Plānotā celulozes rūpnīca Ozolsalā nerada būtisku kaitējumu videi, tā apgalvo apgalvo a/s Baltic Pulp vadība un pieaicinātie Somijas speciālisti. «Pilnībā uzticamies speciālistu sagatavotajam celulozes rūpnīcas ietekmes novērtējumam uz vidi un nav šaubu par sagatavotā ziņojuma kvalitāti,» tā uz jautājumu vai uzņēmuma vadība var garantēt sociālekonomisko un vides nekaitīguma minēto prognozēto skaitļu piepildīšanos, atbildēja a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Viņš atzīst, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņi izraisīs Daugavā jau esošo vielu koncentrācijas pieaugumu, tomēr tas pilnībā iekļaušoties šo vielu dabisko svārstību robežās, turklāt pašattīrīšanās procesu rezultātā nekādČm problēmu nevajadzētu rasties ar Rīgas dzeramo ūdeni. To apstiprināja arī AF - IPK AB/ Environmental Research Group pārstāvis Juka Tana, kurš norādīja, ka arī dzeramais ūdens Helsinkiem tiek ņemts no ūdenskrātuves, kurā ir iepludināti celulozes rūpnīcas notekūdeņi. Savukārt J. Laitinens atgādināja, ka Botnijas jūras līča piekrastē Somijas daļā ir 6, bet Zviedrijā vēl 10 celulozes rūpnīcas, neskaitot tās, kuras atrodas iekšzemē, bet to notekūdeņi nonāk šajā līcī. Pērn tikai Somijas zvejniek vien pērn nozvejojuši 100 000 t. Labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošana celulozes ražošanā Somijā rāda, ka reālie izmešu daudzumi ir mazāki par noteiktajiem, skaidro Somijas celulozes ražotājkompānijas Metsa Botnia celulozes tehnoloģiju un vides kvalitātes speciāliste Kaisu Annala. Somu speciāliste atzina, ka metāla jonu esamība koksnē padara neiespējamu piedāvāto ideju par to, lai ražošanā tiktu izmantoti attīrītie notekūdeņi. Viņasprāt celulozes rūpnīca Ozolsalā negatīvi neietekmēšot tās apkārtnē esošās aizsargājamās teritorijas, jo paredzamais skābo izmešu un hlora savienojumu daudzums nebūs tādā koncentrācijā, kas varētu radīt draudus videi. Tāpēc arī J. Laitinens bija izbrīnīts par jautājumu, vai no rūpnīcas apkaimē esošajiem zemniekiem pārtikas pārstrādes uzņēmumi vēlēsies pirkt pienu, gaļu un citus lauksaimniecības produktus, jo viņš neesot dzirdējis par šādiem jautājumiem. Izvēloties rūpnīcas vietu Ozolsalā, nevis kur citur, tika ņemta vērā ne tikai pašvaldību vēlme savā teritorijā būvēt šādu ražotni, bet arī infrastruktūras — dzelzceļa, autoceļu, gāzes vads, elektropadeves līniju — tuvums, pieejamie saldūdens resursi, koksnes resursi, kā arī ietekme uz vidi, skaidro J. Laitinens. Lai vēlreiz diskutētu par rūpnīcas projekta realizācijas ietekmi gan uz vidi Latvijā, gan tautsaimniecību, 11. jūnijā tiek rīkots zinātnisks seminārs, kurā piedalīšoties gan Latvijas, gan ārvalstu zinātnieki.