Šobrīd izstrādāti divi varianti, kā risināt jautājumu par kopētāju nodevu iekasēšanu — vienā no tiem maksās iekārtu importētāji un izgatavotāji, otrā iestādes, kas sniedz kopēšanas pakalpojumus. Kultūras ministrija (KM) sagatavojusi divus variantus grozījumiem Autortiesību likumā, kuri tiks virzīti izskatīšanai Saeimā, lai izvēlētos vienu no tiem. Atbilstoši izvēlētajam variantam būs jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi. Db jau vairākkārt rakstīja, ka KM sākotnējā iecere — autoratlīdzības gūšanas nolūkos aplikt ar nodevu katru nokopēto lapu jebkurā uzņēmumā — izraisīja neapmierinātību uzņēmēju vidū, tāpēc Kultūras ministre Inguna Rībena apturēja izstrādātā noteikumu projekta virzību. Maksās vieni, kopēs citi Pirmais grozījumu variants paredz atlīdzības uzlikšanu kopēšanas iekārtu importētājiem un izgatavotājiem. Norma par izgatavotājiem iekļauta, domājot par nākotni, proti, ja šādu iekārtu ražošana tiktu uzsākta Latvijā. Likuma grozījumu autors un I. Rībenas konsultants autortiesību jautājumos Sandis Voldiņš skaidro, ka šāda atlīdzības administrēšana būtu vieglāk veicama. Taču viņš atzīst, ka šim variantam ir ļoti būtiski trūkumi, — proti, maksājamās atlīdzības lielums nemainīsies atkarībā no tā, kādiem nolūkiem kopētāji tiek ievesti. Tādējādi importētājam būs jāmaksā arī par iekārtu, kuru iegādāsies, piemēram, bankas vai tirdzniecības iestādes. Turklāt šādā kārtībā nav iespējams piemērot atlīdzības iekasēšanu ar atpakaļejošu datumu, proti, iestādes, kuras tiešām pavairo autoru darbus, piemēram, skolas un bibliotēkas varēs turpināt to darīt uz vecām iekārtām, neko nemaksājot. Sola celt cenas «Muļķības lielākās,» raksturojot šī grozījumu realizēšanos dzīvē, saka kopēšanas iekārtu importētāja un tirgotāja Canon IB Serviss direktors Guntars Pļaviņš. Viņš pauda neizpratni, kāpēc importētājam jāmaksā par kopēšanu, ar ko viņš pats nenodarbojas. Uzņēmuma direktors uzskata, ka šāda nodeva uz biznesu varētu atstāt būtisku negatīvu ietekmi, turklāt tas neapšaubāmi izraisītu iekārtu cenu celšanos. G. Pļaviņš norādīja, ka loģiskāk būtu aplikt ar nodokli tos, kuri strādā ar kopētājiem. Arī Ricom direktors Andris Dancings izteicās negatīvi par iespējamo nodevu, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd maksā par audio un video iekārtu un nesēju importēšanu. Db jau rakstīja, ka arī šī nodeva tika ieviesta, lai iekasētu autoratlīdzību par iespējamo darbu pavairošanu. Savukārt Minolta pārstāvja Latvijā SIA Minapa direktors Armands Šteinbergs norādīja, ka, lai arī kopētāju sadārdzināšanās būs neizbēgama, pircēji to pārlieku neizjutīs, jo asās konkurences apstākļos iekārtu tirgotāji neatļausies paaugstināt cenu par visu nodevas summu. Importētāja likmes apjoms būs atkarīgs no iekārtas jaudas, taču, kamēr Saeima nav izvēlējusies vienu no likumprojektiem, konkrētas aplēses par importētājnodevas apjomu KM nav veikusi. S. Voldiņš informēja, ka Vācijā vidēji jaudīgas iekārtas nodeva ir 51 eiro. Ja iekārta minūtē spēj nokopēt vairāk nekā 700 lapas, tad nodeva palielinās līdz 300 eiro. Ja kopētājs kopē krāsu apas, tad nodeva dubultojas. Arī Lietuvā jau apmēram gadu darbojas šāda shēma, taču tur pērn izdevies iekasēt vien 5000 litu(950 Ls.). Pasargātu uzņēmējus Otrs likuma grozījumu variants paredz uzlabotu un ierobežotu iepriekšējo nodevu iekasēšanas mehānismu, proti, Ministru kabinets būs tiesīgs noteikt tās iestādes un uzņēmumus, kuriem būs pienākumus maksāt atlīdzību, piemēram, skolas un bibliotēkas kā arī kopēšanas centri. «Šis variants izslēdz to uzņēmēju grupu, kuriem kopēšana nav tiešā nodarbošanās,» skaidro S. Voldiņš, piebilstot, ka, lai arī pēc šādas kārtības iespējams precīzāk sadalīt reprogrāfisko reproducētāju grupas, šāda kārtība būtu grūtāk administrējama. Ja Saeima izvēlēsies šo atlīdzību iekasēšanas mehānismu, tad MK noteikumos būs jāprecizē nodevas apmērs. Skolām un bibliotēkām tas varētu būt 60 — 90 % apmērā no 0.1 santīma, kopēšanas centriem — 35 %. KM šobrīd nav veikusi aprēķinus, cik lielus līdzekļus varētu iekasēt abos administrēšanas veidos. Db jau rakstīja, ka, pēc sākotnējā plāna, apliekot ar nodevu k
