«Ceru, ka beidzot ledus ir sakustējies un tiks izskausta absurdā situācija, kad vismaz daļa no noteiktajiem dabas aizsardzības apgrūtinājumiem nav atspoguļoti zemesgrāmatā,» tā tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas un vides ministra Raimonda Vējoņa tikšanos komentē SIA Hansa Silvestrs nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Līga Zdanovska. Viņa norāda, ka viņas rīcībā ir ziņas par vairākiem desmitiem gadījumu, kur mežam ir noteikti saimnieciskās darbības aprobežojumi, taču tie nav fiksēti zemesgrāmatā.«Tas, ka zemesgrāmatā nav fiksēti dabas aizsardzības apgrūtinājumi, liedz uzņēmējiem pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus un rada zaudējumus, bet Latvijā, izrādās, par to neviens neatbild, jo vainīgi, pēc valsts institūciju domām, ir paši zemes īpašnieki vai pircēji,» uzsver L. Zdanovska. Viņa ar nožēlu atzīst, ka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra M. Bičevska parakstītajā atbildē ir norādīti normatīvie kati, kuri nosaka, kā jābūt, bet nav atbildes kāpēc nav tā, kā noteikts normatīvajos aktos. «Šī atbilde tikai pierāda, ka ministrijas speciālisti perfekti pārvada normatīvos aktus, taču ir stipri tālu no reālās situācijas,» secina L. Zdanovska. Viņa norāda, ka ir saskārusies ar gadījumu, kad konkrētajam īpašumam zemesgrāmatā nav bijuši nekādi dabas aizsardzības apgrūtinājumi, taču ieraksts par šādu apgrūtinājumu eksistenci parādījies ar 6 gadu novēlošanos tikai 2002. gadā, taču tagad jau ir dzirdēti gadījumi par to, ka minētie apgrūtinājumi ir noteikti vairāk nekā pirms 10 gadiem, bet vēl joprojām nav reģistrēti zemesgrāmatā. «Tas liek jautāt, vai vispār kādi dabas aizsardzības apgrūtinājumi ir ierakstīti zemesgrāmatā un, ja ir, tad cik daudz no kopumā noteiktajiem, jo šāds nostipirnājums zemesgrāmatā maksājot tikai dažus latus,» norāda L. Zdanovska.