstenojot meža īpašnieka funkcijas valsts meža apsaimniekošanā un aizsardzībā, LVM ir izšķīries par mūsdienīgas un pasaulē aprobētas saimniekošanas metodes ieviešanu, neplānojot nekādus eksperimentus ar valsts īpašumu un mežu nozares pārstāvju uzticību, secina R. Strīpnieks. Otrkārt, uzņēmuma aktīva un noteikta rīcība, ieviešot apaļkoksnes tirdzniecības modeli, un tiešas koksnes piegādes koksnes pārstrādes uzņērmumiem nekādi nav saistāma ar centieniem iesaistīties kokrūpniecības, mežizstrādes vai kādā citā nozares biznesa sfērā. Šādu īpašnieka – valsts – uzdevumu neesam saņēmuši un mūsu mērķi paredz virkni citu, nebūt ne mazsvarīgāku jautājumu risināšanu. LVM realizē efektīvu mežu apsaimniekošanas politiku, sekmē mežu platību saglabāšanu un paplašināšanu, nodrošina ilgtspējīgas mežsaimniecības metožu izmantošanu, kā arī ievēro valsts un sabiedrības intereses meža kā nozīmīga ekosistēmas elementa saglabāšanā un aizsardzībā. Apaļkoksnes sortimentu realizācijas rezultātā iegūtie finansu līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši LVM prioritātēm meža infrastruktūras attīstībai un valsts meža vērtības paaugstināšanai. Treškārt, LVM uzskata par neiespējamu un arī neplāno turpmāku ilgtermiņa mežistrādes līgumu pagarināšanu. Mūsu nostāja nav mainījusies – no mežu apsaimniekošanas un biznesa viedokļa IML nenodrošina vienlīdzīgus apstākļus visiem mežu izstrādē un kokapstrādē iesaistītajiem uzņēmējiem. Turklāt šie līgumi kļuvuši par preci (vērtspapīru) un pašlaik koncentrējas salīdzinoši nelielas nozarē strādājošo uzņēmumu daļas rokās, kas savukārt to īpašniekiem garantē pieeju resursiem un stabilas (zemākas) cenas, uzsver R. Strīpnieks.