Balstoties uz nesen publiskoto sociālekonomiskās ietekmes pētījumu, Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no celulozes rūpnīcas projekta nenoliedzami būs ievērojami un izpaudīsies kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, jaunas darba vietas un meža nozares attīstība, norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas Laitinena izplatītaja informācijā. Tomēr, neskatoties uz šiem ieguvumiem, sabiedrībā ir izplatīts daudz nepareizas un nepamatotas informācijas par iecerētās celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, tāpēc a/s «Baltic Pulp» vēlas atzīmēt dažus faktus. Darba ziņojums tika sastādīts, stingri ievērojot likumdošanas normas vides jautājumos un Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja vadlīnijas. Procedūra nosaka novērtējuma finansējuma kārtību, kas jānodrošina pieteikuma iesniedzējam. Darba ziņojums ir atklāts dokuments, ko izvērtē IVN valsts birojs un kas bija pieejams IVN valsts birojā komentāru izteikšanai. Saskaņā ar likuma prasībām sabiedriskās apspriešanas periods tika arī pagarināts. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, ir veikusi augsti kvalificētu ekspertu grupa, kam ir liela starptautiska pieredze celulozes rūpniecības jomā un apkārtējās vides jautājumos. Darba ziņojuma nodaļas, kas sniedz celulozes rūpnīcas un plānotās vides kontroles aprakstu, sagatavoja a/s «Baltic Pulp» sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Jāuzsver, ka šis ziņojums ir pirmais un vienīgais dokuments latviešu valodā, kas aptver tik plašu informāciju par celulozes ražošanas ķīmijas un tehnoloģijas jautājumiem. Celulozes rūpnīca izmantos vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā noteikts Eiropas Savienības atsauces dokumentā par celulozes un papīra rūpniecību. A/s «Baltic Pulp» investori tiek uzskatīti par vieniem no vadošajiem līderiem jaunu un ilgtspējīgu metožu izstrādē un ieviešanā celulozes rūpniecībā. Tādēļ «Baltic Pulp» mērķis ir izveidot un vadīt ilgstpējīgu ražotni, neradot būtisku ietekmi uz Latvijas dabu un Daugavas upi. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, veica SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» (ELLE), kā arī vairāki līdzautori, tai skaitā LU Bioloģijas institūts, SIA «Geo Consultants», Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts, Darba un vides veselības institūts, SIA «PAIC» un individuāli eksperti. Rūpnīcas notekūdeņu ietekmi uz Daugavas upes un tās ūdenskrātuvju ekosistēmu novērtēja zviedru un somu vides konsultantu firmas «AF IPK» un «MFG». Sagaidāmās izmaiņas Daugavas ūdens kvalitātē būs nenozīmīgas. Jebkuru kaitīgu vielu koncentrācija būs ievērojami zemāka par līmeni, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā netiks radīts toksisks piesārņojums un negatīva iedarbība uz Rīgas pilsētas vai citu pie upes esošo lietotāju dzeramā ūdens kvalitāti. Daugavā nav sagaidāmas nekādas būtiskas izmaiņas. Tas savukārt nozīmē, ka neradīsies izmaiņas zivju dzīves vietās Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā un citur Daugavā, kā arī izmaiņas zivju sugu daudzveidībā vai nozvejā. Daugavu varēs izmantot kā peldēšanās, makšķerēšanas un atpūtas vietu tieši tāpat, kā tas notiek pašlaik. Celulozes un papīra rūpniecībai ir senas tradīcijas visā pasaulē. Visas šīs uzkrātās zināšanas jāizmanto, un tas arī tiek darīts, plānojot šādas liela apjoma investīcijas. Potenciālie investori, kuriem ir ilga un bagāta pieredze mežrūpniecības un celulozes ražošanas nozarēs, ļoti nopietni izturas pret iecerēto celulozes rūpnīcu. Somija kā Eiropas Savienības dalībvalsts stingri ievēro visus ES normatīvos aktus, ieskaitot tos, kas attiecas uz celulozes rūpnīcām. Izvērtējot Ozolsalas celulozes rūpnīcas ietekmi, šie ES noteikumi tiek rūpīgi ņemti vērā. Latvija kā potenciālā ES dalībvalsts šobrīd arī ievieš minētos normatīvos aktus,norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas laitinena izplatitaja informācijā.