Pēdējā gadā nekustamā īpašuma tirgū ir piedzīvots zināms «eirošoks» — iedzīvotāju vidū bija vērojams kaut kas līdzīgs panikai, kuras galvenais dzinējspēks bija bailes, ka nākotnē daļa vairs nespēs iegādāties nekustamo īpašumu, tādēļ daudzi pieņēma lēmumu pirkt mājokli vai zemi jau tagad. Nenoliedzami tirgu stimulēja arī lētie un pieejamie kredītresursi, — pauda Nira fonda prezidents Vadims Markovs. No vienas puses, salīdzinot nekustamā īpašuma cenas Latvijā un citviet ES, skaidrs, ka pie mums tās ir krietni zemākas. Piemēram, dzīvokļu cenas galvaspilsētas centrā ir divreiz zemākas par cenām citās Eiropas pilsētās, bet Rīgas mikrorajonos — pat 4 reizes zemākas. Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir pusotra – divas reizes mazāk dzīvojamās telpas, nekā Eiropas Savienības valstīs. Tajā pašā laikā Latvijā algas arīdzan ir 7 – 8 reizes zemākas par algām Eiropā, — norādīja V. Markovs. IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir gandrīz četrreiz zemāks par ES attīstīto valstu rādītājiem. Pēc butības pašmāju nekustamā īpašuma tirgum un īpašuma cenām ir pieauguma potenciāls. Taču tam jābūt pamatotam un vienmērīgam, sekojot vispārējai ekonomikas attīstībai (15 – 20 un vairāk gados tās varbūt varētu tuvināties ES cenām). V. Markovs pieļāva, ka šā gada otrajā pusē tirgu ietekmējošie psiholoģiskie faktori (iedzīvotāju bažas un cerības par cenu būtisku kāpumu pēc Latvijas iestāšanās ES), kas atsevišķos tirgus segmentos līdz šim izraisījuši ažiotāžas pieprasījumu, izzudīs.