Ēdināšanas bizness ir nepārtraukta pavedināšanas un kārdināšanas māksla, lai klients nezaudētu interesi. «Tā ir konditoreja veča izpildījumā,» saka Uldis Ronis, kurš kopā ar Denīzi Lapinsku vairākos birojos no rītiem izvadā siltus mafinus, smalkmaizītes un citus kārumus un pusdienlaikā pieved salātus un zupas. Viņiem nebija viegli noticēt, ka bulciņu cepšana varētu izdoties kā bizness, jo īpaši ņemot vērā, ka U. Ronis iepriekš bijis a/s Preses nams valdes priekšsēdētājs, Hanzas maiznīcas biznesa attīstības direktors, PAS Gutta ģenerāldirektors, kā arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors. Taču kopumā liela un maza uzņēmuma vadība ne ar ko īpašu neatšķiras. Viņš pieļauj, ka var sākt arī citādi, bet viņi jau no paša sākuma precīzi kalkulējuši, aprakstījuši procesus, rakstījuši atskaites utt., lai Cepiens «ripotu» tikpat labi, kā liels uzņēmums. Tā ir vieglāk, jo ir redzams, kas notiek un iespējams laicīgi veikt korekcijas, turklāt, precīzi aprakstot procesus, vadītājam ir laiks nodarboties ar lietām, kas viņam jādara, nevis dzēst ugunsgrēkus.