Dati, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonda neizmantotā daļa — 3.821 milj. Ls ieskaitīta 2004. gada Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos tikai apstiprina darba devēju prognozēto, ka uzņēmējdarbības riska nodevas apmērs 2003. gadam tika noteikts nepamatoti liels, uzsver Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa atgādina šajā kontekstā, ka nav saprotams, kāpēc pērnruden tieslietu ministrs šim gadam piedāvāja blēžu nodevas likmi — 0.35 Ls mēnesī par vienu strādājošo, nevis piedāvāto daudz mazāko — 0.20 Ls. «Ja šāda tendence turpināsies 2004. gadā, tad šā gada nogalē Darbinieku prasījumu garantiju fonda atlikums tuvosies 6 milj. Ls robežai,» norāda Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore. Viņasprāt šobrīd, iespējams, ir pāragri spriest par uzņēmējdarbības riska nodevas apmēru 2005. gadam, jo jāskatās, kāda veidosies situācija pēc Latvijas iestāšanās ES, it īpaši apstākļos, kad savu darbu pārtrauc daudzi pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi un darbu zaudēs daudzi muitas brokeri. Tāpat pēc I. Jaunzemes domām, jāskatās, kā uzņēmumus ietekmēs nodokļu izmaiņas, kā arī pievienotās vērtības nodokļa atmaksa par eksportēto produkciju. Vairāki citi aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka šie ieņēmumu un izdevumu skaitļi Darbinieku prasījumu garantiju fondā liecina: uzņēmējdarbības riska nodeva nav vajadzīga, jo tas ir papildu nodoklis, kas kalpo valsts institūciju uzturēšanai, nevis mērķim, kam tā tika ieviesta. Vēl citi uzdeva retorisku jautājumu vai valdība, plānojot tik milzīgas izmaksas — 3.9 milj. Ls gatavojas masveida uzņēmumu slēgšanai vai bankrotam pēc iestājas ES?