«Uzņēmēji nav pārliecināti par vai Latvijas muita, nodokļu administrācija un visas sistēmas ir gatavas strādāt atbilstoši tam kā to prasa ES,» norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņaprāt, diemžēl muitas darbinieki vēl nav gatavi strādāt kā uzņēmēju konsultanti, kuri palīdz risināt jautājumus, jo pieraduši darboties kā represīvais aparāts. Piemēram, ES muitošana balstās uz pašdeklarēšanos, bet vai tam ir gatava Latvijas muita, pēc H. Jordāna teiktā, zināsim tikai maijā. Līdzīgs jautājums ir saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa izsekošanas sistēmu un tās darbotiespēju. «Nozarei ir svarīgs kokmateriālu imports no Krievijas un Baltkrievijas, tāpēc ir būtiski, lai ši plūsma netiktu kavēta saistībā ar robežšķērsošanu, muitas procedūru kārtošanu, uzmērīšanu, atbilstības un nekaitīguma sertifikātiem un citām birokrātiskām formalitātēm,» uzsver H. Jordāns. Viņš atzīst, ka savu ietekmi uz uzņēmējiem atstās vides un darba aizsardzības parsību ieviešana, taču to jautājumu risināšanā iespējams izmantot ES struktūrfondu līdzekļus un cer, ka tas notiks pakāpeniski. «To, ka vides un darba aizsardzības prasības, energoresursu cenas pieaugs, tas bija zināms jau sen un tam bija jāgatavojas,» uzsver H. Jordāns. Bez tam ES noteikto prasību izpildes radītais izmaksu pieaugums tikai veicinās Latvijā ražot un eksportēt koksnes izstrādājumus ar augstāku pievienoto vērtību, jo lētu produktu augstās transportēšanas izmaksas faktiski padarīs tos par vietējā patēriņa precēm vai precēm ar ierobežotu pārvadāšanas attālumu. Kā vēl vienu pozitīvu efektu meža nozarei H. Jordāns min ES direktīvu — par videi draudzīgu materiālu izmantošanu būvniecībā un enerģētikā (samazinot fosilā kurināmā lietošanu) — pildīšanu Latvijā.