Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nodoms par Lattelekom tarifiem lemt tikai 2003. gada otrajā pusē bremzēs ārzemju zvanu palētināšanos. Tā Db sacija Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons. G. Jansons teica, ka kavēšanās ar t.s. tarifu līdzsvarošanu praktiski nozīmē, ka visiem jauniem operatoriem piedāvās starpsavienojuma nosacijumus, kas Lattelekom nesīs lidzīgus ienākumus, kā patreizējie t.s deleģēšanas līgumi ar alternatīviem starptautisko sarunu pakalpojumu sniedzējiem. Lai gan konkrētie līgumi ar tādām kompānijām kā Telekom Baltija un Telekomunikāciju grupa ir konfidenciāli, G. Jansons nenoliedza, ka iekasētas summas tikai nedaudz atšķiras no kādreiz atklātībā apspriestiem skaitļiem -- zemu divciparu piemaksu santīmos par katru nozvanīto minūti. Jau kārtējā konflikta laikā pirms līgumu noslēgšanas ar šiem uzņēmumiem, Lattelekom teica, ka papildu maksa ir vajadzīga, lai palīdzētu subsidēt pārāk zemās abonentu maksas un modernizācijas izmaksas, kas rodas monopolistam uzturot tīklo, ko saviem pakalpojumiem izmanto šie lēto sarunu sniedzēji. G. Jansons teica, ka bez likumā paredzētās tarifu līdzsvarošanas. kam būtu jānotiek pirms 1. janvāra, Lattelekom situācija faktiski nemainās, jo privātpersonas ar abonenta maksām nesedzot tīkla izmaksas. Alternatīvo zvanu kompānijas sludina, ka uz daudzām valstīm piedāvā sarunas, kas ir 20 % līdz 30 % lētākas, nekā Lattelekom tarifi. G. Jansons norādija ka, vadoties pēc komerciāliem apsvērumiem, arī Lattelekom nākamgad varētu pazemināt savus starptautiskos tarifus, turklāt piedāvājot augstāku kvalitāti. Taču nav izslēgts, ka, nesakārtojot tarifu jautājumus, tagadējo alternatīvo sarunu sniedzēju tarifi varētu kļūt par de fakto grīdu starptautisko sarunu maksām.