«47 % no Būvnieku asociācijas biedriem bija par to, lai būvuzņēmēju licencēšanu atceltu, daļa atturējās vai arī nevarēja pateikt savu viedokli,» norāda Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Viņš atzina, ka šobrīd nevar nosaukt visus dokumentus, kuri būs jāiesniedz būvuzņēmēju reģistrā. V. Puriņš atceras, ka 1996.gadā licencēšana tika ieviesta ar mērķi aizsargāt pasūtītāju no nekompetenta būvdarbu izpildītāja vai negodīga uzņēmēja. Taču šobrīd šī sistēma sevi ir izsmēlusi un tai nav jēgas. Kā būtisku licencēšanas trūkumu Ekonomikas ministrija min laikietilpīgo licencēšanas procedūru, kas, ņemot vērā ar licences iegūšanu saistīto dokumentu kārtošanu, var aizņemt pat divus mēnešus. Bez tam laika gaitā esot pierādījies, ka par pārkāpumiem kādā būvobjektā licences anulēšana būvuzņēmējam nav attaisnojama. Tā kā vairums būvuzņēmēju vienlaikus ir līgumattiecībās ar vairākiem pasūtītājiem un veic darbus vairākos būvobjektos, tad licences anulēšana novestu uzņēmumu pie iznīcības, jo liegtu būvuzņēmējam pildīt saistības uzreiz pret visiem pasūtītājiem, kas nereti saistīti ar investoru finansējumu vai banku kredītiem. «Tas ir pozitīvs solis, lai tiktu legalizēts un sakārtots būvniecības tirgus, » uzsver būvniecības SIA Re&Re komercdirektors Ainārs Pauniņš. Citās ES dalībvalstīs būvniecībai nav nepieciešama licence, šī licence, startējot ārpus Latvijas, tiek prasīta tikai tāpēc, ka mūsu valstī šada sistēma pastāv. Aizstāvu ideju par to, ka ir jābūt būvuzņēmēju reģistram, kurā ir atrodami dati par konkrēta būvnieka komercdarbību, lai potenciālajam pasūtītājam būtu informācija par kompāniju, norāda A. Pauniņš.