Bez gadījumiem, kad lēmumu pieņēmēji kādu normu ieviešanu motivē ar ES prasībām, kādu patiesībā nav, ir arī gadījumi, kad ES direktīvas tiek automātiski pārnestas vietējos normatīvajos aktos, tos nepielāgojot vietējai situācijai. Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienests izdeva rīkojumu, saskaņā ar kuru eksporta darījumos bija jānoformē gan eksporta, gan tranzīta deklarācija, kas ES tiek attiecināts tikai uz subsidētās lauksaimniecības eksportu. Eksportējamai produkcijai jau pirms izvešanas tiek izmaksātas subsīdijas, un, lai uzņēmējs preci beigās tomēr neatstātu iekšzemē, tam ir jādod galvojums, kas iespējams tikai ar tranzīta deklarācijas palīdzību, paskaidroja Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas izpilddirektors Māris Ankalniņš. Taču Latvijā šādas subsīdijas netiek piešķirtas. Šī kārtība pat divas reizes sadārdzināja muitas dokumentu noformēšanu. Beigās uzņēmēju, kā arī Finansu un Zemkopības ministrijas aktivitāšu rezultātā tā tika atcelta — izdarot grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Par muitas procedūru «eksports»», tika ierobežotas šādu rīkojumu izdošanas iespējas, viņš pastāstīja.