ASV vēstnieku Latvijā: NATO ir brīvprātīga alianse 

Db galvenais redaktors Juris Paiders un žurnālists Juris Kaža pēc Latvijas uzaicināšanas iestāties Ziemeļatlantijas alianse -- NATO, tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Braeinu Karlsonu (Brian Carlsson). Juris Kaža (JK): Es prasīšu pragmatisku jautājumu. Vai amerikāņu investori uzskata, ka NATO valsts ir drošāka vieta investīcijām nekā valsts, kura nesastāv NATO? BK: Tas tā varētu būt. Tas nav pats pirmais, kas viņiem ienāk prātā, jo NATO taču nav ekonomiska alianse. NATO ir demokrātisku valstu alianse. Tā tika dibināta kā aizsardzības alianse. Pēc Prāgas samita mēs visi saprotam, ka NATO jāmainās līdz ar jaunajiem laikiem. Neviens netic, ka ienaidnieks soļos pāri Latvijas robežām no kādas citas valsts. Tas šodien vairs nav drauds. Draudi Latvijai nāk no starptautiskā terorisma, organizētās noziedzības, kontrabandas un no visa tā, kas grauj demokrātiju. Tas attiecas uz mums visiem. Tas attiecas arī uz ASV. Tātad atbilde uz Jūsu jautājumu manuprāt ir, ka biznesa cilvēki pirmām kārtām neskatās, vai valsts pieder NATO vai ne, bet vai šī valsts pieder valstīm ar rietumu demokrātisku tirgus ekonomiku. Piederība NATO nozīmē ka esat uzņēmti šai klubā. Jūs nepārprotami piederat pie tām rietumnieciskajām tirgus ekonomikas demokrātijām, kurās respektē cilvēka tiesības. JP: Vecākajai paaudzei uzaicinājums uz NATO izraisīja pozitīvas emocijas. Taču mana paaudze, 35 līdz 40 gadīgie, tā paaudze kas vada uzņēmumus ,un sevišķi šīs paaudzes vīrieši spilgti atceras Afganistānu. Šķiet ka katrs piekais vīrietis tur pabijis. BK: Un ne jau kā brīvprātīgais. JP: Pagājušā gada notikumi Afganistānā atsauc atmiņā agrāk notikušo un šīs paaudzes cilvēkos rada zināmu skepsi, vai Latvija netiks iesaistīta lielvaru konfliktos Afganistānā, Irakā vai citur? Šī paaudze ir ļoti piesardzīga par Latvijas līdzdalību konfliktos tālās pasaules malās. BK: Šādu jautājumu lemšana ir Latvijas rokās. Šī alianse ir brīvprātīga, labprātīgu biedru alianse, tādēļ NATO nekur nedodas, ja tam nepiekrīt visi biedri. Šobrīd to ir 19 bēt drīzumā būš 26. Viena valsts var iebilst, un viss apstājas. Tas, vai Latvija vēlas vai nevēlas ko darīt, ir Latvijas brīva izvēle. Ir jābūt visu valstu vienošanās, iekams NATO ko darīs.Tā ir liela atšķirība no vecajiem laikiem. Kad padomju laikos devās uz Afganistānu, nedomāju, ka kādam bija izvēle.

Jaunākie komentāri