Tūristu izdotās naudas summas katrā atsevišķā valstī ir atkarīgas no ceļojuma veida un šī tūrista mītnes zemes ceļojuma tradīcijas. Eiropā tūrisma attīstību pēdējos divos gados nosaka “smart”-tūrisms, kas paredz lētu transportu un naktsmītni, lai lieko naudu nodotu citām baudām – iepirkšanās tūrei, garšīgai virtuvei, ārstniecībai un kultūrai. Vairāku Eiropas valstu statistikas datos pirmajās vietās pēc tūristu atstātās naudas tiek minēti amerikāņi, krievi un ķīnieši. Arī Latvijā Krievijas tūristi atstāj vislielākās naudas summas. Katrai valstij ir sava ceļošanas kultūra, kura vispirms veidojas iekšzemes tūrismā. Piemēram, nīderlandieši tiek uzskatīti par tipiskiem kempinga tūristiem, vācieši par eko-draugiem, japāņi par grupu tūristiem, luksemburgieši par vācu draugiem darījumu ceļojumos, bet atpūtā tomēr ar 80% dominē Francija. Līdz ar to tūristu mērķa auditorija nav viendabīga, tāpēc katras valsts tūristiem ir jāpiemēro atšķirīgs mārketings un ceļojuma produkts. Taču līdz ar transporta, interneta un standartizēto pakalpojumu attīstību veidojas multikulturāla ceļotāju sabiedrība. Viens no piemēriem Latvijā ir čarterreisi uz Vidusjūras reģionu, kuros vienkopus atpūšas gan briti, gan krievi, gan lietuvieši, gan vācieši. Izdevumus nosaka ceļojuma veids un mērķis Tūrisma bizness ir viens no retajiem eksporta veidiem, kad ārvalstu klients pēc savas preces – tūrisma produkta ierodas pats personīgi un to patērē kopā ar iezemiešiem gan sabiedriskajā transportā, gan ēdināšanas iestādēs, gan kultūras pasākumos. Tūristu tēriņus ceļojuma laikā lielā mērā nosaka viņu izvēlētais ceļojuma veids un mērķis. Lielākie ceļojuma izdevumi parasti saistās ar transportu, nakšņošanu un ēdināšanu. Atkarībā no tūrista interesēm arī ceļojuma galvenais motīvs, piemēram, iepirkšanās vai ārstēšanās var kļūt par galveno izmaksu faktoru visa ceļojuma laikā. Tūrisma pakalpojumu cenas un kvalitāte dažādos Eiropas reģionos var būtiski atšķirties. Piemēram, ceļojumi uz Šveici, Franciju, Lielbritāniju vai Zviedriju tiek uzskatīti par dārgiem, bet Austrumeiropas valstis vai Turcija tiek piemērots apzīmējums – Eiropas lētie ceļojuma tirgi. Šādi pieņēmumi un apzīmējumi ir raksturīgi tieši masu tūrisma biznesā, kur galvenie kritēriji ceļojuma izvēlei ir saule, pludmale, lēta viesnīca un izdevīgs lidojums. Piemēram, Maljokas pludmalēm nācās pagājušajā gadā piekāpties Turcijas un Bulgārijas pludmaļu piedāvājumam. Arī ārstnieciskajā tūrismā ir vērojama tendence, kad tūristu galvenais ceļojuma motīvs tiek vērtēts pēc izmaksām. Proti, Rietumeiropas tūristi dodas uz Austrumeiropas valstīm kā Ungāriju vai Čehiju, lai veiktu ķermeņa korekcijas operācijas vai arī zobu protezēšanu par vairāk kā 5 reizes lētāku cenu nekā tūrista mītnes zemē. Savukārt golfa vai luksus tūrisma piedāvājums Eiropas lielākajā daļā ir samērā viendabīgs pēc cenu izmaksām, jo šajā tūrisma segmentā cenai nav tik būtiska loma kā kempinga vai pludmaļu tūrismā. Piemēram, ceļotāji ar mugursomām parasti vairāk tērē grāmatām, kartēm un savam ekipējumam nekā standartizēto ceļojumu īpašnieki. Jaunā tendence ir “Smart”-tūrisms Eiropas tūrismā pēdējos divos gados ir notikušas ievērojamas pārmaiņas arī patērētāju uzvedības normās, jo strauji attīstās lēto lidsabiedrību piedāvājumi ar interneta starpniecību, kuri ļauj ceļotājam no galvenajiem tūrisma avotmērķiem (Lielbritānija, Vācija, Skandināvija) nokļūt tradicionālajos Vidusjūras kūrortos par ļoti izdevīgām cenām. Lēto lidsabiedrību vidējā lidojuma cena ir apmēram 78 eiro, taču liela daļa lidojuma biļešu mārketinga nolūkos tiek pārdotas arī par 9,90 vai 29,90 eiro. Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē šo straujo attīstību ir transporta cena. Daudzi tūrisma reģioni subsidē gaisa transportu, lai tikai tūristi nonāktu izredzētajā ceļojuma galamērķī. Eiropas ceļojumu biznesā aizvien biežāk sāk dominēt “smart” tūrisms, proti, lēti nokļūt, bet