Laikā, kad deviņdesmito gadu sākumā mācījos vienā no Latvijas universitātēm, mēs uz dažu labu pasniedzēju attiecinājām teicienu: «kas var, tas dara, kas nevar, māca citus». Šo pašu teicienu pārfrāzējot gribu apgalvot, ka pilsoņi, kuri finanšu ministrijā raksta pieņemtajiem likumiem MK noteikumus, atrodas ļoti tālu no ikdienas dzīvē un uzņēmējdarbībā notiekošā. Esam uzņēmums, kurš uzcītīgi maksā visus nodokļus, maksājumus nekavējam un ļoti cerējām tā arī turpināt, taču tagad īsti nezinu, vai tas ir iespējams. Viens no nodokļiem, kuru apzinīgi maksājam ir tā dēvētais auto nodoklis, kurš no pirmējās pieņemtās redakcijas (vieglāk bija izprast atomreaktora uzbūvi) ir evolucionējis līdz samērā saprātīgam un izprotamam likumam. Neiedziļināšos evolūcijas grūtajā procesā un tam, kā ar aizturētu elpu visi tam sekoja līdz, bet centīšos paskaidrot problēmu.