Autoru tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu kopēšanu, varētu tikt nodrošinātas, nosakot, ka par atlīdzības apmēru vienojas autortiesību subjekti ar kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem, taču šādas vienošanās iespējamība tiek apšaubīta. Saskaņā ar Kultūras ministrijas sagatavoto koncepciju, kuru pirmdien atbalstīja Ministru kabineta komiteja, autoratlīdzības apmērs par darbu reprogrāfisko reproducēšanu jeb kopēšanu, kā arī atlīdzības iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtība būtu jānosaka, savstarpēji vienojoties autortiesību subjektiem un kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kā minētā risinājuma priekšrocība tiek minēta tā, ka autortiesību īpašnieki var vienoties ar personām, kas sniedz kopēšanas pakalpojumus par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un vērsties tiesā gadījumos, kad vienošanās nav panākta. To, vai kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs iespējams vienoties ar autortiesību organizācijām, piemēram, AKKA/LAA par autoriem izmaksājamo atlīdzību par autoru darbu kopēšanu apšauba SIA Minapa salona Minolta vadītājs Gints Šmits, kura vadītais salons piedāvā arī kopēšanas pakalpojumus. «Visticamāk, sāksies tiesu darbi. Kopē ne tikai latviešu autoru vai ar autortiesībām aizsargātus darbus. Ja jāmaksā atlīdzība, kopēšanas salona darbiniekam jāuzskaita gan tas, kādu autoru darbi tiek kopēti, gan cik lapas tiek kopētas,» sacīja G. Šmits. Viņaprāt, ja normatīvie akti tomēr uzdos kopēšanas pakalpojumiem pienākumu vienoties ar autortiesību subjektiem par atlīdzības apmēru, pakalpojumu sniedzējiem nāksies veidot asociāciju, kas pārstāvētu viņu intereses sarunās ar autortiesību aizstāvjiem. Saskaņā ar Autortiesību likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2004. gada 1. maijā, atlīdzību par kopēšanu maksā tai izmantojamo iekārtu, tajā skaitā skaneru izgatavotāji un personas, kuras tos ieved Latvijā, taču reāli tas nenotiek, Db apliecināja KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.